Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Nolūkā veicināt vienotu tiesību izpratni un piemērošanu vietne “Likumi.lv” piedāvā jaunievedumu – tiesību aktu un spriedumu sasaisti. Līdz ar to ikvienam tiesību aktu lietotājam būs ērtāk pieejama informācija par tiesību normu piemērošanas praktiskajiem aspektiem. LV portāls skaidro, kāpēc minētais jaunievedums ir nozīmīgs.
Vietnē “Likumi.lv” tiesību akti ir papildināti ar atsaucēm uz Augstākās tiesas jeb Senāta nolēmumiem, kuros tiesas paustās atziņas var būt noderīgas citu lietu izlemšanā un tiesību normu interpretācijā. Pie tiesību aktu pantiem atspoguļota arī informācija par Satversmes tiesas nolēmumiem. Jaunās iespējas darbam ar tiesību aktiem piedāvā oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” sadarbībā ar Satversmes tiesu un Augstāko tiesu. Abi risinājumi veicinās vienotu tiesību izpratni un piemērošanu.
Tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no vissvarīgākajām personas pamattiesībām. Lietu izskatīšanas pamatprincipi ir noteikti likumā “Par tiesu varu” un procesu likumos – Civilprocesa likumā, Kriminālprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā. Visus atklātā tiesas sēdē pieņemtos tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās publicē tiesu nolēmumu portālā www.manas.tiesas.lv.
Tāpat publicē arī Krimināllietu departamenta lēmumus, bet Civillietu departamenta un Administratīvo lietu departamenta lēmumus – pēc tiesas ieskata. Savukārt Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv tiek publicēti visu departamentu spriedumi un lēmumi, kuros izteiktas vai aktualizētas būtiskas atziņas.
Sadarbojoties Augstākajai tiesai ar Latvijas tiesību aktu portālu likumi.lv, turpmāk tiks nodrošināta iespēja iepazīties ar aktuālajām tiesu prakses atziņām tieši pie konkrētās tiesību normas, ļaujot paplašināt tiesu nolēmumu izmantošanu un veicinot izpratni par tiesību normu praktisko piemērošanu.
“Jāņem vērā, ka vietnē “Likumi.lv” būs pieejamas tikai atlasītas atziņas jeb tēzes, kā tās dēvē Senāts, par konkrētu tiesību normu piemērošanu 2016. gada un vēlākos Senāta nolēmumos. Saturiski visplašākais materiāls paliks Augstākās tiesas mājaslapā “www.at.gov.lv”, bet kvantitatīvi plašākais – “manas.tiesas.lv”. Augstākās tiesas mājaslapā izveidotā sistēmiskā nolēmumu apstrāde un attiecīgas meklēšanas funkcijas ļauj ikvienam iepazīties ar tiesu nolēmumiem, izvēloties interesējošo tematisko jomu. Te gan jāatgādina, ka katrā tiesu nolēmumā tiesību normas piemērošana notikusi atbilstoši konkrētajiem faktiskajiem apstākļiem, tāpēc vienkārša pievienoto atziņu vispārināšana nav izdarāma,” skaidro Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane.
Skaidrojot Augstākās tiesas nolēmumu būtību, A. Zikmane uzsver, ka tiesību doktrīnā pastāv atšķirīgi viedokļi par tiesas nolēmumu kā tiesību avotu. “Satversmes tiesas tiesnese Daiga Rezevska Augstākās tiesas 2010. gadā rīkotajā konferencē norādīja: “Judikatūra (gan vispārējās jurisdikcijas tiesu, gan Eiropas Savienības tiesas (EST), Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT), Satversmes tiesas) ir tiesību avots jebkurā Latvijas tiesiskās sistēmas tiesību nozarē neatkarīgi no tā, vai likumdevējs ir spējis to pienācīgi noformulēt rakstītajā normatīvajā aktā vai nē [..].”
Savukārt Jans Vintrs (Jan Wintr) Čehijas Republikas Augstākās tiesas sadarbībā ar Eiropas Padomi rīkotajā starptautiskajā konferencē “Tiesu nolēmumu saistošais spēks” 2017. gadā uzsvēra, ka “lietas dalībniekiem nolēmums ir saistošs, savukārt tiesas spriedumi (tai skaitā kasācijas instances) nav formāls tiesību avots, bet jārespektē to saistošais spēks”.
Satversmes tiesa norādījusi, ka “tieši ar judikatūras palīdzību personas gūst svarīgu informāciju par tiesību normu piemērošanas praktiskajiem aspektiem un tādējādi spēj gan efektīvāk aizstāvēt savas tiesības, gan arī labāk izprast savus pienākumus”.1
Tomēr jāatceras, ka tiesas spriedumam jābūt pamatotam ar tiesību normu, judikatūra izmantojama argumentēšanai par šīs normas piemērošanas (iztulkošanas) juridiskajiem aspektiem2,” skaidro A. Zikmane.
“No vienas puses, kad lieta jāspriež pēc tiesas ieskata, tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 5. panta sestās daļas noteikumiem judikatūra ir jāizmanto kā palīgavots. Piemēram, ja tiesai ir jānosaka atbilstīgs atlīdzinājums par personai nodarīto kaitējumu, ir jāņem vērā tiesu prakse. Ar katru tiesas izšķirto dzīves gadījumu pieaug salīdzināšanas iespēja, tāpēc no juridiskās metodes viedokļa salīdzināšana palīdz nonākt līdz taisnīgam risinājumam konkrētā lietā.3 Šādā veidā īstenojas arī tiesību uz taisnīgu tiesu aspekts.4
No otras puses, Satversmes tiesa uzsvērusi, ka kasācijas instancei jāsniedz materiālo un procesuālo tiesību normu interpretācija, kas var būtiski ietekmēt daudzu personu tiesības dažādos tiesas procesos.5 Tādējādi judikatūras mērķis ir arī nodrošināt tiesas spriešanas vienveidību un tiesisko stabilitāti. Piemēram, Senāts uzsvēris, ka kriminālprocesa pareizai norisei tiesai jāizvērtē ne tikai lietas faktiskie apstākļi, bet arī judikatūra.6
Abas minētās funkcijas iespējams īstenot tikai tad, ja tiesu nolēmumi ir pieejami, tādējādi nodrošinot ikviena tiesības zināt savas tiesības. Pēdējos gados ievērojami palielinājusies interese izzināt tiesu prakses atziņas gan tiesu procesu vajadzībām, gan arī tiesību zinātnei. Tāpat tiesu prakses analīze tiek veikta arī likumdošanas procesā,” uzsver Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja A. Zikmane.
Kā lietot jauno rīku vietnē "Likumi.lv"un kā šo jaunievedumu vērtē juristi, lasiet "Jurista Vārda" publikācijā.
1 Satversmes tiesas 2012. gada 1. novembra spriedums lietā Nr. 2012-06-01, 7.2. punkts.
2 Skat. Senāta 2007. gada 24. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-722/2007.
3 Senāta 2018. gada 8. marta spriedums lietā Nr. SKC-64/2018 (ECLI:LV:AT:2018:0308.C29719410.1.S), 8. punkts.
4 Skat., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2011. gada 20. oktobra spriedumu lietā “Nejdet Şahin and Perihan Şahin v. Turkey”, 13279/05.
5 Satversmes tiesas 2008. gada 2. jūnija spriedums lietā Nr. 2007-22-01, 18.2. punkts.
6 Senāta 2017. gada 10. oktobra lēmums lietā Nr. SKK-532/2017 (ECLI:LV:AT:2017:1010.15830406610.1.L).
