FOTO: Ivo Soikāns, LETA.
11. jūlijā stājas spēkā jauns Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums. Lai mazinātu risku, ka Krievijas vai Baltkrievijas teritorijā ar Latvijas valstspiederīgajiem tiek dibināti kontakti nolūkā īstenot pret Latvijas nacionālo drošību vērstus kaitnieciskus pasākumus vai iegūt informāciju par Latvijā notiekošajiem procesiem, noteikts loks valsts pārvaldes darbinieku, kā arī Saeimas deputāti nedrīkstēs izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju.
Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likuma mērķis ir novērst vai mazināt pret Latvijas nacionālo drošību vērstu kaitniecisku un bīstamu Krievijas un Baltkrievijas pasākumu turpmāku iespējamību.
Likuma 2. pantā noteikts, ka uz Krieviju un Baltkrieviju ir aizliegts izbraukt:
Ar izbraukšanas aizliegumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā saprot arī aizliegumu šķērsot Krievijas un Baltkrievijas teritoriju tranzītā.
Likuma 2. panta otrajā daļā minētā persona drīkstēs izbraukt uz Krieviju vai Baltkrieviju vai šķērsot šo valsti tranzītā, ja viņas izbraukšana nepieciešama saistībā ar amata pienākumu pildīšanu vai humānu apsvērumu dēļ un viņa ir saņēmusi atļauju uz laiku izbraukt no Latvijas.
Ja persona, kurai noteikts aizliegums izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju, to pārkāps, tad šo pārkāpumu varēs uzskatīt par pamatu nodarbinātības attiecību izbeigšanai ar šo personu.
11. jūlijā stājas spēkā arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 428 “Kārtība, kādā tiek pieprasītas un izsniegtas atļaujas izbraukšanai uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku”.
Noteikumi nosaka:
Iekšlietu ministrija skaidro: “Noteikumos paredzēts, ka atļauju izsniegs institūcija, kurā persona ir nodarbināta. Piemēram, Nacionālo bruņoto spēku personālam atļauju izsniedz NBS komandieris, bet Saeimas deputātiem – Saeimas Prezidijs. Par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgajai personai un personām, kuras nodarbinātas militāros objektos, atļauju izsniedz attiecīgā valsts drošības iestāde vai par attiecīgo militāro objektu atbildīgās personas.
Lai saņemtu izbraukšanas atļauju, personai jāiesniedz iesniegums ar informāciju par sevi, kontaktinformāciju, izceļošanas pamatojumu un plānoto uzturēšanās laiku, pievienojami atbilstoši dokumenti, kas to apliecina, ja tādi ir personas rīcībā, piemēram, dzimšanas, miršanas apliecība, radniecību pierādoši dokumenti. Ja izbraukšana notiek amata pienākumu ietvaros, atļauju var iekļaut arī dokumentā par nosūtīšanu uz ārvalsti. Atļauja netiek izsniegta, ja izbraukšanas mērķis neatbilst likumā noteiktajiem, pamatojums nav pietiekams vai ir sniegta nepatiesa informācija.
Kompetentajai institūcijai (vai personai) lēmums būs jāpieņem trīs darba dienu laikā.”
Likumā noteikts, ka Ministru kabinetam ne retāk kā reizi trijos gados jāizvērtē šā likuma noteikumu praktiskā īstenošana un rezultāti, kā arī atbilstība izvirzītajam mērķim un jāiesniedz par to ziņojums Saeimai.
Šo likumprojektu iesniedza Saeimas Nacionālās drošības komisija, uzsverot, ka Krievija un Baltkrievija arvien pastiprina pret Latviju vērstus izlūkošanas pasākumus un šim mērķim tām noder ikviens Latvijas valstspiederīgais, kurš šķērsojis šo valstu robežu.
Par spīti Ārlietu ministrijas un Valsts drošības dienesta skaidrajām rekomendācijām gan valsts, gan savas personīgās drošības interesēs nedoties ne uz Krieviju, ne Baltkrieviju, izceļojošo personu skaits aizvien pieaug, raksta Saeimas Preses dienests. Latvijai iespējas palīdzēt Krievijā un Baltkrievijā grūtībās nonākušajiem Latvijas valstspiederīgajiem ir ļoti ierobežotas.
“Vervējot Latvijas valstspiederīgos, agresorvalsts mērķis ir ne vien iegūt informāciju par valsts iekšpolitiskajiem procesiem, plānotajām ārpolitiskajām aktivitātēm un valsts normālai funkcionēšanai plānotajiem un īstenotajiem drošības pasākumiem, bet arī iesaistīt šīs personas citās kaitīgās darbībās, tostarp pasākumos pret valsts interesēm, vai arī atturēt no savu amata pienākumu veikšanas,” iepriekš uzsvēruši likumprojekta iesniedzēji.
|
|
