TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
03. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 11 minūtes
3
3

Informēts nozīmē pasargāts – ārvalstu dokumentu aprite

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes infografikas fragments

“Cilvēki kļūst arvien mobilāki: dzīvojam, strādājam, ceļojam, precamies, šķiramies, un mums dzimst bērni – tas dzīves laikā var notikt dažādās valstīs. Visu šo attiecību un darbību dēļ daļa jautājumu nonāk tiesā, un ir būtiski, lai ārvalstu dokumentu aprite ir sakārtota un skaidra,” norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) izpilddirektore Guna Berlande. Kopš šī gada 1. janvāra ārvalsts tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu Latvijā īsteno zvērināti tiesu izpildītāji. 2019. gada pirmajā pusgadā saņemti 255 dokumentu izsniegšanas lūgumi no 24 valstīm.

īsumā
  • Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome saņem ārvalstu ārpustiesas vai tiesas dokumentus, pārbauda, vai iesniegts viss nepieciešamais, un nodod dokumentus zvērinātam tiesu izpildītājam, kas tos personīgi piegādā adresātam. Kā drošs un pārbaudāms pasts.
  • Šādus dokumentus ir būtiski pieņemt. Ja persona dokumentus nepieņem, tas negarantē, ka ārvalstīs neturpināsies iesāktais process. Var rasties nepatīkama situācija, ja ārvalstu tiesa būs pieņēmusi aizmugurisku spriedumu tikai tāpēc, ka atbildētājs nav atsaucies un nav izmantojis savas tiesības aizstāvēties.
  • Ja pats neseko līdzi korespondencei, kas tiek piegādāta norādītajā adresē, var palaist garām svarīgu informāciju – par ārvalstu dokumentiem, parādu piedziņām utt.
  • Gan Eiropas Parlamenta un Padomes regula, gan Hāgas konvencija paredz vienu vienīgu iemeslu, kad cilvēks var atteikties dokumentus pieņemt – ja tos nevar izlasīt valodas dēļ. Persona var atteikties dokumentus pieņemt vai nu uzreiz, vai arī 7 dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas.
  • Saskaņā ar regulu šobrīd veiksmīgi ir piegādāts 61 lūgums, bet saskaņā ar Hāgas konvenciju – trīs lūgumi, savukārt piegādes procesā šī gada jūnija beigās atradās 39 dokumenti.

Kad ārvalstu tiesā norit tiesvedība, bet personai, kas dzīvo Latvijā, ir nepieciešams nosūtīt pavēsti, LZTIP uzdevums ir izvērtēt ārvalsts kompetento iestāžu iesniegto lūgumu par tiesas vai ārpustiesas dokumentu izsniegšanu formālo atbilstību normatīvajiem tiesību aktiem. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavotie un noformētie ārvalstu dokumenti tiek nosūtīti piekritīgajam tiesu izpildītājam tālākai piegādei adresātam.

LZTIP kā dokumentu saņēmēja iestāde organizē dokumentu piegādi Latvijā saskaņā ar Hāgas 1965. gada konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās (Hāgas konvencija) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra regulu Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu ES dalībvalstīs (regula).

“Kad persona vēršas tiesā, sākas dokumentu aprite. Kad tas notiek vienā valstī, process ir salīdzinoši vienkāršs, bet, ja tas notiek dažādās valstīs, ir šie divi dokumenti, kas regulē tiesas un ārpustiesas dokumentu piegādi. Ir noteikts: katra valsts ieceļ nosūtītājiestādi un saņēmējiestādi, kuras savā starpā sazinās un šos dokumentus pārsūta. Tas, kuras institūcijas valsts ieceļ, ir iekšējs valsts lēmums. Līdz zināmam laikam par šo dokumentu apriti mums bija atbildīgas tiesas, tagad tā ir Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.

Tiek taupīts gan laiks, gan resursi. Šis process ir orientēts uz to, lai, pirmkārt, būtu skaidras vadlīnijas, kā notiek dokumentu aprite, otrkārt, lai tā notiek pēc iespējas ātrāk. Un, treškārt, izmantojot regulas (vai attiecīgi – konvencijas) veidlapas, kas jau ir iztulkotas atbilstošajās valodās, tiek nodrošināta standartizēta informācija – nav tā, ka viena iestāde raksta garas vēstules, bet otra  dokumentā iekļauj pāris rindiņu. Tādējādi tiek ietaupīti saziņas, tulkošanas un dokumentu sastādīšanas izdevumi,” skaidro LZTIP izpilddirektore Guna Berlande.

Tiesu izpildītāji kā uzticams pastnieks

Saņemot ārvalstu ārpustiesas vai tiesas dokumentus, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pārbauda, vai ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, norādīta saņēmēja adrese un vismaz minimāli nepieciešamie personas dati, lai identificētu saņēmēju. Tālāk dokumenti tiek nodoti zvērinātam tiesu izpildītājam, lai tie tiktu personīgi piegādāti saņēmējam. Pārsvarā šādi dokumenti attiecas uz civillietām, un adresāts var būt gan fiziska, gan juridiska persona.

“Viena no būtiskākajām lietām: ja tiesu izpildītājs nāk pie jums izsniegt šādus dokumentus, pieņemiet tos. Ir sastopama attieksme – ja dokumentus nepieņemšu un neparakstīšos, tad par mani neviens neko nezinās un nekādu seku man nebūs. Taču tā nav. Tas vien, ka dokumentus nepieņemsiet, negarantē, ka ārvalstīs nekas nenotiks. Līdz ar to beigās var nonākt nepatīkamā situācijā, kad ārvalstu tiesa ir pieņēmusi aizmugurisku spriedumu tikai tāpēc, ka atbildētājs nav atsaucies, persona nebūs izmantojusi savas tiesības aizstāvēties un saņems jau gatavu nolēmumu.

Regula un Hāgas konvencija nosaka tikai to, kādā veidā dokumenti tiek nosūtīti starp iestādēm. To, kā dokumentus piegādāt, nosaka nacionālais regulējums. Likumā paredzēts, ka tiesu izpildītājs šos dokumentus piegādā personīgi norādītajam saņēmējam vai citai normatīvajos aktos noteiktajai personai, piemēram, adresāta laulātajam. Nav noteikts, cik reižu šie dokumenti jāpiegādā saņēmējam, ja atkārtoti nevar viņu sastapt norādītajā adresē. Ja, ierodoties adresē divas vai vairāk reizes, nevienu sastapt neizdodas, tiesu izpildītājs atstāj pastkastītē uzaicinājumu, ka septiņu dienu laikā personai jāierodas pēc dokumentiem tiesu izpildītāja prakses vietā.

Jo informētāks ir cilvēks, jo pasargātāks viņš būs. Reizēm cilvēkam ir vairākas adreses – vienā dzīvo, citā ir deklarējies. Ja pats neseko līdzi korespondencei, kas tiek piegādāta norādītajā adresē, var palaist garām svarīgu informāciju – par ārvalstu dokumentiem un parādu piedziņām. Un tad cilvēks nonāk it kā pēkšņā un nepatīkamā situācijā, kad jau iestājas kādas sekas, bet no tā visa būtu bijis iespējams izvairīties, ja viņš neizturētos pavirši pret šo deklarēto adresi un saviem sūtījumiem,” uzsver G. Berlande.

LZTIP izpilddirektore skaidro, ka zvērinātu tiesu izpildītāju uzdevums ir būt kā kvalificētam un uzticamam pastniekam. Par pašu dokumentu saturu tiesu izpildītājs adresātam neko paskaidrot nevarēs, un neskaidrību gadījumā personai jāsazinās ar institūciju, kas dokumentus izsūtījusi.

“Visbiežāk tās ir pavēstes, un cilvēkam ir jāsazinās ar institūciju, kura pavēsti ir sūtījusi. Mums īsti nav bijis atgriezeniskās saites,  tātad mēs varam secināt, ka, pirmkārt, cilvēki tomēr ir informēti, kas viņam ārvalstīs ir noticis. Nav gluži tā, ka pēkšņi tas nāk kā liels pārsteigums. Un, otrkārt, ir laba izpratne, ka jākontaktējas jau ar sūtītājiestādi. Neviens nav nācis pie mums ar jautājumu – es saņēmu pavēsti, ko man ar to darīt?” tā G. Berlande.

Vienīgais iemesls atteikties no dokumentiem – nesaprotama valoda

Lai gan ārvalstu tiesu un ārpustiesas dokumenti tiek piegādāti adresātam citā valstī, nav noteikts, ka nosūtītājiestādei obligāti jāpārtulko šie dokumenti adresātam saprotamā valodā. Tomēr dokumentu aprites regulējumā ir iekļauts drošības mehānisms – tiesības atteikties no piegādātajiem dokumentiem, ja adresāts nesaprot valodu, kurā tie sastādīti, vai tie nav sastādīti latviešu valodā, kas ir valsts valoda Latvijā.

“Gan regula, gan Hāgas konvencija paredz vienu vienīgu iemeslu, kad cilvēks var atteikties dokumentus pieņemt: ja viņš tos valodas dēļ nevar izlasīt. Viņš var atteikties dokumentus pieņemt vai nu uzreiz, vai arī 7 dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas.

Kad tiesu izpildītājs piegādā šos dokumentus, kopā ar tiem tiek izsniegta veidlapa, kurā cilvēks var norādīt – es, Jānis Bērziņš, saņemtos dokumentus šajā valodā nesaprotu. Un tad ir jānorāda tā valoda, kurā cilvēks dokumentus saprastu: latviešu, krievu, angļu vai cita. Ar šo veidlapu viņš var atteikties dokumentus pieņemt.

Arī mūsu normatīvie akti pieļauj – ja vien ārvalsts nav norādījusi citādi –, ka dokumentus var izsniegt ne tikai konkrētajai personai. Reizēm, ja adresē ir kāds tuvinieks, nevis pats norādītais saņēmējs, dokumentus var izsniegt šim tuviniekam pret parakstu – likumā ir noteikts, ka šim tuviniekam ir jānodod dokumenti adresātam. Kad cilvēks saņem šos dokumentus, bet nesaprot valodu, viņš septiņu dienu laikā var sūtīt šo veidlapu kopā ar dokumentiem atpakaļ tiesu izpildītājam. Tiesu izpildītājs savukārt šo veidlapu un dokumentus sūtīs LZTIP, kas tos nosūtīs atpakaļ ārvalstīm. Tālāk jau ārvalstu iestādei ir jālemj, ko viņi darīs: vai tulkos dokumentu un sūtīs vēlreiz vai risinās situāciju citādi,” skaidro G. Berlande.

Izmantot šādu metodi ļaunprātīgos nolūkos un ar mērķi novilcināt procesu dokumentu saņēmējam nav izdevīgi, skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izpilddirektore, norādot, ka arī ārvalstu tiesās procesi notiek uz pušu rēķina un zaudējušajai pusei būs jāsedz visi izdevumi.

“Regula ir rakstīta godīgiem gadījumiem un situācijās, kad tas tiešām ir nepieciešams. Lielākoties mūsu saņemtie dokumenti ir angļu, latviešu vai krievu valodā – sūtītāji ir pieņēmuši, ka šīs valodas Latvijas iedzīvotāji varētu zināt. Dažos gadījumos dokuments ir rūpīgi iztulkots latviešu valodā. Atteikšanās no dokumentiem negodprātīgos nolūkos ir tuvredzīga politika, un ārvalstīs bieži vien pret to izturas daudz skarbāk,” norāda G. Berlande.

Saskaņā ar regulu šobrīd veiksmīgi ir piegādāts 61 lūgums, bet saskaņā ar Hāgas konvenciju trīs lūgumi, savukārt piegādes procesā jūnija beigās atradās 39 dokumenti. Prasību neievērošanas dēļ saskaņā ar regulu valsts iestādēm atpakaļ ir nosūtīti 79 lūgumi, bet saskaņā ar Hāgas konvenciju – 18 lūgumi. 

Ārvalstu dokumentu piegāde ir bijusi neveiksmīga arī citu iemeslu dēļ, piemēram, 29 gadījumos adresāts lūgumā norādītajā adresē nebija sastopams, piecos gadījumos adresāts – juridiskā persona – bija likvidēta, trīs gadījumos adresāts atteicās pieņemt izsniedzamos dokumentus, kā iemeslu norādot, ka izsniedzamo dokumentu valoda adresātam nav saprotama, bet divos gadījumos lūgumā norādītā adrese neeksistēja.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē visbiežāk tiek saņemti ārvalstu dokumentu izsniegšanas lūgumi no Lietuvas – 48 lūgumi, Polijas – 31 lūgums, Vācijas – 22 lūgumi un Austrijas – 21 lūgums.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU