Rakstveida process raitākai lietas izskatīšanai tiesā

Kādos gadījumos likums noteic lietas izskatīšanu rakstveida procesā?

Lietu kategorijas, kuras tiek izskatītas rakstveida procesā, nosaka Civilprocesa likums. Saskaņā ar to civilprocesā apelācijas instancē rakstveidā izskata:

• pieteikumus, tostarp par puses procesuālo tiesību pārņemšanu, procesuālā termiņa pagarināšanu vai atjaunošanu;
• blakus sūdzības par pirmās instances tiesas vai zemesgrāmatu tiesneša lēmumiem;
• maza apmēra prasības (par naudas piedziņu līdz 2100 eiro apmērā, tostarp uzturlīdzekļu lietas);
• Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē izskatītos strīdus;
• apelācijas sūdzības lietās, kur noraidīts tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesa pieteikums.

Civilprocesa likuma 15. panta trešā daļa noteic, ka šajā likumā vai Eiropas Savienības tiesību normās paredzētajos gadījumos tiesa pieteikumus, sūdzības un jautājumus izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi. Ja tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot papildu apstākļus, kuriem varētu būt nozīme pieteikuma, sūdzības un jautājuma izlemšanā, tiesa to var izskatīt tiesas sēdē, iepriekš par tās laiku un vietu paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma, sūdzības un jautājuma izskatīšanai.

Ar ko atšķiras rakstveida un mutvārdu procesa gaita?

Rakstveida procesā tiesa pieņem nolēmumu, balstoties uz lietā esošiem rakstveida pierādījumiem. Puses nepiedalās tiesas sēdē, bet sniedz rakstveida paskaidrojumus, ko tiesa pievieno lietai. Turpretī mutvārdu procesā tiesa sēdē uzklausa lietas dalībnieku paskaidrojumus, nopratina lieciniekus, ekspertus u. tml. Būtiski, ka rakstveida procesi gandrīz visās lietās (ar atsevišķiem izņēmumiem) tiek skatīti tikai divās instancēs. Tātad apelācijas instances tiesas nolēmums ir galīgs. Turklāt, ja lietu, ko Civilprocesa likums paredz izskatīt rakstveida procesā, tiesa tomēr nolemj skatīt mutvārdu procesā, tas neietekmē šīs lietas pārsūdzēšanas kārtību – apelācijas instances tiesas nolēmums tāpat būs galīgs un nebūs pārsūdzams trešajā instancē.

Vai puses var lūgt lietas izskatīšanā pāriet uz mutvārdu procesu?

Pāreju no rakstveida uz mutvārdu procesu apelācijas instancē var ierosināt jebkurš no lietas dalībniekiem, bet tiesai šāds lūgums nav saistošs. Tiesa vērtē, vai ir nepieciešama papildu pārbaude vai kādu papildu jautājumu noskaidrošana. Un tiesa šādu lēmumu var pieņemt gan pēc lietas dalībnieku lūguma, gan pēc savas iniciatīvas. Ja reiz lietā ir nolemts pāriet uz mutvārdu procesu, tad atgriezties pie rakstveida procesa gan vairs nav iespējams.

Kā tiek pasludināts nolēmums lietā, kas izskatīta rakstveida procesā?

Tiesas nolēmums rakstveida procesā ir pasludināts brīdī, kad tas ir pieejams lietas dalībniekiem. Piemēram, ja tiesa lietu rakstveida procesā izskata 23. novembrī, tad šajā datumā nolēmumam ir jābūt gatavam un pusēm pieejamam. Taču ir svarīgi norādīt uz terminoloģijas īpatnību – lai arī sprieduma pieejamības diena tiek dēvēta par lietas izskatīšanas datumu, tas nenozīmē, ka tiesneši šīs dienas rītā pirmo reizi ir sanākuši un sākuši izskatīt attiecīgo lietu. Līdz ar tiesas lēmumu par konkrētas lietas skatīšanu rakstveida procesā tiesneši tiekas un strādā ar to tik ilgu laiku, cik nepieciešams. Top arī sprieduma projekts – vismaz aprakstošā daļa, kurā ir norādīti lietas fakti. Lietas izskatīšanas datums ir pēdējā lietas apspriedes diena, kad tiesneši formāli pabeidz lietas izskatīšanu un pieņem (paraksta) nolēmumu. Tādēļ ir svarīgi piebilst, ka pušu tiesības iesniegt paskaidrojumus un lūgt pievienot lietai citus materiālus saglabājas līdz pat nolēmuma pasludināšanas dienai. Tiesneses praksē ir bijis gadījums, kad dienu pirms nolēmuma pasludināšanas lietai tiek pievienoti nozīmīgi materiāli, kas tiesnešiem ir jāvērtē, jo tiem varētu būt būtiska ietekme uz lietas iznākumu. Šādos gadījumos nolēmuma pasludināšana var tikt atlikta vai arī – pieņemts lēmums, ka lietas izskatīšana jāturpina mutvārdu procesā.

Būtiski paātrina lietas izskatīšanu

Rakstveida process būtiski paātrina lietas izskatīšanu, jo, plānojot tiesas sēdi, tiesas sastāvam ir jārēķinās tikai ar savu noslodzi. Turpretī mutvārdu procesā, nozīmējot lietu izskatīšanai, tiesai ir jārēķinās gan ar savu, gan citu procesa dalībnieku, tostarp advokātu, noslodzi. Ja civillieta ir apjomīga un tajā ir iesaistīti, piemēram, pieci citos procesos aizņemti advokāti, tad nozīmēt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā saprātīgā termiņā faktiski ir neiespējami. Turklāt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā mēdz paildzināt vēl citi neparedzēti apstākļi, piemēram, lietas dalībnieka slimība. Rakstveida procesā ne lietas dalībnieka slimība, ne advokāta aizņemtība citā procesā nevar būt šķērslis, lai šo lietu izskatītu un nolēmumu pieņemtu noteiktajā datumā.