Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Lūka, LETA
“Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentam ir ļoti plaša darbības joma. Domāju, nav bijusi tāda tiesību nozare, ar kuru darba gaitā nebūtu bijis saskarsmes,” darbības jomu raksturo Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Gints Bērziņš. Prokuratūra ir viena no Latvijas institūcijām, kam likums ir devis tiesības iestāties par personas un valsts vai pašvaldības interesēm un nodrošināt tiesību aizskāruma novēršanu.
Ja, pārbaudot informāciju, tiek konstatēts, ka valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonas pieņēmušas normatīvajiem aktiem neatbilstošus lēmumus vai rīkojušās prettiesiski, visbiežāk valsts vai pašvaldību institūciju vadītāji nav gatavi atzīt savas rīcības sekas un novērst pārkāpumus. Tādos gadījumos saskaņā ar Prokuratūras likuma 16. pantu Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments reaģē uz likuma pārkāpumiem un veic prokurora pārbaudi katrā konkrētajā gadījumā. Tāpat departaments aizstāv personu likumīgās intereses un tiesības, kuras aizskartas minēto prettiesisko lēmumu procesā.
“Prokuratūras funkcijas ir noteiktas Prokuratūras likuma 2. pantā. Nosacīti šīs funkcijas var iedalīt divās grupās – viena ietvers visu, kas saistīts ar kriminālprocesu, savukārt otra – personu un valsts tiesību aizsardzību,” skaidro Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Gints Bērziņš. Prokurors norāda, ka personu un valsts tiesību aizsardzībā primāri tiek vērtēts likuma pārkāpums, kas novedis pie tiesību aizskāruma.
Prokuratūra kā tiesu varas institūcija vienmēr procesā ir aktīvāka, arī kriminālprocesā. Prokurors veic gan izmeklēšanas iestāžu pirmstiesas kriminālprocesa izmeklēšanas uzraudzību, gan kriminālvajāšanu un uztur valsts apsūdzību tiesā. Tiesai ir atvēlēta vairāk pasīva loma – tiek vērtēti iesniegtie materiāli un pierādījumi. Izņēmums varētu būt administratīvās tiesas, kur ir objektīvās izmeklēšana princips.
Ir dažādi veidi, kā līdz Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentam nonāk informācija par iespējamu likumpārkāpumu, – tas var būt personas iesniegums, publikācija presē, kādas valsts institūcijas sniegta informācija vai arī situācija, kad Prokuratūras likuma 16. panta otrajā daļā noteiktās personas atzīst šādas pārbaudes nepieciešamību.
“Ne katrs tiesību aizskārums būs tāds, ka jāiesaistās prokuroram. Saņemot šādas ziņas, tiek vērtēts pirmšķietami, vai tur ir pamats prokurora pārbaudes veikšanai. Ja ir, tad Prokuratūras likuma 16. panta kārtībā uzsākšu prokurora pārbaudi. Tas ietver dokumentu vākšanu, paskaidrojumu un atzinumu saņemšanu – visas nepieciešamās informācijas juridisko analīzi,” norāda G. Bērziņš.
Latvijā prokuratūrai ir plašas funkcijas, taču tas nenozīmē vispārēju uzraudzību. “Mums, iespējams, no padomju laikiem vēl saglabājies uzskats, ka prokuratūra veic vispārējo uzraudzību. Jau kopš 1994. gada prokuratūra vairs neveic vispārējo uzraudzību. Latvija ir starp tām valstīm, kurās prokuratūrai ir relatīvi daudz funkciju. Prokuratūrai kā tiesu varas institūcijai ir stingri noteikta vieta Latvijas tiesību sistēmā, un tā darbojas savas kompetences ietvaros. Normatīvajos aktos katrai valsts institūcijai ir noteikta sava kompetence, un, saņemot ziņas par iespējamu likuma pārkāpumu vai tiesību aizskārumu, tiek arī vērtēts, vai šī jautājuma risināšana atbilst kādai no Prokuratūras likuma 2. pantā noteiktajām prokuratūras funkcijām,” uzsver prokurors.
Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors G. Bērziņš skaidro: “Piemēram, mums bija privatizācijas un denacionalizācijas process, kas nebija juridiski pietiekami kvalitatīvs, ir pieļautas daudzas kļūdas. Prokuratūrai joprojām ir ļoti daudz darba ar šo procesu sekām. Pirms vairākiem gadiem es cēlu prasību par to, ka daļa no publiskā ezera – Rāznas ezera – bija nonākusi privātpersonu īpašumā, aizskarot likumā nostiprinātās valsts īpašuma tiesības. Pēc lietas izskatīšanas triju instanču tiesās mana prasība tika apmierināta, novēršot valsts īpašuma tiesību aizskārumu.
Daudzos gadījumos nepietiekama uzmanība un rūpība likumības ievērošanā vērojama pašvaldībās. Ir arī gadījumi, kad pašvaldības rīcība ir tieši vērsta uz normatīvajos aktos nostiprināto prasību apiešanu. Piemēram, pirms vairākiem gadiem Jūrmalas pašvaldība radīja savdabīgu privatizācijas shēmu. Kompensējamo zemes gabalu fonds primāri ir paredzēts, lai atgrieztu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemi viņu zemes gabalu vietā, ko nevar kāda iemesla dēļ atgriezt (tur uzbūvēta skola, bērnudārzs, pašvaldības objekti). Normatīvie akti pieļāva arī pašvaldībai iegūt zemi no šī kompensējamo zemes īpašumu fonda, ja tas nepieciešams pašvaldību funkciju veikšanai.
Jūrmalas dome šo tiesību normu traktēja ļoti savdabīgi – vairāk nekā desmit gadījumos nolēma, ka zemes gabals ir nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai. Pēc tam zemes gabals tika iznomāts privāto tiesību subjektam uz 49 gadiem – mērķiem, kas neatbilst likuma “Par pašvaldībām” 15. pantā noteiktajām pašvaldības autonomajām funkcijām. Turklāt nomas līgumā tika paredzēts, ka šīs būves būs nomnieka īpašumā – būtībā tā ir slēptā privatizācija, jo pēc būvju nostiprināšanas zemesgrāmatā būvju īpašniekam rodas pirmpirkuma tiesības pret zemes īpašnieku. Šādi un līdzīgi gadījumi joprojām ir Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta darba kārtībā.”
Prokuratūras likuma 16. panta pirmās daļas 2. punktā ir noteikts, ka prokurors veic pārbaudi, ja ir pārkāptas ierobežoti rīcībspējīgo, invalīdu, nepilngadīgo, ieslodzīto vai citu tādu personu tiesības un intereses, kurām ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības. “Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurori ir cēluši daudzas prasības, kad ir aizskartas personas īpašuma tiesības privatizācijas un denacionalizācijas gadījumos. Ir celtas prasības gadījumos, kad personai ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības, piemēram, kamēr persona atrodas ieslodzījuma vietā, tās dzīvoklis tiek prettiesiski atsavināts,” norāda prokurors.
Šādu lietu sagatavošana gan nav ātrs process. Kā norāda prokurors, vidēji tas prasa no trim mēnešiem līdz pusgadam, taču ir arī sarežģītākas un ilgākas lietas. “Laika periods no informācijas saņemšanas līdz prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā var ilgt pusgadu un ilgāk. Gandrīz nekad nav tā, ka iesaistīta tikai viena institūcija, un sākumā no visām iesaistītajām institūcijām tiek pieprasīti nepieciešamie dokumenti. Kad aptuveni mēneša laikā dokumenti tiek saņemti, sākas to juridiskā analīze.
Taču gandrīz nekad nav bijis tā, ka ar pirmo reizi iesniegtajos dokumentos viss ir kārtībā, – nākas pieprasīt papildu dokumentus, tas atkal prasa laiku. Turklāt prasības pieteikuma pamatojums var sastāvēt no ļoti daudziem normatīvajiem aktiem, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem. Reizēm nepieciešami svarīgi agrāko laiku dokumenti – tad nākas tos meklēt ne tikai arhīvos, bet pat muzejos, kur tiek glabāti šādi dokumenti,” procesu skaidro G. Bērziņš.
“Ir daudzas lietas, kurās mums jānodarbojas ar tiesību jaunradi. Arī pieminētajā Jūrmalas pašvaldības piemērā – Civilprocesa likuma 90. pantā ir noteikts, ka prokurors ceļ prasību personas interešu aizsardzībai, un šajā gadījumā bija interesanta situācija. Jūrmalas dome bija pieņēmusi normatīvajiem aktiem neatbilstošus lēmumus, un civilprocesā Jūrmalas dome bija atbildētāja, bet vienlaikus kaitējums bija nodarīts Jūrmalas pašvaldības interesēm. Tāpēc prasības juridiskā konstrukcija bija ļoti interesanta no tā viedokļa, ka tika celta prasība Jūrmalas pašvaldības interesēs ar atbildētāju – Jūrmalas pilsētas dome. Tiesa atbalstīja viedokli, ka “Jūrmalas pašvaldība” ir plašāks jēdziens nekā tikai “Jūrmalas pilsētas dome”, kas pieļāvusi šos likuma pārkāpumus. Šādu gadījumu, kad normatīvajos aktos nav noteikts juridiskās rīcības algoritms, Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā ir daudz,” uzsver prokurors.
Prokuratūras likuma 18., 19. un 20. pantā ir noteikti prokurora reaģēšanas līdzekļi – prokurora brīdinājums, protests un iesniegums.
“Piemēram, prokurora iesniegums. Runājot par piemērošanu praksē, – pirms kāda laika vienā pašvaldībā bija izstrādāts detālplānojums, kas paredzēja daudzstāvu dzīvojamo māju celšanu, taču Valsts vides dienests konstatēja, ka tur ir pārkāptas dabas aizsardzības prasības un tajā vietā šādas mājas celt nevar. Pašvaldība pieļauto likumpārkāpumu ilgstoši nenovērsa, un tad tika iesniegts prokurora iesniegums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas ir atbildīgā, lai tiktu atcelti nelikumīgi pašvaldības lēmumi, un detālplānojums tika grozīts,” skaidro prokurors.
“Neatkarīgi no tiesību nozares – kriminālprocess, administratīvais vai civilprocess – nekad nebūs tā, ka visas puses no tiesas zāles izies apmierinātas. Tāpēc Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments saņem daudz personu iesniegumu par it kā nepamatotiem vai iespējami nelikumīgiem tiesu nolēmumiem. Daudzu personu ieskatā tām nelabvēlīgs tiesas spriedums ir pamats secinājumam, ka kaut kas nav kārtībā ar tiesu sistēmu.
Taču Latvijas tiesību sistēmā ir radītas visas iespējas aizstāvēt savas iespējami aizskartās tiesības. Un gadījumos, kad persona ir izsmēlusi visus tiesisko attiecību noregulējuma līdzekļus, ir jāņem vērā likuma “Par tiesu varu” 16. panta ceturtajā daļā noteiktais, ka tiesas spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.
Notiek arī nemitīga tiesu sistēmas, tostarp arī prokuratūras, attīstība, skatoties gan no tiesību, gan arī no tehnisko līdzekļu piemērošanas viedokļa, piemēram, tiesas sēdes videokonferences režīmā,” norāda G. Bērziņš.
