Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Eiropas Savienības Padome Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurora amatā apstiprinājusi Latvijas pārstāvi Gati Doniku.
FOTO: Latvijas Republikas Prokuratūra
Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurora amatā apstiprināts Latvijas pārstāvis Gatis Doniks. Ģenerālprokuratūras un KNAB vadītāji vienojušies par ciešu sadarbību pirmstiesas procesā. Izstrādāts pētījums “Pieeja tiesiskumam Latvijā”, kurā analizētas nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu iespējas aizstāvēt savas tiesības. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla atskatā.
27. jūlijā Eiropas Savienības Padome Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurora amatā apstiprinājusi Latvijas pārstāvi Gati Doniku. Viņa pilnvaru termiņš Eiropas prokurora amatā būs seši gadi, ko Eiropas Savienības Padome var pagarināt par trīs gadiem.
G. Doniks prokurora pienākumus pašlaik veic Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļā. Viņš Latvijas Republikas Prokuratūrā strādā kopš 2001. gada. Prokurora karjeru sācis Rīgas tiesas apgabala prokuratūras Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, vēlākajos gados prokurora darbu turpinājis Zemgales tiesas apgabala prokuratūras Aizkraukles rajona prokuratūrā.
Prokurora karjeras laikā G. Doniks pildījis prokurora funkcijas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskajā departamentā, ieņemot Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas un Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurora amatu.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns viesojās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lai iepazītos ar tā priekšnieku Jēkabu Straumi un viņa komandu un uzklausītu biroja aktualitātes, darbības virzienus un prioritātes. Vizītes laikā KNAB vadība iepazīstināja ar savu darbu un pastāstīja par līdzšinējo sadarbību. Tāpat abi vadītāji vienojās par tiešu ģenerālprokurora līdzdalību un ciešu sadarbību pirmstiesas procesā.
J. Stukāns norāda: “Šobrīd jau esmu iepazinis vairāku izmeklēšanas iestāžu darbu. KNAB ir iestāde, kas pamatā apkaro un izmeklē korupciju valstī, viņu darbs nesaraujami saistīts ar valsts labklājību, tāpēc pārrunājām iespējas, kā cīņu ar kukuļošanu padarīt efektīvāku. Finanšu noziegumu un ar korupciju saistīto noziegumu izmeklēšana ir mana prioritāte, tāpēc KNAB darbs būs manā dienaskārtībā.”
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks J. Straume uzsver, ka viens no svarīgākajiem sabiedrotajiem, lai valstī efektīvi apkarotu kukuļošanu, ir iedzīvotāji. “Pilnvērtīgs sabiedrības atbalsts šajā cīņā ir panākams tikai tad, ja kukuļotāji saņem ātru un reālu sodu par pieļautajiem pārkāpumiem. KNAB vārdā Stukāna kungam apliecināju, ka atbalstām jaunieceltā ģenerālprokurora iniciatīvas, arī par uzlabojumiem pirmstiesas izmeklēšanas procesā starp KNAB un prokuratūrām, lai veicinātu efektīvāku korupcijas apkarošanu.”
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde nosūtījusi Ludzas rajona prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret kādu bijušo VID Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punkta amatpersonu par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu. Minētā amatpersona jau kopš 2019. gada oktobra nestrādā VID, taču tas neatbrīvo personu no Krimināllikumā paredzētās atbildības.
VID Iekšējā drošības pārvalde 2019. gada 29. oktobrī uzsāktā kriminālprocesa ietvaros atklāja, ka minētā amatpersona, formējot eksporta deklarācijas ārvalstu transportlīdzekļiem, vairākas reizes pieprasīja to īpašniekiem kukuli, lai mākslīgi nepagarinātu muitas kontrolei nepieciešamo laiku. Kukuļa apmērs svārstījās no 10 līdz 20 eiro.
Kā norādījis VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks, lai arī pieprasītā kukuļa apmērs un ārvalstu pilsoņiem radītais materiālais kaitējums šķietami nav liels, pret šo pārkāpumu nepieciešams vērsties ar visu likumā noteikto bardzību, jo, šādi rīkojoties, amatpersona vieš neuzticību taisnīgai muitas kontrolei.
Kriminālprocesu lūgts rosināt pēc Krimināllikuma 320. panta “Kukuļņemšana” trešās daļas, kas paredz brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Ja ir aizdomas par negodprātīgu VID amatpersonu rīcību, aicinām ziņot, zvanot uz VID bezmaksas uzticības tālruni 80009070 (24 stundas diennaktī), nosūtot informāciju uz e-pasta adresi parkapumi@vid.gov.lv vai arī VID Iekšējās drošības pārvaldei uz e-pasta adresi idp.lietvediba@vid.gov.lv.
Pētījums “Pieeja tiesiskumam Latvijā” izstrādāts ar mērķi analizēt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu iespējas aizstāvēt savas tiesības un nodrošināt šo tiesību ievērošanu, risinot juridiskus jautājumus.
Pētījumā apskatītas tādas tēmas kā iespējas pieejai tiesiskumam Latvijā, vajadzības saistībā ar pieeju tiesiskumam, juridisko jautājumu risināšanas veidi, sākotnējā valsts apmaksātā juridiskā palīdzība un tās ieviešanas iespējas Latvijā, ienākumu un īpašuma stāvoklis valsts apmaksātās juridiskās palīdzības saņemšanai, mediācijas pakalpojums un daļējs līdzmaksājums par saņemto juridisko palīdzību.
Pētījumā konstatēts, ka šīs iespējas šobrīd nav konsekventas un sistemātiskas, tāpēc būtu pilnveidojama valsts apmaksātās juridiskās palīdzības sistēma, izvērtējot iespēju ieviest sākotnējo juridisko palīdzību un iekļaujot mediācijas pakalpojumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā.
Sākotnējo valsts apmaksāto juridisko palīdzību tiek piedāvāts sniegt visām personām, kuras to vēlas, jo ienākumu vērtēšanai patērētie līdzekļi pētījuma veicēju ieskatā ir līdzvērtīgi palīdzības sniegšanas izmaksām.
Ienākumu līmeni, no kura personām sniedzama padziļināta valsts apmaksātā juridiskā palīdzība, pētījuma veicēji piedāvā noteikt robežās no 700 līdz 1000 EUR mēnesī, piemērojot papildu koeficientu par apgādājamām personām.
Lai attīstītu mediācijas pakalpojumu un veicinātu tā izmantošanu, pētījuma veicēji piedāvā atsevišķās lietu kategorijās noteikt obligātu mediāciju, bet citās mediācijas obligātumu atstāt pēc tiesas ieskatiem. Pētījums piedāvā arī daļēju līdzmaksājuma sistēmu valsts apmaksātajai juridiskajai palīdzībai un mediācijai.
Pētījums pieejams šeit.
Pētījuma rezultāti tiks izmantoti Eiropas Savienības fondu nākamā perioda (2021–2027) tematiskā ieguldījumu priekšnosacījuma “Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā” izpildei – plānošanas dokumenta sagatavošanai tiesu sistēmas politikas jomā, kas fokusētos arī uz indivīdu un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālo un ekonomisko labklājību, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu grupu atbalsta mehānismiem un pieeju tiesiskumam.
Tieslietu ministrija izvērtē Civilprocesa likuma 32.1 panta ietekmi uz tiesu darbu un izvirzītā mērķa sasniegšanu. Šis pants noteic, ka civillietu var nodot citai tiesai, lai nodrošinātu ātrāku lietas izskatīšanu. Tieslietu ministrija izstrādājusi aptaujas anketu, lai noskaidrotu civilprocesā iesaistīto personu viedokli par Civilprocesa likuma 32.1 panta piemērošanu.
Tieslietu ministrija aicina tos, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir bijuši iesaistīti civillietās, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 32.1 pantam nodotas citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanai, līdz 7. augustam aizpildīt aptaujas anketu.
Aptaujas aizpildīšana prasīs ne vairāk kā 7–10 minūtes.
Aptauju iespējams aizpildīt šeit.
Ar mērķi izvērtēt valsts un pašvaldību iestāžu iesniegto apelācijas sūdzību ietekmi uz administratīvā pārkāpuma procesu Tieslietu ministrija noskaidroja Rīgas, Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales apgabaltiesas viedokli par publiskā sektora iesniegto pārsūdzību ietekmi uz tiesas darbu, kā arī izlases veidā analizēja tiesu nolēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, sagatavojot informatīvo ziņojumu “Publiskā sektora iesniegtās pārsūdzības administratīvā pārkāpuma procesā”. Informatīvo ziņojumu un Tieslietu ministrijas sagatavotos ieteikumus Ministru kabinets atbalstīja 2020. gada 14. jūlija sēdē.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver: lai arī iestāžu iesniegto apelācijas sūdzību nav daudz un tās būtiski neietekmē tiesu darbu, tomēr joprojām ir lietderīgi samazināt iestāžu iesniegto apelācijas sūdzību skaitu.
“Pirms iesniegt apelācijas sūdzību, nepieciešams pienācīgi un sistēmiski izvērtēt pašreizējos nolēmumus attiecīgajā jautājumā – vai jautājumam ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses attīstībā vai tiesību tālākveidošanā. Tas vien, ka tiesas spriedumā norādītie argumenti atšķiras no iestādes viedokļa, nav pietiekams pamats, lai iesniegtu apelācijas sūdzību.
Tieslietu ministrijas veiktā izpēte apliecina, ka pirmās instances tiesas strādā kvalitatīvi – vidēji 90% no rajona (pilsētas) tiesas pieņemtajiem nolēmumiem pēc to izskatīšanas apelācijas instances tiesā paliek negrozīti. Līdz ar to mēs aicinām arī citas valsts pārvaldes iestādes izvērtēt pārsūdzību nepieciešamības pamatotību, tādējādi atslogojot tiesu un sekmējot lietu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu. Savukārt valsts pārvaldes iestādes savu kapacitāti varētu veltīt sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanai,” norāda J. Bordāns.
Apgabaltiesas vienprātīgi norādīja, ka iesniegtās sūdzības pozitīvi ietekmē administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu tiesā un iestāžu tiesības iesniegt apelācijas sūdzības būtu saglabājamas arī turpmāk, lai nodrošinātu vienotas judikatūras veidošanu administratīvo pārkāpumu lietās.
Taču jāuzver, ka iestāžu iesniegtās apelācijas sūdzības visai reti tiek apmierinātas. Arī kopumā administratīvā pārkāpuma procesā pirmās instances tiesas spriedumi tiek atstāti negrozīti, izņemot atsevišķus gadījumus. Tas apliecina, ka pirmās instances tiesas pieņem tiesiskus un pamatotus spriedumus. Piemēram, Zemgales apgabaltiesa atceļ tikai aptuveni 12% no visiem pārsūdzētajiem pirmās instances tiesas lēmumiem.
Informatīvajā ziņojumā secināts, ka nav nepieciešami normatīvo aktu grozījumi, bet pilnveidojama iestāžu prakse apelācijas sūdzību sagatavošanā. Apelācijas instances tiesu nolēmumi apliecina, ka pirmās instances tiesas pareizi novērtē pierādījumus un piemēro lietas apstākļiem atbilstošu sodu. Līdz ar to apelācijas sūdzības saistībā ar šiem jautājumiem būtu sagatavojamas tikai tad, ja kāds spriedums acīmredzami neatbilstu judikatūrai un šis spriedums varētu ietekmēt turpmāko tiesu praksi.
Dažkārt vienlaikus ir uzsākti vairāki administratīvā pārkāpuma procesi par identisku vai līdzīgu gadījumu un iestādes iesniedz līdzīgas apelācijas sūdzības visos procesos. Šādos gadījumos pēc pirmā apelācijas instances tiesas sprieduma pieņemšanas izvērtējama nepieciešamība atsaukt pārējās apelācijas sūdzības līdzīgajās lietās.
