Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Papildus funkcijām nolēmumu izpildē zvērināti tiesu izpildītāji veic arī citas amata darbības, piemēram, pēc personu lūguma piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus, visbiežāk – dažāda veida brīdinājumus par pienākumu izpildīt saistības, par līguma laušanu u. tml. Savukārt zvērināta tiesu izpildītāja fiksēts fakts var kalpot kā rakstveida pierādījums tiesā vai citā strīdu izšķiršanas institūcijā.
Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 74. panta pirmo daļu zvērināti tiesu izpildītāji pēc ieinteresēto personu lūguma veic šādas amata darbības:
Darbību pamatā ir nevis izpildu dokuments, bet ieinteresētās personas rakstisks lūgums veikt kādu no minētajām amata darbībām.
Ieinteresētā persona ir fiziska vai juridiska persona, kura pati vai ar pārstāvja palīdzību vēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja ar rakstisku lūgumu, piemēram, fiksēt faktu par to, ka acīmredzami nekvalitatīvi veikts remonts vai sniegts cits pakalpojums.
Ieinteresētajai personai ar rakstveida lūgumu jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kas praktizē tās apgabaltiesas teritorijā, kurā attiecīgā amata darbība veicama. Piemēram, ja fiksējams fakts Tukumā, tad ieinteresētajai personai ir jāizvēlas kāds no Zemgales apgabaltiesā praktizējošiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.
Iegūt aktuālu informāciju par visu Latvijā praktizējošo zvērinātu tiesu izpildītāju prakses vietām, kontakttālruņiem, e-pasta adresēm un pieņemšanas laikiem var Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā.
Ieinteresētajai personai jāsedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība un amata darbības veikšanai nepieciešamie izdevumi. Piemēram, amata atlīdzība zvērinātam tiesu izpildītājam par tiesas pavēstes vai citu dokumentu piegādāšanu ir 36,99 eiro (par vienu adresi), kam papildus sedzami arī ceļa izdevumi nokļūšanai dokumenta piegādāšanas vietā.
Detalizēti katras zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības atlīdzības apmērs noteikts Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm”, bet nepieciešamo izdevumu apmērs nosakāms saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumiem Nr. 9 “Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem”.
Zvērināta tiesu izpildītāja veikta dokumenta piegāde ir efektīvākais dokumentu piegādes veids, jo tā tiek īstenota personīgi, nodrošinot tiešu kontaktu ar adresātu, un tādējādi maksimāli tiek samazināts dokumentu nesekmīgas piegādes gadījumu skaits.
Kopš 2018. gada 1. jūlija pēc personas lūguma zvērināts tiesu izpildītājs var piegādāt arī brīdinājumu parādniekam lietās par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.
Personai, kura vēlas veikt dokumentu piegādi ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, jāvēršas ar iesniegumu pie zvērināta tiesu izpildītāja. Pēc iesnieguma saņemšanas zvērināts tiesu izpildītājs piegādā dokumentu tā adresātam.
Uz kādu adresi dokuments tiek piegādāts?
Juridiskai personai dokumentu piegādā uz tās juridisko adresi. Dokumentu izsniedz juridiskās personas amatpersonai vai darbiniekam, kurš ir atbildīgs par dokumentu saņemšanu.
Fiziskai personai dokumentu piegādā uz adresi, kuru iesniegumā norādījis iesniedzējs un izsniedz:
Ja dokumenta piegādes procesā zvērināts tiesu izpildītājs saņem informāciju, ka adresāts varētu būt sastopams citā adresē, zvērināts tiesu izpildītājs, izmantojot pieejamos sakaru līdzekļus (piemēram, tālruni, elektronisko pastu), par to informē iesniedzēju un piegādā dokumentu uz attiecīgo adresi.
Ar kuru brīdi dokuments uzskatāms par piegādātu?
Adresāts vai persona, kurai dokuments izsniegts nodošanai adresātam, zvērināta tiesu izpildītāja sagatavotajā aktā ar parakstu apliecina dokumenta saņemšanu. Ja dokuments ir tiesas pavēste vai cits tiesas dokuments, adresāts vai persona, kurai dokuments izsniegts nodošanai adresātam, dokumenta saņemšanu apliecina, arī parakstoties tiesas izsniegtajā paraksta veidlapā. Ar šo brīdi dokuments uzskatāms par piegādātu.
Ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu, zvērināts tiesu izpildītājs informē par dokumenta veidu, izskaidro atteikuma sekas, proti, ka dokuments tiks uzskatīts par piegādātu arī gadījumā, ja adresāts atteiksies to pieņemt, un izdara aktā atzīmi par adresāta atteikšanos pieņemt dokumentu. Ar šo brīdi dokuments uzskatāms par piegādātu.
Ja adresāts iesniedzēja iesniegumā norādītajā adresē nav sastopams un dokumentu nav iespējams nodot nevienai no iepriekš minētajām personām, zvērināts tiesu izpildītājs aizvērtā aploksnē atstāj adresāta pastkastītē paziņojumu par mēģinājumu viņam nodot dokumentu un uzaicina viņu septiņu dienu laikā ierasties zvērināta tiesu izpildītāja birojā, lai saņemtu dokumentu. Par minētajām darbībām zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu. Ja adresāts zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā neierodas zvērināta tiesu izpildītāja birojā saņemt dokumentu, zvērināts tiesu izpildītājs par to izdara atzīmi minētajā aktā, norādot, ka dokuments nav piegādāts.
Akts par dokumenta piegādi
Par dokumenta nodošanu adresātam vai adresāta atteikumu pieņemt dokumentu, kā arī par dokumenta piegādes neiespējamību zvērināts tiesu izpildītājs sastāda aktu. Ja dokuments ir tiesas pavēste vai cits tiesas dokuments, zvērināts tiesu izpildītājs atbilstoši dokumenta piegādei aizpilda tiesas izsniegto paraksta veidlapu par dokumenta izsniegšanu.
Akta oriģināleksemplāru zvērināts tiesu izpildītājs glabā savā lietvedībā. Akta norakstu un atbilstoši aizpildītu tiesas izsniegtu paraksta veidlapu par dokumenta saņemšanu zvērināts tiesu izpildītājs izsniedz iesniedzējam. Ja dokumenta piegāde nav iespējama vai adresāts atteicies pieņemt dokumentu, zvērināts tiesu izpildītājs kopā ar akta norakstu iesniedzējam izsniedz dokumenta oriģinālu.
Ar detalizētu dokumentu piegādes kārtību var iepazīties Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 444 “Kārtība, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma piegādā tiesas pavēstes un citus dokumentus”.
Fakta fiksēšana ir konkrētu lietu, parādību, stāvokļa vai darbību, kas ir uztveramas ar cilvēka maņu orgāniem un pēc vajadzības nosakāmas ar speciāliem tehniskajiem līdzekļiem vai mērierīcēm, formulēšana vārdos, kas tiek ierakstīti aktā par fakta fiksēšanu.
Kad var noderēt fakta fiksēšana?
Fakta fiksēšana var noderēt šādās dzīves situācijās:
Kas ir akts par fakta fiksēšanu?
Akts par fakta fiksēšanu ir rakstveida pierādījums. To var izmantot tiesā, policijā un citās valsts vai pašvaldības institūcijās, kā arī savstarpējā strīdu risināšanā, lai pierādītu savus apgalvojumus.
Kādus faktus var fiksēt?
Zvērināts tiesu izpildītājs formulē vārdos un ieraksta aktā tikai to, ko pats redz, dzird vai kā citādi uztver vai ko nolasa no mērierīču rādītājiem konkrētajā fakta fiksēšanas vietā un brīdī, piemēram, informāciju (liecības, dokumentus, tajā skaitā elektroniskajā vidē), darbību, objekta vizuālo stāvokli u. c.
Kādi ir priekšnoteikumi, lai fiksētu faktu?
Zvērināts tiesu izpildītājs veic fakta fiksēšanu, pamatojoties uz ieinteresētās personas rakstveida iesniegumu. Iesniegumā ir jānorāda:
Kāds ir fakta fiksēšanas mērķis?
Fakta fiksēšanas mērķis ir palīdzēt ieinteresētajai personai pierādīt konkrēta fakta esību. Piemēram, to, ka ieinteresētajai personai appludināts dzīvoklis. Fakta fiksēšana šādā situācijā var palīdzēt pierādīt, ka appludināšana noteiktā laikā un vietā notikusi, kā arī atspoguļot tās apmērus. Fakta fiksēšanas mērķim jābūt tiesiskam! Aizliegts fiksēt ieinteresētās personas prettiesiskas darbības.
Ar detalizētu faktu fiksēšanas kārtību var iepazīties Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes 2013. gada 8. novembra metodiskajos norādījumos “Noteikumi par faktu fiksēšanu”.
Lai lūgtu zvērinātam tiesu izpildītājam sastādīt kopīgās mantas sarakstu, šāds lūgums jāizsaka abiem (vai visiem, ja tādi ir vairāki) kopīpašniekiem, jo Tiesu izpildītāju likuma 74. panta kārtībā zvērināti tiesu izpildītāji nevar veikt piespiedu darbības, tai skaitā izšķirt kādas mantas piederības strīdu.
Savukārt mantas apraksti mantojuma lietā zvērināts tiesu izpildītājs veic, sastādot aktu par mantojuma inventāra sarakstu mantojuma lietā. Šādu aktu zvērināts tiesu izpildītājs sastāda, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu un ieinteresētās personas iesniegumu, kurā izteikts lūgums sastādīt mantojuma inventāra sarakstu.
Zvērināta tiesu izpildītāja darbības mantojuma inventāra saraksta sastādīšanā noteiktas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes 2014. gada 31. janvāra metodiskajos norādījumos “Noteikumi par mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu mantojuma lietā”.
Zvērināti tiesu izpildītāji kā amatpersonas, kuru ikdienas funkcijas ir arī kustamās mantas un nekustamā īpašuma piespiedu izsoļu rīkošana, var savas profesionālās iemaņas piedāvāt, sniedzot pakalpojumus arī citām personām, kam nepieciešams savu mantu pārdot izsolē.
Publisku izsoļu rīkošana ir amata darbība, ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, civiltiesiska darījuma ietvaros izsolē realizējot mantu, kuras atsavināšanai nav šķēršļu un kas nav izņemta no civiltiesiskās apgrozības. Publiskās izsoles rīkošana ietver vienu vai vairākas no šādām darbībām: izsoles izsludināšana, izsoles novadīšana un izsoles akta sagatavošana. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums rīkoties atbilstoši ieinteresētās personas iesniegtajiem izsoles noteikumiem, bet viņš nav atbildīgs par to saturu. Ja zvērinātam tiesu izpildītājam rodas šaubas, vai izsoles nosacījumi atbilst labai ticībai vai tiesību aktiem, viņš atsaka publiskās izsoles rīkošanu.
Zvērināta izpildītāja darbības publiskas izsoles rīkošanā noteiktas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes 2014. gada 4. jūlija metodiskajos norādījumos “Noteikumi par publiskajām izsolēm”.
Tiesības vadīt mediācijas procesu ir salīdzinoši jauna zvērināta tiesu izpildītāja amata darbība. Lai iegūtu šīs tiesības, zvērinātam tiesu izpildītājam ir jāiziet papildu apmācība un jāiegūst mediatora sertifikāts.
Pēc sertifikāta iegūšanas zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs vadīt mediācijas procesu kā sertificēts mediators atbilstoši Mediācijas likumā paredzētajiem noteikumiem un kārtībai.
Šobrīd liela daļa zvērinātu tiesu izpildītāju atrodas mediatora apmācības procesā, lai iegūtu sertificēta mediatora sertifikātu un varētu sniegt mediācijas pakalpojumus.
