Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
“Nedēļa tieslietās” ir LV portāla apkopojums par aktuālajām norisēm tieslietu nozarē.
Augstākās tiesas Senāts noraidījis SIA “Rīgas satiksme” kasācijas sūdzību par Konkurences padomes (KP) lēmumu, ar kuru iestāde 2019. gadā konstatēja “Rīgas satiksmes” un sešu uzņēmumu īstenotu aizliegtu vienošanos pašvaldības uzņēmuma rīkotajās cenu aptaujās par nanotehnoloģiskās ķīmijas piegādi. Tādējādi spēkā stājies Administratīvās apgabaltiesas spriedums, un “Rīgas satiksmei” par iesaisti aizliegtā darījumā valsts budžetā ir jāiemaksā 2,4 miljonus eiro liels sods.
Konkurences padome 2019. gada lēmumā konstatēja, ka seši tirgus dalībnieki ar pasūtītāja atbalstu saskaņoja piedāvājumus divās “Rīgas satiksmes” rīkotajās cenu aptaujās, kuras īstenotas no 2012. līdz 2014. gadam par kopējo līguma summu vairāk nekā 800 tūkstoši eiro un kuru mērķis bija nanotehnoloģiskās ķīmijas piegāde.
Lēmumā KP konstatēja paša pasūtītāja – “Rīgas satiksmes” – dalību aizliegtajā darījumā, jo uzņēmuma amatpersona aktīvi ar cenu aptaujas pretendentiem saskaņoja dalības nosacījumus un iesniedzamo dokumentāciju, kā arī vienojās par plānoto uzvarētāju. Pasūtītājam kā jebkuram aizliegtas vienošanās dalībniekam par pārkāpumu arī tika piemērota atbildība.
KP Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs norādīja, ka Augstākās tiesas Senāta lēmums sniedz vērtīgu pienesumu konkurences tiesību attīstībai Latvijā.
“Senāts apstiprināja KP redzējumu, ka arī pasūtītājs, kurš veic saimniecisko darbību un iesaistās aizliegtajā darījumā pret brīvu konkurenci, var tikt saukts pie atbildības kopā ar iepirkuma pretendentiem. Pasūtītājs ir daļa no tirgū pastāvošā un ar likumu garantētā konkurences procesa, un nav pieļaujama šī procesa kavēšana arī pasūtītāja rīcībā. Lēmums ir svarīgs signāls publisku personu kapitālsabiedrībām, kuras, administrējot publisko kapitālu, saskaras ar lielāku risku tikt iesaistītām aizliegtajos vienošanās darījumos,” skaidro V. Hitrovs.
Savukārt KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis uzsver, ka šis lēmums ir atgādinājums gan pasūtītājiem, gan iepirkumu dalībniekiem, ka ikviens tirgus dalībnieks ir pilnībā atbildīgs par savu darbinieku individuālo rīcību.
“Neskatoties uz to, ka tirgus dalībnieks nav bijis informēts par konkrēta darbinieka īstenotajiem pārkāpumiem vai tas īstenojis preventīvas darbības pārkāpumu risku mazināšanai, tostarp pēc pārkāpuma konstatēšanas atlaidis darbinieku, tas nemazina tiesu praksē nostiprināto, ka tirgus dalībnieks ir saucams pie atbildības par darbinieka pretlikumīgo rīcību. Tādējādi ne tikai Rīgas domei un tās kapitālsabiedrībām, bet arī ikvienam tirgus dalībniekam ir ieteicams uzlabot pārvaldību un laikus novērst riskus, kas saistīti ar jebkura līmeņa darbinieku iespējamu iesaisti konkurences kropļošanā, piemēram, izstrādājot savu korporatīvo konkurences tiesību ievērošanas programmu un nodrošinot darbinieku apmācības,” skaidro J. Gaiķis.
2019. gada lēmumā KP piemēroja “Rīgas satiksmei” 2 417 000 eiro lielu sodu.
Ceturtdien, 15. aprīlī, Noziedzības novēršanas padome apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto Valsts kontroles veiktajā tieslietu auditā sniegto ieteikumu ieviešanas plānu.
Kā LV portāls jau iepriekš rakstīja, Valsts kontrole 2020. gada decembrī pabeidza lietderības revīziju “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte”, kurā tika veikts kriminālprocesu izmeklēšanu un iztiesāšanu paildzinošo un kavējošo faktoru izvērtējums.
Plānā ir ietverti vairāki pasākumi. Tieslietu ministrija min dažus no tiem:
Satversmes tiesas 2. kolēģija ierosinājusi lietu “Par Militārā dienesta likuma 10. panta otrās daļas un 15. panta pirmās daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102. pantam”.
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Laura Boča pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs ir karavīrs, kurš kļuvis par politiskās partijas dibinātāju un biedru. Taču saskaņā ar apstrīdētajām normām viņš nedrīkstot vienlaikus pildīt karavīra pienākums un darboties politiskā partijā.
Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums nesamērīgi ierobežo viņam Satversmes 102. pantā paredzētās tiesības uz biedrošanās brīvību.
Likumdevēja izraudzītais līdzeklis neesot piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai. Turklāt pastāvot saudzējošāki līdzekļi, kas mazāk ierobežotu personai Satversmes 102. pantā noteiktās pamattiesības, bet ļautu pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi sasniegt līdzvērtīgā kvalitātē. Proti, likumdevējs esot varējis pieņemt tādu regulējumu, kas ļauj karavīram būt politikās partijas dibinātājam un biedram, bet liedz aktīvi pārstāvēt savas politiskās intereses dienestā.
Apstrīdētās normas arī pārkāpjot tiesiskās vienlīdzības principu. Profesionālā dienesta karavīri atrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar zemessargiem, rezerves karavīriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem, kuriem aizliegums darboties politiskās partijās nepastāvot. Šādai atšķirīgai attieksmei neesot objektīva un saprātīga pamata, un tā neesot samērīga.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2021. gada 9. jūnijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Satversmes tiesas 2. kolēģija ierosinājusi lietu “Par Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 “Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”.
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir administratīvā lieta par administratīvā akta atcelšanu, ar kuru pieteicējai – juridiskai personai – veikts nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķins par laiku no 2020. gada februāra līdz 2020. gada decembrim. No pieteikuma izriet, ka pieteicēja šajā lietā no 2018. gada saņēma nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, jo bija veikusi ēkas fasādes renovācijas un izgaismošanas darbus. Turklāt šāds atvieglojums tai tika piešķirts uz pieciem gadiem. Savukārt 2020. gada 30. janvārī stājās spēkā apstrīdētā norma, kas noteica, ka šo atvieglojumu apmērs taksācijas gadā nedrīkst pārsniegt 10 000 eiro. Tādējādi no pieteikuma izriet, ka iestāde ir piemērojusi apstrīdēto normu un tā būtu jāpiemēro arī konkrētajā administratīvajā lietā.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam. Tā nepamatoti ierobežojot to personu tiesības uz īpašumu, kuras ir veikušas ieguldījumus ēku atjaunošanā un kurām atbilstoši iepriekš spēkā bijušajam regulējumam esot radusies tiesiskā paļāvība saņemt šādus nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus piecus gadus.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Rīgas domi līdz 2021. gada 14. jūnijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 14. aprīlī pieņēma lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta prasītājas – Baltkrievijas Republikā reģistrētās atklātās akciju sabiedrības “Gomeļtransņeftj Družba” – prasība par vairāk nekā 66 miljonu eiro piedziņu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “LatRosTrans” par zaudējumu atlīdzības piedziņu.
Senāts lēmumā atzīst, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu no jauna, ir vispusīgi un pilnīgi noskaidrojusi lietas apstākļus un objektīvi pārbaudījusi un novērtējusi tos kopsakarā ar pierādījumiem, kā arī ņēmusi vērā Senāta 2020. gada 9. jūlija spriedumā sniegto materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu.
Senāts 2020. gada 9. jūlija spriedumā šajā lietā sniedza materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu un norādīja, uz kādām būtiskām pazīmēm (līguma reģistrācija ANO, līguma publicēšana un uzskaite atbildīgajās institūcijās un attiecīgais pilnvarojums slēgt konkrētu līgumu) jāvērš uzmanība, lai konkrētajā gadījumā konstatētu, vai 1992. gada 17. jūnija protokols un 1992. gada 18. jūnija akts veido starptautisku līgumu.
Atzinumu par minēto dokumentu neatbilstību starptautiska līguma tiesiskajai dabai apelācijas instances tiesa balstījusi uz minēto dokumentu vispusīgu, pilnīgu un objektīvu izvērtējumu. Konstatēdama, ka dokumentus attiecīgi pilnvarotas valsts amatpersonas nav parakstījušas un tie attiecīgajās starptautiskās institūcijās nav reģistrēti, kā arī nav publicēti, apgabaltiesa izdarījusi pamatotus secinājumus par šo dokumentu neatbilstību starptautiskiem līgumiem, ar kuriem Latvijas valsts būtu atdevusi īpašuma tiesības uz tehnoloģisko naftu Baltkrievijas Republikai vai tās uzņēmumam.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtīja krimināllietas materiālus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret maksātnespējas procesa administratoru par iespējamu svešas mantas piesavināšanos lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, ar ko radīts būtisks kaitējums.
KNAB kriminālprocesu uzsāka 2020. gada 20. novembrī, balstoties uz aizdomām par noziedzīgiem nodarījumiem, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 179. panta trešajā daļā un 318. panta otrajā daļā, t. i., par iespējamu svešas mantas piesavināšanos lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka valsts amatpersona, būdama kāda uzņēmuma maksātnespējas procesa administrators, iespējams, ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, piesavinājās no uzņēmuma bankas kontiem naudas līdzekļus un neveica parādnieka, proti, attiecīgā uzņēmuma, maksājumus kreditoriem. Amatpersonas noziedzīgo darbību rezultātā nodarīts kopumā 19 246,72 eiro kaitējums uzņēmuma interesēm.
KNAB, nosūtot krimināllietas materiālus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, noslēdz attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Turpmāk prokuratūrai kā procesa virzītājam jālemj par krimināllietas virzību.
14. aprīlī tieslietu ministrs Jānis Bordāns piedalījās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, lai vienotos par turpmāko rīcību saistībā ar iespējamajiem risinājumiem vēsturiskā taisnīguma nodrošināšanā attiecībā uz visiem brīvības cīnītājiem, kuri Latvijas okupācijas laikā aktīvi iestājās par valstiskās neatkarības atjaunošanu.
“Tieslietu ministrija ir gatava uzņemties jauna risinājuma sagatavošanu, lai pēc iespējas ātrāk nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu piešķirtu visiem brīvības cīnītājiem, kas to ir pelnījuši. Pēc iespējas ātrāk ir jāatrisina visi šādi gadījumi, kas gadiem ilgi ir kavējušies,” uzsvēra tieslietu ministrs.
Tieslietu ministrs norāda, ka tā ir neatliekama rīcība: beidzot jāsakārto atbalsts brīvības cīnītājiem. Valsts pienākums ir novērtēt viņu paveikto nacionālās pretošanās kustībā un sniegt atbalstu.
Tieslietu ministrija ir paredzējusi sagatavot konceptuālus risinājumus un likumprojekta veidā tos iesniegt jau šī gada jūnijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kas nodrošinās tā izskatīšanu un pieņemšanu Saeimā.
Zināms, ka J. Bordāns izteicis atbalstu Valsts prezidenta Egila Levita aicinājumam Saeimai likumdošanas procesā atrast labāko risinājumu arī sarežģītajiem vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas jautājumiem. Tieslietu ministrs pievienojas Valsts prezidenta paustajam satraukumam par gadījumiem, kad personai par sevišķiem nopelniem nacionālajā pretošanās kustībā vai tās atbalstīšanā tiek piešķirts Viestura ordenis, bet vienlaikus tai ir liegta iespēja saņemt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu.
