SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
29. jūnijā, 2024
Lasīšanai: 15 minūtes
38
38

Latvijā no 1. jūlija var reģistrēt partnerību. Jautājumi un atbildes par tiesisko regulējumu

Stājas spēkā 01.07.2024.

FOTO: Freepik.

No šā gada 1. jūlija Latvijā varēs reģistrēt partnerību, ar to partneriem iegūstot juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību valsts līmenī. Ziņas par partnerību tiks ierakstītas Fizisko personu reģistrā.

Partnerattiecību tiesiskais regulējums ir noteikts astoņu likumu grozījumos, kas stājas spēkā 1. jūlijā. Atsevišķu likumu jauno normu regulējumam ir pieņemti arī Ministru kabineta noteikumi.

Jauns tiesību institūts – partnerība

Grozījumi Notariāta likumu papildina ar jaunu D2 sadaļu “Notariālo aktu par partnerību vai tās izbeigšanu taisīšana”.

Notariālu aktu par partnerību taisa zvērināts notārs, ja divas pilngadīgas fiziskās personas kopā ierodas pie zvērināta notāra un apliecina, ka viņām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru.

Partnerība nav pielīdzināma laulībai.

Partnerību veidot nevarēs cilvēki, kuri ir laulībā, radinieki taisnā līnijā, kā arī brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas. 

Ziņas Fizisko personu reģistrā

Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā paredz, ka turpmāk reģistrā par personu iekļauj un aktualizē arī ziņas par Latvijā reģistrētu partnerību.

Ziņas par partnerību reģistrā iekļaus zvērināts notārs. 

Savukārt pārejas noteikumos paredzēts, ka ziņas par ģimenes tiesiskajām attiecībām, kas konstatētas ar tiesas nolēmumu, kurš pieņemts par pieteikumu, kas iesniegts tiesā līdz 2024. gada 30. jūnijam, reģistrā pēc personas lūguma ziņas aktualizē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

Pēc šo ziņu aktualizēšanas reģistrā ģimenes tiesiskās attiecības, kuras konstatētas ar tiesas nolēmumu, ir pielīdzināmas personu partnerībai, kas nodibināta ar notariālu aktu.

Partnerības regulējums dažādās situācijās. Jautājumi un atbildes

Uz LV portāla jautājumiem par jauno tiesību institūtu atbild Tieslietu ministrijas Civiltiesību departaments.

  • Kāds ir partnerības tiesību institūta tvērums salīdzinājumā ar laulību?

Kā skaidrots anotācijā, uzsākot kopdzīvi vai izveidojot kopīgu saimniecību, starp divām pilngadīgām personām var veidoties ciešas personiskas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja atbildība, rūpes vienam par otru, lojalitāte, sapratne un cieņa. Līdz ar to partnerības tiesību institūts attieksies uz tādām personām, kuras, ievērojot šos nosacījumus, pie zvērināta notāra būs noslēgušas partnerību.

Partnerības institūts, atšķirībā no laulības, neparedz mantisko attiecību regulējumu, mantošanas tiesības un ārvalstīs noslēgto attiecību aspektu atzīšanu. Atšķiras arī partnerības un laulības sociālo un ekonomisko tiesību tvērums.

  • Vai partnerību varēs reģistrēt dažādu dzimumu cilvēki? Vai arī partnerības tiesību institūts attiecināms tikai uz viena dzimuma kopdzīves partneriem?

Notariāta likumā nav noteikts dzimuma ierobežojums, līdz ar to partnerību varēs noslēgt gan viena dzimuma partneri, gan dažādu dzimumu partneri.

  • Vai partnerību varēs reģistrēt tikai ar vienu cilvēku?

Notariāta likumā noteikts, ka partnerību var noslēgt divas pilngadīgas fiziskās personas, kuru starpā ir tuvas, personiskas attiecības un kurām nepastāv ierobežojumi partnerības noslēgšanai (piemēram, radniecība, noslēgta laulība vai partnerība).

  • Lūdzu paskaidrot Fizisko personu reģistra likuma grozījumu pārejas noteikumu jauno 8. punktu: “Ziņas par ģimenes tiesiskajām attiecībām, kas konstatētas ar tiesas nolēmumu, kurš pieņemts par pieteikumu, kas iesniegts tiesā līdz 2024. gada 30. jūnijam, reģistrā pēc personas lūguma aktualizē PMLP. Pēc šo ziņu aktualizēšanas reģistrā ģimenes tiesiskās attiecības, kas konstatētas ar tiesas nolēmumu, ir pielīdzināmas personu partnerībai, kas nodibināta ar notariālu aktu.”

Ņemot vērā, ka līdz grozījumu spēkā stāšanās datumam vairākas personas ir vērsušās tiesā ar lūgumu atzīt viņu attiecības par ģimenes attiecībām, par ko ir saņēmušas attiecīgu tiesas nolēmumu, šādām personām nebūs pienākuma vērsties pie zvērināta notāra ar lūgumu reģistrēt partnerību, bet tās varēs lūgt PMLP aktualizēt ziņas par savu statusu Fizisko personu reģistrā uz tiesas nolēmuma pamata, tādējādi viņu attiecības pielīdzinot partnerībai un iegūstot tādas pašas tiesības un pienākumus, ko pie zvērināta notāra partnerību noslēgušas personas.

  • Kas ir ģimeniski tiesiskās attiecības šīs likuma normas izpratnē? Arī ārvalstī noslēgta laulība? Vai tas nozīmē, ka, piemēram, viena dzimuma pāriem, kuri laulību ir noslēguši ārvalstī un kuru ģimeniski tiesiskās attiecības ir atzinusi Latvijas tiesa, Fizisko personu reģistrā būs jāieraksta partnerattiecības?

Nedz Fizisko personu reģistra likumā, nedz Notariāta likumā nav ietverts ģimenes tiesisko attiecību jēdziens vai tā skaidrojums. Tāds nav bijis minēto normatīvo aktu grozījumu mērķis. Ar šādu pārejas noteikumu Fizisko personu reģistra likumā tika paplašināts pie zvērināta notāra noslēgtās partnerības tvērums, attiecinot to arī uz ģimenes attiecībām, kas konstatētas ar tiesas nolēmumu, tādējādi neliekot personām papildus vērsties pie zvērināta notāra, lai noslēgtu partnerību.

Partnerības tiesību institūts attiecas tikai uz Latvijā nodibinātām attiecībām.

Tas neregulē citā valstī noslēgtu viena dzimuma personu laulību vai reģistrētu partnerattiecību atzīšanu Latvijā. Personas, kuras ārvalstī noslēgušas viena dzimuma laulību, piemēram, atgriežoties uz dzīvi Latvijā, atbilstoši Fizisko personu reģistra likumā noteiktajam var vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar lūgumu iekļaut attiecīgās ziņas par to Fizisko personu reģistrā. Šī informācija Fizisko personu reģistrā tiek iekļauta nevis kā ziņas par laulību, bet gan kā citas ziņas, un šāda laulība Latvijā tiesiskas sekas nerada.

Ja personas, kuras ārvalstī noslēgušas viena dzimuma laulību, līdz 2024. gada 30. jūnijam būs vērsušās Latvijas tiesā ar lūgumu konstatēt viņu ģimenes attiecības un saņēmušas attiecīgu tiesas nolēmumu, tad Fizisko personu reģistrā personas varēs lūgt reģistrēt ar Latvijas tiesas nolēmumu konstatētās attiecības. Šādā gadījumā savu tiesību un pienākumu apjomā personu attiecības tiks pielīdzinātas pie zvērināta notāra noslēgtai partnerībai.

Ja personas, kuras ārvalstī noslēgušas viena dzimuma laulību, līdz 2024. gada 30. jūnijam nebūs vērsušās Latvijas tiesā ar lūgumu konstatēt viņu ģimenes attiecības, bet gribēs, lai viņu attiecības no valsts puses ir “ieraudzītas”, līdz ar to iegūstot partnerībai līdzvērtīgas tiesības un pienākumus, šādām personām vajadzēs vērsties pie zvērināta notāra Latvijā, lai noslēgtu partnerību.

  • Šie Fizisko personu reģistra likuma noteikumi paredz, ka jāņem vērā pieteikums, kas iesniegts tiesā līdz 30. jūnijam, tātad tiesas lēmums var tikt pieņemts arī pēc 30. jūnija? Vai šajā gadījumā, ja ir tiesas lēmums par ģimenes tiesiskajām attiecībām, PMLP šīs ziņas reģistrā ieraksta uz tiesas lēmuma pamata? Vai arī būs nepieciešama zvērināta notāra iesaiste?

Jā, tiesas lēmums var tikt pieņemts arī pēc 30. jūnija. Šajā gadījumā PMLP pēc personas lūguma reģistrēs ziņas uz tiesas nolēmuma pamata. Zvērināta notāra iesaiste nav nepieciešama.

  • Kādā statusā Fizisko personu reģistrā reģistrēs ar tiesas nolēmumu atzītas ģimenes tiesiskās attiecības? Kādā veidā ziņas par partnerību nonāks Fizisko personu reģistrā: 1) vai tās reģistrā iekļaus zvērināts notārs; 2) ja būs tiesas nolēmums, vai ziņas par ģimeniskām attiecībām vai partnerību Fizisko personu reģistrā iekļaus zvērināts notārs? Vai arī persona pati varēs vērsties PMLP ar tiesas lēmumu, lai izdarītu ierakstu reģistrā?

Zvērināts notārs Fizisko personu reģistrā aktualizēs ziņas tikai par tām personām, kuras partnerību noslēgušas pie attiecīgā zvērinātā notāra. Ar tiesas nolēmumu atzītas ģimenes tiesiskās attiecības uz personas lūguma pamata Fizisko personu reģistrā reģistrēs PMLP kā partnerību. Tiesa konstatē ģimenes tiesiskās attiecības, nevis partnerību. Partnerību varēs reģistrēt tikai zvērināts notārs.

  • Vai partnerības izbeigšana (arī gadījumos, kad tā ir reģistrēta uz tiesas nolēmuma pamata), ja partneriem nav domstarpību par šķiršanos, ir paredzēta tikai vienā veidā – ar notariālo aktu? Tāpat kā šķirot laulību (atbilstoši Civillikuma 69. un 70. pantam)?

Ja partneriem nav domstarpību par partnerības izbeigšanu, tad to paredzēts izbeigt tikai vienā veidā – ar notariālo aktu. Minētais attiecas arī uz ar tiesas nolēmumu konstatētajām ģimenes tiesiskajām attiecībām.

1. jūlijā stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumu Nr. 372 “Noteikumi par Fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu” grozījums, kas noteic, kādas ziņas jānorāda par partneri (vārds, uzvārds, personas kods) un par dokumentiem, kas apliecina partnerības reģistrēšanu, izbeigšanu u. c.

Tiesību kopums – atsevišķos likumos

Pēc partnerības nodibināšanas partnerim būs tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību, ja viņš pats nebūs spējīgs par sevi parūpēties vai brīvi paust savu gribu; iegūt sociālās garantijas, piemēram, saņemt partnerim aprēķināto pensiju, kas nav izmaksāta līdz viņa nāvei; izmantot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus.

Ir mainīta valsts amatpersonas deklarācijā iekļaujamā informācija – tajā būs jānorāda persona, ar kuru ir noslēgta partnerība.

Šīs un citas tiesības (arī ierobežojumi, piemēram, maksātnespējas administratoram) tiek regulētas attiecīgajos likumos.

Likums paredz vairākus nodokļa atvieglojumus un atbrīvojumus. Reģistrētu partneru ienākumam nepielīdzina aizdevumu, kas izsniegts, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus. Ar nodokli neapliek saņemto dāvinājumu no partnera. Gada ienākumu deklarācijā var iekļaut attaisnotos izdevumus par partnera izglītību un ārstniecību u. c. izdevumus.

Uz partneriem attiecas arī nodevu samazinājums darījumos ar nekustamo īpašumu. To paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” grozījums.

Ar tiem likumam pievienots 6.1 pants – “Citu personu tiesības”. Piemēram, noteikts, ka obligātajai sociālajai apdrošināšanai, tostarp pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai bezdarbam, tiks pakļautas arī personas, kuru partneris pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas partneris; personas, kuras atrodas attiecīgajā ārvalstī dienesta pienākumus pildoša karavīra partnera statusā, izņemot gadījumu, kad karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā; personas, kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā Eirojusta pārstāvja vai sakaru virsnieka partneris, paskaidrots anotācijā.

Atbalstu atsevišķās dzīves situācijās, piemēram, personas nāves gadījumā, būs tiesīgs saņemt partneris, ja aizgājējam bijis piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija.

Likums paredz, ka persona, ar kuru pensijas saņēmējam noslēgta partnerība, ir tiesīga saņemt nesaņemtās pensijas izmaksu un pabalstu sakarā ar pensijas saņēmēja nāvi.

Starp personām, kurām ir tiesības saņemt informāciju par pacientu vai noteiktos gadījumos pieņemt lēmumu par ārstniecību, ir arī pacienta partneris.

Piemēram, likuma 7. panta pirmajā daļā noteikts: ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tad tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes ir pacienta pilnvarotajai personai, bet, ja tādas nav, – pacienta laulātajam, partnerim, bet, ja tāda nav, – pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, pacienta vecvecākiem, pacienta mazbērniem.

Pacienta partnerim būs tiesības saņemt informāciju par pacientu, ja pacients ir pārtraucis ārstniecību un atstājis ārstniecības iestādi, par savu rīcību neinformējot ārstējošo ārstu vai ārstniecības iestādi, ja pacients ir persona, kura sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīga pati par sevi parūpēties.

Partnerība jānorāda arī amatpersonas deklarācijā. Ar grozījumiem noteikts, ka par personas radinieku likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē ir uzskatāma arī persona, ar kuru tai ir noslēgta partnerība.

Vēl grozījumi paredz, ka diplomātiskās dāvanas valsts, oficiālo un darba vizīšu ietvaros Latvijā vai ārvalstīs ir atļauts pieņemt arī personas partnerim.

Tāpat likums paredz, ka deklarācijā valsts amatpersonai jānorāda sava partnera vārds un uzvārds.

Tādējādi tiks novērsts interešu konflikta risks starp partnerībā esošām personām, paskaidrots grozījumu anotācijā.

Maksātnespējas administrators nevar veikt darbības saistībā ar personu, ar kuru viņam ir noslēgta partnerība. Maksātnespējas administratora pienākumus konkrētajā maksātnespējas procesā administrators nevar uzņemties un pildīt, ja viņš juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās varētu būt personiski vai mantiski ieinteresētas personas, ar ko administratoram ir noslēgta partnerība. Tāpat maksātnespējas administrators nevar veikt darbības saistībā ar tādu kreditoru vai parādnieku, kura dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir persona, ar ko administratoram ir noslēgta partnerība.

Partnerības institūts nodibināts, izpildot Satversmes tiesas spriedumus

Tieslietu ministrija, lai izpildītu Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 un padarītu iespējamu Satversmes tiesas 2021. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020-34-03 izpildi, izstrādāja likumprojektu pakotni, ar kuru paredzēts ieviest tiesību institūtu – partnerību. Tā būs jauns veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību, 2023. gada 26. oktobra pavadvēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai norādīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.

Labs saturs
38
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI