LV portāla infografikā atspoguļotie dati ir par tieslietu sistēmu Baltijas valstīs 2014. un 2016. gadā. Tas nozīmē, ka faktiskā situācija, kā arī vidējā atalgojuma līmenis valstīs ir mainījies.
Jāņem vērā, ka EP dalībvalstu līmenī nav noteikta vienota tiesu statistikas metode. Līdz ar to dalībvalstu ievāktie dati var atšķirties, piemēram:
- vērtējot civillietu izskatīšanas ilgumu pirmajā instancē, kāda no valstīm lietu izskatīšanas termiņā iekļauj lietas izskatīšanas apturēšanas periodu, ieteiktu mediāciju, pušu samierināšanās periodu, bezstrīdus lietas u. tml., bet cita ne;
- valsts vidējo lietu izskatīšanas ilgumu var noteikt vairākos veidos:
- mērīt absolūto vidējo izskatīšanas ilgumu (kopējais dienu skaits, kāds pagājis, izskatot lietas noteiktā laika periodā);
- mērīt lietas izskatīšanas ilgumu pēc konkrētiem laika intervāliem (1–3 mēnešu vai 3–6 mēnešu laikā u. tml.);
- izmantot mediānu, kas ļauj izslēgt individuālus/specifiskus gadījumus, kas neliecina par kopējo tendenci;
- daudzās valstīs datu par tiesu darbu vākšana nav automatizēta vai izmantotās tehnoloģijas ir visai konservatīvas.
Saskaņā ar CEPEJ interaktīvo paneli Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tieslietu sistēmā ir iekļautas gan tiesas un prokuratūras, gan juridiskās palīdzības sniegšana, proti, citās EP dalībvalstīs prokuratūra ir atdalīta no tieslietu sistēmas kā atsevišķa institūcija.