TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
22. janvārī, 2019
Lasīšanai: 7 minūtes
10
10

Nepieciešami līderi, kas spēs virzīt tiesas attīstību

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Tiesu priekšsēdētāju un tiesnešu amata kandidātu atlases kārtība, jautājums par tiesnešu administratīvās atbildības imunitāti, tiesu specializācija un pērn noslēgtās tiesu teritoriālās reformas izvērtēšana – šādas darba aktualitātes iezīmējās Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē, pārrunājot sadarbību ar Tieslietu padomi (TP) 2019. gadā.

īsumā
  • Tiesu priekšsēdētāju amatos nepieciešami līderi, kas spēj virzīt tiesas attīstību.
  • Tiesas priekšsēdētājam būtu nepieciešamas plašākas pilnvaras, pārraugot tiesnešu darba kvalitāti savā tiesā.
  • Jāturpina darbs pie tiesnešu atalgojuma sistēmas izvērtēšanas un samērīguma principa nodrošināšanas.
  • Darba kārtībā ir arī diskusija par tiesnešu administratīvās atbildības imunitātes atcelšanu.
  • Jautājums par tiesu specializāciju ir uzlūkojams arī “Moneyval” kontekstā.

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas šā gada pirmajā sēdē bija aicināti piedalīties arī Tieslietu padomes (TP) priekšsēdētāja vietniece tiesnese Dzintra Balta, TP sekretariāta vadītāja Solvita Harbaceviča un Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina.

Atlases kārtība, kvalifikācija un darba kvalitāte

Kā informēja TP pārstāvji, padomes darba kārtībā šim gadam izvirzīti vairāki uzdevumi, kuru realizācijai būtu nepieciešami kā jauni likuma grozījumi, tā arī paredzēt kontroles un uzraudzības funkcijas:

  • Tiesu priekšsēdētāju atlases kārtības izstrādāšana, kas ir TP kompetences jautājums. Dz. Balta: “Šim jautājumam pieejam ar īpašu rūpību. Ir svarīgi, kādas kompetences tiks ieliktas šajā atlases kārtībā, lai pretendenti var saprast, kas no viņiem tiek gaidīts, un vērtētāji – saprast, kā izvērtēt. Nepieciešami līderi, kas spēs virzīt tiesas attīstību, tāpēc ir svarīgi izstrādāt kārtību, lai šādi līderi arī tiktu atlasīti.”
  • Tiesneša amata kandidātu atlases kārtība. Paredzēta jauna atlases kārtība, kuras ieviešanai būs nepieciešami grozījumi likumā “Par tiesu varu”.
  • Tiesnešu kvalifikācijas un neatkarības nodrošināšana. Dz. Balta: “Tā ir mūsu atbildība par efektivitāti, kvalitatīvu tiesas darbu un nolēmumiem. Jau iepriekš lēmām par tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamenta uzlabojumiem. Ja runājam par tiesnešu neatkarības nodrošināšanu no likumdošanas aspekta, tas ir kopīgs darbs.” Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece arī akcentēja, ka jāturpina darbs pie tiesnešu atalgojuma sistēmas izvērtēšanas un samērīguma nodrošināšanas.
  • Sadarbībā ar Tieslietu ministriju sagatavots pasākumu projekts tiesu darba kvalitātes celšanai. Tiesnešu vidū esot atbalsts nostājai, ka tiesas priekšsēdētājam būtu nepieciešamas plašākas pilnvaras pār tiesnešu darba kvalitātes pārraudzību savā tiesā.
  • Tiesu teritoriālās reformas izvērtēšana. Dz. Balta: “Šī reforma jāvērtē gan kontekstā ar zemesgrāmatu integrāciju vispārējā tiesu sistēmā, gan kontekstā ar jautājumiem par tiesas pieejamību, nejaušības principu lietu sadalē un tiesu sistēmas efektivitātes celšanu.”

Imunitātes jautājums

Darba kārtībā bija arī diskusija par tiesnešu administratīvās atbildības imunitātes atcelšanu. TM valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos I. Kucina: “Jau vairāki tieslietu ministri mēģinājuši aktualizēt šo jautājumu TP, taču pagaidām tas palicis bez atbalsta. Pastāvot administratīvajam arestam, līdz šim jautājums bijis ar savu risku. Ar nākamo gadu administratīvais arests tiek atcelts, kas ļaus droši runāt par tiesnešu imunitātes jautājumiem.”

Deputāte Juta Strīķe aicināja šo jautājumu atrisināt pēc iespējas ātrāk, uzsverot, ka sarunas par tiesnešu administratīvās atbildības imunitātes atcelšanu bez progresa norisinās jau teju 15 gadus. TP sekretariāta vadītāja S. Harbaceviča: “Brīdī, kad administratīvais arests kā soda veids pazudīs, arī tiesneši, visticamāk, būs gatavi atrisināt imunitātes jautājumu. Saprotu politisko nostāju, un mēs ejam uz risinājumu. Taču nebērsim sev pelnus uz galvas, sakot, ka esam nespējīgi rīkoties šajā situācijā. Mēs noteikti spējam. Piemērs tam – Aizkraukles tiesas tiesneses lieta, kas atrisināta ātri, vienbalsīgi, efektīvi piemērojot sodu.”

Tiesu vai tiesnešu specializācija?

Tiesu politikas apakškomisijā tika akcentēts arī jautājums par tiesu specializāciju, kas uzsvērts arī topošās Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā. Viens no mērķiem ir – finanšu un korupcijas noziegumos specializētas tiesas.

Tiesnese Dz. Balta uzsvēra, ka par tiesu specializācijas jautājumu diskutēts dažādos forumos: “Tiesnešu secinājumi šajā diskusijā drīzāk saistās ar to, ka Latvijā kā mazā valstī pieejamo resursu ietvaros diezin vai būtu pareizi veidot atsevišķu tiesu. Specializācijas princips labi darbojas, ja konkrētas tiesas ietvaros ir specializējušies tiesneši attiecīgā jautājuma izskatīšanā. Protams, jautājums ir saistīts ar to, cik plašas tad ir specializācijas robežas. Jo šaurāka specializācija, jo mazāks skaits tajā specializējušos tiesnešu vajadzīgs, un otrādi.”

TM pārstāve I. Kucina norādīja, ka tiesu specializācijas jautājumi tiek vērtēti: “Risinājumi ir iespējami. Jautājumi, uz kuriem jāatrod atbildes, ir – lietderība un pamatojums.” Savukārt deputāte J. Strīķe norādīja, ka ekonomisko un koruptīvo noziegumu iztiesāšanu nevarētu saukt par šauru specializāciju. Turklāt šis jautājums esot jāuzlūko arī “Moneyval” jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu gaismā. Saeimas deputāte pauda nostāju, ka šajos jautājumos vairāk būtu nepieciešams vadīties pēc Pretkorupcijas valstu grupas (GRECO) vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām šajā jautājumā.

Deputāts Valērijs Agešins norādīja uz nepieciešamību sakārtot kontroli pār Satversmes tiesas spriedumu izpildi: “Šajā jautājumā jāsadarbojas gan tiesu sistēmai, gan izpildvarai un likumdevējam. Brīžam ir problemātiski noteikt, kurš ir atbildīgs par Satversmes tiesas sprieduma realizēšanu dzīvē. Rezultātā bijuši vairāki gadījumi, kad atbildīgās amatpersonas vienkārši nav pildījušas Satversmes tiesas spriedumu.”

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI