TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
04. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
17
17

Spriedums Nacionālās bibliotēkas būvniecības strīdā – tiesa prasību noraidījusi

Šā gada jūnijā Rīgas apgabaltiesa apelācijas instancē sāka skatīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku – pilnsabiedrības “Nacionālo būvkompāniju apvienība” – prasību par 12 134 532,14 eiro piedziņu no valsts. 4. oktobrī lietā pieņemts nolēmums – tiesa prasību noraidījusi pilnā apmērā.

īsumā
  • Izskatot lietu, tiesa atzina, ka nav pamata neizskatīt prasību un atbildētājas apelācijas sūdzība šajā daļā ir nepamatota.
  • Tiesa arī atzina, ka prasībā ietvertajiem prasījumiem daļā par parāda piedziņu ir iestājies noilgums, līdz ar to prasība šajā daļā noraidāma, bet atbildētājas apelācijas sūdzība šajā daļā ir pamatota.
  • Tiesa atzina, ka prasība daļā par parāda pamatsummas piedziņu ir noraidāma kā nepamatota, bet atbildētājas apelācijas sūdzība šajā daļā ir pamatota.
  • Tiesa atzina, ka nepastāv tiesisks pamats prasības apmierināšanai daļā par procentu un līgumsoda piedziņu un prasība šajā daļā, kā arī pretapelācijas sūdzība ir noraidāma.
  • Latvijas lielākajiem būvniecības uzņēmumiem ir ilgstoša un plaša pieredze dažādu būvniecības objektu celtniecībā un celtniecības finansēšanā. Šī iemesla dēļ tiesa atzinusi, ka prasītājai, balstoties uz pieredzi un zināšanām būvniecības un tās finansēšanas jomā, bija jāzina un jāparedz – lielu objektu būvniecība vairāku gadu garumā ietver sevī dažādus riskus, arī finanšu.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319,25 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212,89 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, tā pieņemto nolēmumu skaidro Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Izskatītās lietas būtība

Izskatītās lietas būtība – vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību “Nacionālā būvkompāniju apvienība” par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību atbilstoši līgumā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību pielīgtajam.

“Pušu starpā ir strīds par to, kādi būvniecības izmaksu izmaiņu koeficienti piemērojami atbilstoši līguma Speciālo noteikumu 13.8. apakšpunktā pielīgtajam – cēloņsakarīgi, jo katrā ceturksnī inflācijas/deflācijas ietekmē palielinājušās vai samazinājušās būvniecības izmaksas,” skaidro tiesnesis V. Vazdiķis.

Ko vērtēja tiesa

“Tiesa vērtēja prasītājas uzskatu, ka līgums ir neskaidrs un divējādi saprotams. Līdz ar to iztulkojams tā, ka puses vienojušās par faktiskām būvniecības izmaksu izmaiņām piemērotāko koeficientu izmantošanu, un prasītājas ieskatā tie ir: darbaspēka izmaksu indekss būvniecības nozarē; būvniecības izmaksu indekss materiāliem birojiem; būvniecības izmaksu indekss mehānismiem birojiem.

Savukārt atbildētāja uzskatīja, ka prasītāja nav ievērojusi līgumā pielīgto strīdu ārpustiesas izšķiršanas kārtību un prasība atstājama bez izskatīšanas; prasībai iestājies noilgums un tas ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai vai tiesvedības izbeigšanai lietā; prasība ir nepamatota pēc būtības, jo līgums ir skaidrs un nav divējādi saprotams, līdz ar to tas ir jāpiemēro tā, kā tas ir ierakstīts līgumā, – “būvniecības izmaksu indeksi resursu grupām,”” norāda tiesnesis.

Tiesas galvenie secinājumi

Tiesa prasību noraidījusi pilnā apmērā.

“Izskatot lietu, tiesa atzina, ka nav pamata neizskatīt lietu un atbildētājas apelācijas sūdzība šajā daļā ir nepamatota.

Tiesa arī atzina, ka prasībā ietvertajiem prasījumiem daļā par parāda 7 209 468,95 eiro piedziņu ir iestājies noilgums, līdz ar to prasība šajā daļā noraidāma, bet atbildētājas apelācijas sūdzība šajā daļā ir pamatota.

Tiesa atzina, ka prasība daļā par parāda pamatsummas 2 062 850,30 eiro piedziņu ir noraidāma kā nepamatota, bet atbildētājas apelācijas sūdzība šajā daļā ir pamatota jo:

  1. ar lietas materiālu pierādījumiem nav apstiprinājušies prasībā norādītie apgalvojumi par līguma neskaidrību, par “darbaspēka izmaksu indeksa būvniecības nozarē” pielīgšanu un par piemērotāko izmaksu izmaiņu indeksu piemērošanas pielīgšanu līgumā;
  2. nav apstiprinājies prasītājas apgalvojums par to, ka līgumā puses pielīgušas “būvniecības izmaksu indeksu materiāliem birojiem” un “būvniecības izmaksu indeksu mehānismiem birojiem”, jo līguma parakstīšanas brīdī Centrālā statistikas pārvalde šādus indeksus neaprēķināja un nepublicēja;
  3. prasītāja nav minējusi nevienu tiesvedības gaitā apstiprinājušos iemeslu tam, kāpēc bez iebildumiem vairāk nekā trīs gadus pieprasījusi Centrālajai statistikas pārvaldei un piemērojusi tādus izmaksu izmaiņu indeksus, kurus vēlāk, prasību ceļot, norādījusi par neatbilstošiem līgumam,” norāda tiesnesis.

Tā kā prasība daļā par parāda pamatsummas piedziņu ir pilnībā noraidīta, tiesa atzinusi, ka nepastāv tiesisks pamats prasības apmierināšanai daļā par procentu un līgumsoda piedziņu un prasība šajā daļā, kā arī pretapelācijas sūdzība ir noraidāma.

Būvniekiem jāizvērtē visi riski

Rīgas apgabaltiesas spriedumā konstatēts, ka pēc līguma noslēgšanas, iestājoties ilgstošai deflācijai un korekcijas dēļ samazinoties naudas summām, kuras prasītājai pienācās par izpildītajiem darbiem, prasītāja ir vēlējusies panākt līguma grozīšanu. Kad to nav izdevies panākt, prasītāja sākusi izmantot argumentāciju par līguma atšķirīgu iztulkošanu, taču šāda rīcība tiesas ieskatā ir pretrunā Civillikuma 1587. pantam.

“Tiesa pauž uzskatu, ka prasītājai, pirms tā vēršas pret otru līguma pusi, būtu jāizvērtē savu darbinieku un pilnvaroto personu darbība vai bezdarbība līguma noslēgšanas procesā, ja līgums prasītājai ir bijis jau sākotnēji neizdevīgs un radījis zaudējumus, kā prasītājas pārstāvis apgalvoja apelācijas instances tiesas sēdē.

Tiesa uzskatīja par vispārzināmu faktu, ka prasītājas sastāvā ietilpstošās komercsabiedrības AS “RBSSKALS”, SIA “Re & Re” un SIA “Skonto būve” ierindojas starp Latvijas 10 lielākajiem būvniecības uzņēmumiem ar ilgstošu un plašu pieredzi dažādu būvniecības objektu celtniecībā un celtniecības finansēšanā. Šī iemesla dēļ tiesa atzinusi, ka prasītājai, balstoties uz pieredzi un zināšanām būvniecības un tās finansēšanas jomā, bija jāzina un jāparedz – lielu objektu būvniecība vairāku gadu garumā ietver sevī dažādus riskus, arī finanšu riskus. Līdz ar to prasītāja, līgumu noslēdzot, varēja un tai vajadzēja paredzēt visus iespējamos riskus, arī tādus, kas saistīti ar inflāciju, deflāciju, būvniecības izmaksu izmaiņām un to sekām.

Ja pilnsabiedrība “Nacionālā būvkompāniju apvienība” nav pietiekami šos riskus izvērtējusi, tad par to nevar būt atbildīga Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā,” tiesas spriedumu skaidro V. Vazdiķis.

Rīgas apgabaltiesas spriedums ir pārsūdzams Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU