TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
23. novembrī, 2018
Lasīšanai: 8 minūtes
1
10
1
10

CEPEJ ziņojums – tieslietu sistēmas barometrs

LV portālam: Augstākās tiesas tiesnese AIJA BRANTA
Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Eiropas Padomes Tieslietu sistēmu efektivitātes komisijas (CEPEJ) ziņojumu, kurā ietverts plašs datu un statistikas apkopojums, kas iezīmē dalībvalstu tiesu sistēmu attīstības tendences, publicē reizi divos gados. Tajā nav konkrētu rekomendāciju, jo ziņojuma mērķis ir noteikt vispārējās tendences tiesu sistēmā, kā arī sniegt salīdzinošo statistikas datu pārskatu. Skaidrojam, kādi ir CEPEJ darbības mērķi, izstrādātās vadlīnijas un kādas ir Latvijas tieslietu sistēmas attīstības tendences. Videointervijā – Augstākās tiesas tiesnese AIJA BRANTA.

Šā gada oktobrī, balstoties uz 2016. gada datiem, publicēts jau septītais CEPEJ ziņojums par Eiropas Padomes (EP) dalībvalstu tieslietu sistēmu. Ziņojumā ietverti tādi jautājumu bloki kā tieslietu sistēmas budžets, tieslietu sistēmai piederīgās personas, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesības jautājumam juridiskajās profesijās, kā arī tiesu organizācija, efektivitāte un kvalitāte.

Tieslietu sistēmai neliels budžeta pieaugums

CEPEJ ziņojuma budžeta sadaļas kopējos secinājumos norādīts, ka pastāv vispārēja neliela to līdzekļu pieauguma tendence, kas novirzīti tieslietu sistēmai (datos ietverts arī prokuratūras un juridiskās palīdzības budžets). Savukārt valstīs, kurām ekonomiskās krīzes dēļ budžets bija jāsamazina, vērojama tendence atgriezties pirmskrīzes periodā.

Tāpat ziņojumā secināts, ka Austrumeiropas valstīs kopumā lielāku budžetu atvēl prokuratūras funkciju nodrošināšanai, turpretī Rietumeiropas – juridiskajai palīdzībai. Bieži juridiskās palīdzības sniegšanas pakalpojumi krimināllietās pārsniedz tikai advokāta nodrošināšanu, ietverot pakalpojumā, piemēram, arī mediāciju vai nolēmumu izpildes jautājumus.

Latvijā stabils tiesu budžeta pieaugums

Latvijā vērojams stabils tiesu budžeta pieaugums:

  • 2012. gadā – 44 494 921 eiro;
  • 2014. gadā – 51 305 248 eiro;
  • 2016. gadā – 53 365 154 eiro.

Šogad tiesu budžets ir pieaudzis līdz 57 239 617 eiro. 2016. gadā Latvijā tas bija 27 eiro uz iedzīvotāju, kas ir nedaudz zem EP dalībvalstu mediānas (34 eiro uz iedzīvotāju), Lietuvā – 26 eiro, Igaunijā – 31 eiro. Tiesu nodevu daļa tiesu budžetā Latvijā ir 18%, kas vienlaikus ir vidējais dalībvalstu rādītājs (arī Igaunijā tiesu nodevas daļa ir tikpat liela).

Stabils tiesnešu skaits

CEPEJ ziņojumā norādīts, ka kopumā dalībvalstīs vērojama tiesnešu skaita stabilitāte. Proti, tiesnešu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir 25,5, Lietuvā – 27,3, Igaunijā – 17,6 tiesneši. Vienlaikus atzīmējams, ka Eiropā tiesnešu sadalījums – vīrieši/sievietes – ir 47% pret 53%. Latvijā izteikti dominē sieviešu tiesnešu skaita pārsvars – 22% vīriešu, 78% sieviešu tiesnešu. Savukārt tiesu darbinieku skaits uz tiesnesi Latvijā ir 3,1, kamēr Lietuvā – 3,5, bet Igaunijā – 3,8 (EP dalībvalstu vidējais rādītājs – 3,9).

Tiesu darba organizācija

Attiecībā uz tiesu darba organizāciju ziņojumā norādīts, ka tiesas paliek “lielākas”, kas pieļauj arī plašāku specializāciju. Tiesu teritoriālā reforma notiek 75% valstu. Minētais attiecināms arī uz Latviju, kurā 2018. gada 1. martā tā noslēdzās. Reformas rezultātā tiesu skaits no 34 tiesām samazinājies uz 9 jeb par 74%. Vienlaikus notiek arī interneta informācijas un informācijas komunikācijas tehnoloģiju attīstība.

Tiesu efektivitāte

Attiecībā uz tiesu efektivitāti CEPEJ ziņojumā minēts, ka vispārēji produktivitāte paaugstinās civillietās un krimināllietās. Vairākās valstīs vērojama patvēruma meklētāju pieteikumu skaita ietekme uz kopējo lietu skaitu (Vācija, Austrija, Beļģija, Francija, Somija, Itālija, Spānija, Šveice).

Pabeigto lietu skaits pret ienākošo lietu skaitu 2016. gadā Latvijā vidēji civillietās bija 100%, kas nozīmē, ka neveidojas lietu uzkrājums. Līdzīgi ir apelācijas instances tiesās, proti, Latvijai 2016. gadā rādītājs bija 96%, vidējais EP dalībvalstīs – 101% (mazākais – 75%, lielākais – 125%).

Savukārt kasācijas instancē Latvijas rādītājs 2016. gadā bija 146%, kamēr EP dalībvalstu vidējais – 104%. Relatīvi līdzīgi dalībvalstu vidējie rādītāji vērojami arī administratīvajās un krimināllietās visu instanču tiesās. Īpaši atzīmējami administratīvo lietu dati apelācijas instances tiesās 2016. gadā, kur Latvijas rādītājs bija 136%, kas nozīmē strauju uzkrāto un ilgāk par gadu neizskatīto lietu skaita samazināšanos.

Ziņojums nemudina sacensties

CEPEJ ziņojumā uzsvērts, ka veiktā izpēte nav paredzēta, lai valstis sacenstos, bet lai iepazītu valstu tieslietu sistēmu dažādību un to attīstības ceļus. Katra valsts tiesu darba datus uzskaita savu iespēju robežās. Joprojām ir daudz valstu, kurās datu par tiesu darbu vākšana nav automatizēta vai izmantotās tehnoloģijas ir visai konservatīvas. Šobrīd Latvijā ir iespējams apkopot precīzus un ļoti sīki detalizētus tiesu datus – salīdzinājumā ar situāciju pirms 2–3 gadiem.

Ziņojumā analizētie dati ir par 2016. gadu, tātad tie ir gandrīz divus gadus veci dati par tiesu darbu. Tas nozīmē, ka nepieciešams zināms laiks, lai tiesu sistēmā veikto reformu rezultāti būtu arī redzami tiesu statistikas datos, piemēram, datos par lietu izskatīšanas ilgumu.

Datus valstis var interpretēt dažādi

Vērtējot ziņojumā atspoguļotos statistikas datus, jāņem vērā, ka EP dalībvalstīs tie var tikt interpretēti dažādi. Piemēram, vērtējot civillietu izskatīšanas ilgumu pirmajā instancē, ir būtiski, vai lietu izskatīšanas termiņā ir iekļauti lietas izskatīšanas apturēšanas periodi, tostarp saistībā ar tiesas ieteiktu mediāciju, pušu samierināšanās periodu u. tml., vai ir ieskaitītas tā saucamās bezstrīdus lietas, kas ir tiesas kompetencē, kā arī lietas, kurām fiksēti procesuālie termiņi, utt. Proti, Eiropas dalībvalstu līmenī nav noteikta vienota tiesu statistikas metodika, kas jāņem vērā, veicot šo datu savstarpēju salīdzināšanu.

Arī dati par vidējo lietu izskatīšanas ilgumu ir pieejami vairākos veidos, un tos var izmantot atbilstoši nepieciešamībai, kas nenozīmē, ka tie ir nepareizi, bet piemēroti katram atsevišķam gadījumam. Var, piemēram, mērīt absolūto vidējo izskatīšanas ilgumu, kas ir kopējais dienu skaits, kāds pagājis, izskatot lietas noteiktā laika periodā, bet var mērīt lietas izskatīšanas ilgumu pēc konkrētiem laika intervāliem, proti, lietas, kas izskatītas 1–3 mēnešu vai 3–6 mēnešu laikā u. tml., un tad šos grozus un lietu skaitu tajos apkopot, radot vidēji svērto rādītāju. Vienlaikus var izmantot arī citu veidu – mediānu, kas ļauj izslēgt individuālus/specifiskus gadījumus, kas neliecina par kopējo tendenci.

Reformu varēs novērtēt tikai pēc pāris gadiem

Līdz ar tiesu reformu, kas noritēja pēdējos divus gadus un noslēdzās 2018. gada sākumā, ir notikusi lietu virzība starp reformētajām un jaunizveidotajām tiesām, kas, protams, ir atstājusi ietekmi uz statistikas datiem. Tomēr, lai izdarītu kādus secinājumus un analizētu reformas ietekmi, būtu nepieciešams vismaz pilna gada cikls, kopš noslēgušās ievērojamās pārmaiņas tiesu darba organizācijā. Kā liecina iepriekš gūtā pieredze, visaptverošu reformas ietekmes novērtējumu būs iespējams veikt tikai pēc 2–3 gadiem.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina uzskata, ka “līdzšinējā sadarbība ar CEPEJ vērtējama kā ļoti auglīga”. Papildus CEPEJ regulārajiem ziņojumiem par dalībvalstu tieslietu sistēmu attīstību, kas sniedz vispārēju priekšstatu par dalībvalstu tieslietu sistēmas attīstības virzieniem un ļauj iepazīt valstu labo praksi, šogad CEPEJ ESF līdzfinansētā projekta “Justīcija attīstībai” ietvaros veica arī padziļinātu Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu, sniedzot konkrētas rekomendācijas, kuras veidos pamatu turpmākai tiesu sistēmas attīstībai Latvijā, turpina I. Kucina.

Viņasprāt, pēdējo gadu laikā arvien plašāk tiek uzsvērta tieslietu politikas loma un nozīme ekonomikas un uzņēmējdarbības vides konkurētspējas un izaugsmes nodrošināšanā. I. Kucina skaidro, ka CEPEJ veiktā tiesu sistēmas darbības efektivitātes un kvalitātes novērtējuma izstrāde ir tieši saistīta ar mērķi uzlabot tieslietu jomas darbību, veicinot tiesu sistēmas efektivitāti.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI