Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
“Piespiedu darba kā soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu, resocializēt un panākt, lai notiesātais pildītu likumus un atturētos no jauna noziedzīga nodarījuma veikšanas,” norāda Valsts probācijas dienesta Piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadītāja Lita Zelča. Piespiedu darbu var piemērot personām no 14 gadu vecuma.
Piespiedu darbs kā soda mērs Latvijā pastāv jau 20 gadus, un saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likumu un Latvijas sodu izpildes kodeksu piespiedu darbu izpildi organizē Valsts probācijas dienests (VPD).
Piespiedu darbu kā pamatsodu vai papildsodu piemēro ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu. “Valsts probācijas dienests šajā gadījumā ir soda izpildes iestāde. Kad mēs saņemam no tiesas vai prokuratūras šo dokumentu izpildei, sākas process,” skaidro VPD Piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadītāja Lita Zelča.
Visbiežāk saskaņā ar Krimināllikumu piespiedu darbs tiek piemērots par šādiem noziedzīgajiem nodarījumiem:
Desmit dienu laikā pēc tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par soda stāšanos spēkā notiesātajai personai jāierodas probācijas dienestā, lai uzsāktu soda izpildi. Piespiedu darba soda izpilde var norisināties gan pēc pozitīvā, gan negatīvā scenārija.
L. Zelča: “Gadījumā, kad tiek ievēroti visi noteikumi, notiesātais ierodas probācijas dienestā noteikto 10 dienu laikā un piesakās soda izpildei. Mēs iepazīstinām ar soda izpildes nosacījumiem un kārtību, kurā minēti pienākumi, kas jāievēro soda izciešanas laikā. Kad ir izskaidroti nosacījumi un kārtība, tiek izvēlēts piemērotākais darba devējs, jo uz to brīdi mēs jau esam apzinājuši konkrētās personas prasmes, iemaņas un arī iespējas, kuras viņa pati ir norādījusi.”
Ņemot vērā, ka piespiedu darbu notiesātā persona izcieš no mācībām un/vai pamatdarba brīvajā laikā savas dzīvesvietas apvidū, atbilstoša darba devēja izvēle un piemērota piespiedu darba grafika izstrāde ir būtiska. Tiek piemeklēts darba devējs, izsniegts norīkojums un darba grafiks, kurš ir jāievēro.
Jebkurš pārkāpums soda izciešanas laikā nozīmē, ka tiks saņemts brīdinājums par pārkāpumu, ja, piemēram, nav ievērots darba grafikā noteiktais. Divas dienas mēnesī drīkst kavēt grafikā paredzēto laika plānojumu bez attaisnojoša iemesla, bet par to notiesātajam ir jābrīdina iepriekš gan darba devējs, gan lietas vadītājs probācijas dienestā vai vismaz viens no minētajiem.
“No pirmās dienas, kopš notiesātā persona sākusi soda izciešanu, notiek piespiedu darba izpildes kontrole. Tā tiek organizēta kā negaidīta pārbaude, iepriekš neinformējot par to ne darba devēju, ne sodīto personu. Ja ir pamats domāt, ka notiesātā persona soda izciešanas laikā var rīkoties negodprātīgi, šāda veida kontrole var būt bieža un stingra,” norāda L. Zelča.
Kad notiesātais sodu ir izcietis bez starpgadījumiem, informācija tiek nosūtīta soda piemērotājam, paziņojot par soda izpildi. Ar to arī process ir noslēgts.
“Ja notiesātā persona neierodas probācijas dienestā minēto 10 dienu laikā, sūtām uzaicinājumu uz visām mums zināmajām adresēm, kurās persona varētu atrasties. Ja persona neierodas arī uzaicinājumā minētajā laikā, tiek nosūtīts brīdinājums tādā pašā formā – uz visām adresēm. Brīdinājums jau ir dokuments ar sekām, jo tajā tiek norādīts, ka gadījumā, ja persona neieradīsies dienestā brīdinājumā noteiktajā laikā, piespriestais piespiedu darbs tiks aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu,” sekas skaidro L. Zelča.
Nākamais solis – tiek sagatavots iesniegums tiesai. Ja brīdinājumā norādītajā termiņā notiesātā persona ierodas probācijas dienestā, viņai jāsniedz paskaidrojums par neierašanās iemesliem. VPD Piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadītāja uzsver, ka šie iemesli var būt arī pamatoti. “Ja probācijas dienesta darbinieks šo paskaidrojumu uzskata par attaisnojošu un notiesātais var iesniegt arī kādus attaisnojošus dokumentus, seko ierastā soda izpildes kārtība.”
“Darba devējs var būt valsts vai pašvaldības iestāde, valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai aģentūra, biedrība, nodibinājums vai reliģiska organizācija. Uz privātpersonām tas noteikti neattiecas. Mums ir nosacījums, ka ne retāk kā reizi gadā teritoriālo struktūrvienību vadītāji vai viņu norīkotas personas apzina savā teritorijā esošās vai jaunizveidotās iestādes un sniedz informāciju par iespēju sadarboties ar Valsts probācijas dienestu. Sevišķi vēršam uzmanību uz nevalstiskajām organizācijām, jo viņu iesaiste ir neatsverama,” skaidro L. Zelča.
Izvēloties darba devēju piespiedu darba izpildei, rūpīgi tiek vērtētas arī sodāmības, jo ne vienmēr iespējams nodrošināt personas prasmēm atbilstošu piespiedu darba izpildes vietu, kas atbilstu arī sodāmībai. “Piemēram, par vardarbību ģimenē sodītu cilvēku nedrīkstēs norīkot uz piespiedu darbu skolā, bērnudārzā vai krīzes centrā. Mērķis ir pēc iespējas izvairīties no vides, kas saistās ar izdarīto noziegumu,” norāda L. Zelča.
Kā norāda VPD Rīgas teritoriālās struktūrvienības Piespiedu un sabiedriskā darba daļas probācijas speciāliste Agnese Pipare, piespiedu darbu piemērojot kā soda mēru, notiesātā persona netiek izolēta no sabiedrības, tai tiek dota iespēja atstrādāt nodarīto noziedzīgo nodarījumu sabiedrības labā, saglabājas iespēja turpināt pamatdarbu vai mācības un tiek ietaupīti valsts un pašvaldību finanšu līdzekļi.
“Notiesātā persona pati var izvēlēties laiku, kad atstrādāt savas piespiedu darba stundas. Tiek dota iespēja saglabāt pamatdarbu, līdz ar to persona var strādāt, apgādāt savu ģimeni un no sava pamatdarba un mācībām brīvajā laikā veikt šo piespiedu darbu. Protams, ir noteikts stundu skaits, kas ir jāstrādā, tās ir vismaz 12 stundas nedēļā. Ja persona nestrādā pamatdarbā, nemācās, tad tās ir 40 stundas nedēļā. Taču probācijas dienests ir pretimnākošs. Ir gadījumi, kad cilvēks strādā arī trīs darbos, lai varētu nodrošināt iztiku. Ja šādā situācijā vēl ir piespriests piespiedu darbs, veidojam tādu grafiku, lai tā izpilde būtu ērtāka,” skaidro A. Pipare.
L. Zelča uzsver, ka arī šajā gadījumā savstarpējā komunikācija ir ļoti būtiska. “Jo labāka sadarbība lietas vadītājam ar notiesāto radīsies, jo veiksmīgāka būs abpusējā sadarbība un soda izpilde. Ideāli, ja arī darba devējs ir piemeklēts pēc konkrētā cilvēka prasmēm un iemaņām, kas mums ir galvenais akcents soda izpildē piespiedu darbos. Lai būtu gandarījums ne tikai darba devējam, ka viņam kaut kas ir labi izdarīts, bet arī notiesātajam, kurš var gūt atzinību no darba devēja. Piemēram, mums bija jaunietis, kam par ēku apzīmēšanu bija piemērots piespiedu darbs. Viņu nodarbināja nevalstiska jauniešu organizācija, un pēc soda izciešanas viņš palika šajā organizācijā – kā brīvprātīgais māca bērniem zīmēšanu.”
Saskaņā ar Krimināllikumu tiesa var piemērot piespiedu darbu personai no 40 līdz 280 stundām, prokurors – no 40 līdz 140 stundām. Vidējais Valsts probācijas dienesta klientiem piemēroto piespiedu darba stundu skaits ir 147.
Pēc statistikas datiem, Valsts probācijas dienesta klienti 2017. gadā kopumā nostrādājuši 550 956 piespiedu darba stundas, kas ļāvis darba devējiem ietaupīt vairāk nekā 1,3 miljonus eiro. 2017. gadā Valsts probācijas dienests strādājis ar 18 195 personām, no kurām piespiedu darbi piespriesti 8958.
