FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 569 par pedagogiem nepieciešamo izglītību un kvalifikāciju un profesionālās kompetences pilnveides kārtību, kas paver iespēju piesaistīt plašāku personu loku darbam skolās un nodrošināt pietiekamu skaitu svešvalodu pasniedzēju. Ieviestas arī citas izmaiņas, piemēram, jauna profesionālās kompetences programma par seksuālās un reproduktīvās veselības tēmām izglītībā.
Izmaiņu mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu atbilstoši šībrīža situācijai un radīt iespēju plašākam personu lokam tikt iesaistītam pedagoģiskajā darbā.
Pamatojot vajadzību pēc izmaiņām, grozījumu anotācijā uzsvērts, ka nepietiekamais pedagogu skaits apgrūtina pilnvērtīgu jaunā izglītības satura ieviešanu, kā arī apdraud izglītības nozares ilgtspēju kopumā.
Pedagogu trūkums rada pārslodzi strādājošajiem pedagogiem, līdz ar to pasliktinās arī izglītojamo iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību.
Ar grozījumiem ir papildināts noteikumu 6. punkts, kas nosaka izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības personai, kura vēlas strādāt par profesionālās un interešu izglītības pedagogu. Izmaiņas attiecas uz personām, kurām, pirmreizēji uzsākot darba tiesiskās attiecības profesionālās un interešu izglītības pedagoga amatā, nav nepieciešamās pedagoģiskās izglītības.
Noteikumu 6.2. apakšpunktā ir noteikts, ka tādā gadījumā personai mācību gada laikā ir jāapgūst šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētā profesionālās kompetences pilnveides programma vai gada laikā jāuzsāk apgūt ar pedagoģiju vai mācību priekšmetu saistītu vismaz īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmu. Savukārt izglītības iestādei pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas jaunajam pedagogam vismaz vienu gadu ir jānodrošina skolotāja mentora atbalsts.
Vienlaikus minētajā 6.2. apakšpunktā prasība pēc “trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas” aizstāta ar “ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju”. Noslēguma jautājumi papildināti ar 31. punktu, precizējot, ka prasība par ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju ir attiecināma uz personām, kuras profesionālo kvalifikāciju ieguvušas, sākot ar 2022. gada 1. augustu. Savukārt personas, kuras profesionālo kvalifikāciju ieguvušas līdz 2022. gada 31. jūlijam, ir tiesīgas strādāt par profesionālās un interešu izglītības pedagogu atbilstoši šo noteikumu 6.2. apakšpunktam, ja ir ieguvušas trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
Noteikumu anotācijā paskaidrots, ka saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumu 30. punktu trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis, kas ir spēkā līdz 2022. gada 31. jūlijam, sākot ar 2022. gada 1. augustu, atbilst ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
Jaunā redakcijā izteikts noteikumu 7. punkts, kas nosaka izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogam.
Līdz šim bija noteikts, ka personai ir tiesības strādāt par vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogu, ja viņa ir ieguvusi augstāko izglītību un studiju programmas ietvaros apguvusi mācību priekšmetam, modulim, interešu izglītības nodarbībai atbilstošu studiju programmas daļu vismaz deviņu (iepriekš sešu) kredītpunktu vai vismaz 240 stundu apjomā, un apguvusi šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu vai apgūst vai ir apguvusi izglītības programmu pedagoģijā, ja tās apjoms nav mazāks par 650 stundām un tā tiek īstenota divu gadu laikā līdztekus pedagoga darbam.
Tagad šis punkts ir papildināts, nosakot, ka par vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kas:
Šie divi jaunie apakšpunkti attiecas uz personām, kas strādā par pedagogu, vienlaikus turpinot augstākās izglītības studijas. Tajos noteikti ierobežojumi, par kuriem jau ilgāku laiku notika diskusijas.
Turpmāk pedagoģiskās studijas tikko uzsākušais vairs nevarēs paralēli strādāt par pedagogu. Tas būs iespējams tikai no trešā studiju gada.
Savukārt personas, kas iegūst mācību jomai atbilstošu augstāko izglītību, varēs tikt nodarbinātas pedagoga amatā vien nepilnu darba slodzi un ar skolotāja mentora atbalstu.
Tādējādi tiks novērsti riski, ko rada tādu pedagogu darbs izglītības iestādēs, kuri vēl tikai uzsākuši iegūt darbam nepieciešamās kompetences.
Noteikumi papildināti ar 7.1 punktu, kurā detalizēti noteiktas prasības svešvalodu pedagogam.
Par svešvalodas pedagogu vai profesionālās svešvalodas pedagogu profesionālās izglītības programmās ir tiesīga strādāt persona, kura atbilst vienai no šādām prasībām:
Noteikumos paredzēts, ka svešvalodu pedagogam ir jābūt vismaz vienu līmeni augstākam valodas prasmes līmenim par valodas līmeni, kas skolēniem jāapgūst. Piemēram, ja otro svešvalodu pasniedz B1 līmenī, tad to var mācīt pedagogs ar valodu prasmi B2 līmenī. Savukārt, lai mācītu padziļināto svešvalodu kursu vispārējās vidējās izglītības programmās B2 līmenī, pedagoga valodas prasmēm jābūt C1 līmenī.
Tā kā otrā svešvaloda neparedz padziļināto kursu, turpmāk otro svešvalodu var mācīt pedagogs ar valodas prasmi B2 līmenī, paskaidrots grozījumu anotācijā.
Jāpiebilst, ka noteikumu Nr. 569 21.5. apakšpunktā ir minēta profesionālās kompetences pilnveides programma, kuru izstrādā un īsteno ārvalstu institūcijas Latvijā, saskaņojot ar IZM.
Līdz šim nebija paredzēta iespēja pedagogu profesionālās kompetences pilnveidē ieskaitīt pedagogu dalību ārvalstu institūciju Latvijā īstenotajā profesionālās kompetences pilnveidē. Tādēļ daudzos gadījumos skolotāji nevarēja iesniegt dokumentus par šādu programmu apgūšanu un izglītības iestādes vadītājs šādus kursus neieskaitīja profesionālās kompetences pilnveidē.
Papildinot noteikumu 19.1 punktu, tagad ir noteikts, ka izglītības iestādes vadītājs, pamatojoties uz attiecīgu dokumentu, pedagoga profesionālās kompetences pilnveidē pilnā apjomā var ieskaitīt arī pedagoga dalību ārvalstu institūciju programmās, izglītības pasākumos, “Erasmus+” mācību mobilitātes un stratēģiskās partnerības programmās.
Tas nozīmē, ka par otrās svešvalodas pedagogu turpmāk būs tiesīga strādāt arī persona, kas ir ieguvusi augstāko izglītību, pārzina attiecīgo valodu vismaz B2 līmenī un ir apguvusi programmu, kuru, saskaņojot ar IZM, izstrādā un īsteno ārvalstu institūcija Latvijā.
Piemēram, lai palielinātu pedagogu skaitu, kas nodrošina otrās svešvalodas apguvi, IZM sadarbībā ar ārvalstu institūcijām Latvijā (Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecību un Gētes institūtu Rīgā, kā arī Francijas vēstniecību un Francijas institūtu Latvijā) citu mācību priekšmetu skolotājiem ar augstāko pedagoģisko izglītību nodrošina iespēju iegūt papildu kvalifikāciju – tiesības mācīt vācu vai franču valodu.
Anotācijā skaidrots, ka sakarā ar pāreju uz piedāvājumu kā otro svešvalodu apgūt Eiropas Savienības valstu valodas, ir jāpaplašina pedagogu loks ar personām, kas B2 valodas prasmes sertifikātu ieguvušas ne tikai augstskolās (piemēram, mācoties kā otro svešvalodu), bet arī citās izglītības iestādēs.1
Noteikumu 19. punkts papildināts, nosakot, ka turpmāk izglītības iestādes vadītājs pedagoga profesionālās kompetences pilnveidē ārpus tiešajiem pedagoģiskajiem darba uzdevumiem ieskaita arī ārvalstīs apgūtās tēmas.
KĀPĒC VAJAG NODROŠINĀT VAIRĀK OTRĀS SVEŠVALODAS PEDAGOGUAtbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumu 118. punktam līdz 2029./2030. mācību gada beigām ir jāpabeidz pāreja no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vispārējā izglītībā. Tās vietā ir jānodrošina iespēja apgūt svešvalodu, kas ir kāda no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām, vai citu svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Svarīgi ir uzlabot seksuālās un reproduktīvās izglītības kvalitāti Latvijā, padarot to atbilstošu mūsdienu prasībām. Tādēļ noteikumu Nr. 569 18. punkta 18.1. apakšpunktā noteiktās pedagogu vispārējās profesionālās kompetences papildinātas ar seksuālās un reproduktīvās veselības tēmām.
Papildu kompetences vajadzīgas, lai pedagogi prastu pareizi sarunāties par reproduktīvo un seksuālo veselību, piemērojoties dažāda vecuma izglītojamajiem, spētu atpazīt atbilstošu seksuālo uzvedību no kaitējošas un varētu rīkoties atbilstoši situācijai. IZM skaidro, ka profesionālās pilnveides kurss būs apgūstams kā brīvās izvēles programma.
Noslēguma jautājumu 29. punktā noteikts, ka, sākot ar 2025. gada 1. septembri, pedagogs var apgūt profesionālās kompetences pilnveides programmu “Seksuālā izglītošana: starptautiskā pieeja”.
IZM skaidro, ka šī programma būs 16 stundu bezmaksas digitālais tālākizglītības studiju kurss pedagogiem, kuru varēs apgūt attālināti Valsts izglītības satura centra mācīšanās platformā skolo.lv jebkurā skolotājam ērtā laikā. Iepriekš pedagogiem jau ir bijušas iespējas apmeklēt citus aktuālus pedagogu profesionālās pilnveides kursus, lai iegūtu vairāk zināšanu par digitālajām prasmēm, pilsonisko līdzdalību un emocionālo inteliģenci. Jaunā pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma tiks aprobēta līdz 2025. gada 31. augustam. Pārejas noteikumu 30. punktā noteikts, ka arī aprobācijas periodā apgūto programmu izglītības iestādes vadītājs varēs ieskaitīt pedagoga profesionālās kompetences pilnveidē.
Papildinātas arī noteikumu Nr. 569 9. punktā noteiktās prasības speciālajam pedagogam nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai. Tagad par speciālo pedagogu var strādāt ne tikai persona, kura ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un speciālā pedagoga vai speciālās izglītības skolotāja kvalifikāciju, bet arī persona, kura ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un apgūst vai ir apguvusi šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu speciālajā pedagoģijā, vai studiju programmas ietvaros ir apguvusi ar speciālo pedagoģiju saistītu studiju programmas daļu vismaz sešu kredītpunktu vai vismaz 160 stundu apjomā.
Noteikumi paredz, ka, apgūstot profesionālās kompetences pilnveides programmas sākumskolas saturā un didaktikā, personām ar iegūto augstāko izglītību būs plašākas iespējas strādāt par sākumskolas pedagogu. Proti, noteikumu 2.2. apakšpunktā tagad ir noteikts, ka par vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu (izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu) ir tiesīga strādāt arī persona, kurai ir augstākā izglītība un kura ir apguvusi noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto profesionālās kompetences pilnveides programmu sākumskolas saturā un didaktikā.
Noteikumi papildināti ar jaunu 7.2 punktu, kas attiecas uz personām kuras ārzemēs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procesā ir saņēmušas IZM lēmumu par adaptācijas perioda piemērošanu. Viņas var strādāt par pedagogu izglītības iestādē skolotāja mentora vadībā.2
Pedagoga profesija ir iekļauta reglamentēto profesiju sarakstā. Ņemot vērā, ka IZM ir institūcija, kas Latvijā izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības pedagoga reglamentētajā profesijā, tā, ievērojot likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteikto, var atzīt profesionālo kvalifikāciju vai atteikt tās atzīšanu, pieprasīt papildu dokumentus, kā arī noteikt adaptācijas periodu un/vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudi.
Augstskolu likuma 1. panta 8. punktā šobrīd ir noteikts, ka viens kredītpunkts atbilst 25–30 stundu studiju darba apjomam. Savukārt redakcija, kas bija spēkā līdz 2022. gada 11. oktobrim, noteica, ka kredītpunkts ir studiju uzskaites vienība, kas atbilst studējošā 40 akadēmisko stundu darba apjomam (vienai studiju nedēļai). Tāpēc vairākos noteikumu Nr. 569 punktos3 ir precizētas norādes uz vajadzīgo kredītpunktu apjomu.
1 Valodas prasmes sertifikātus, kas saskaņoti ar Eiropas vienotās valodu prasmes noteikšanas sistēmas skalu (CEFR) līmeņiem, drīkst izsniegt izglītības iestāde (piemēram, starptautiskie valodu testēšanas centri, universitāšu valodu centri u. c.) Šādai iestādei jābūt valsts un/vai starptautiskas izglītības pārvaldes iestādes akreditētai, kurai ir tiesības izsniegt valsts un/vai starptautiski atzītus sertifikātus/diplomus un kura var nodrošināt atbilstošas telpas un materiāli tehnisko bāzi eksāmena norisei. Iestādei vai iestādes struktūrvienībai jābūt apstiprinātai, atzītai, vai jābūt konstatējamai sadarbībai ar valodu zināšanu novērtēšanas iestādēm (piemēram, Cambridge Assessment English, Pearson u. c., ja tiek izsniegti sertifikāti par angļu valodas zināšanām, TestDaF – par vācu valodu, DELE – par spāņu valodu, DELF DALF – par franču valodu, CILS – par itāļu valodu). Iestādes īstenotajām valodu programmām jābūt skaidri saskaņotām ar CEFR standartiem, aptverot pilnu valodas prasmju klāstu (klausīšanās, lasīšana, rakstīšana un runāšana) dažādiem valodas prasmes līmeņiem (no A1 līdz C1).
2 Adaptācijas periods ir noteikta termiņa darbs reglamentētajā profesijā sertificēta speciālista uzraudzībā. Par adaptācijas perioda ilgumu nosaka minimālo laiku, kāds vajadzīgs, lai iegūtu trūkstošās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas patstāvīgai profesionālajai darbībai, un apgūtu profesionālās darbības noteikumus attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā. Maksimālais adaptācijas perioda ilgums ir trīs gadi, ja reglamentētajai profesijai noteiktajās prasībās ietilpst augstākā vai vidējā profesionālā izglītība.
3 Ministru kabineta noteikumu Nr. 569 2. punkta 2.3. apakšpunktā, 4. punktā, 6. punkta 6.1., 6.2. un 6.3. apakšpunktā, 7. punkta 7.1. apakšpunktā, 8. punkta 8.2. apakšpunktā, 10. punktā, 13. punkta 13.2. un 13.3. apakšpunktā.
