Aizdevuma līgumus gan kreditori, gan ārpustiesas parādu piedziņas kompānijas var pārdot fiziskajām un juridiskajām personām. Šādus darījumus sauc par cesijām. Kas jāzina aizņēmējam (parādniekam), ja viņa aizdevuma līgums ir cedēts, ko ir un ko nav tiesīgs prasīt jaunais kreditors, – skaidrojam raidierakstā “Kā likums!”, sarunā ar Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētāju JĀNI ĀBOLIŅU.
Atbilstoši Civillikuma 1793. pantam kredītlīgumu pārdošana jeb cedēšana gan fiziskajām, gan juridiskajām personām ir legāla un, kā izrādās, arī bieži izplatīta prakse.
Viens aizdevuma līgums var tikt pārdots vairākkārtēji.
Nereti, ja aizņēmējam ir bijušas finansiālas problēmas un viņš kādu laiku aizdevuma ikmēneša maksājumus nav veicis, kredītlīguma cedēšana un nonākšana pie jaunā kreditora, kas ir ārpustiesas parādu piedziņas kompānija, aizņēmējam var būt pārsteigums, sarunas ievadā apstiprina Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš.
Kredītņēmēji ir vērsušies Latvijas Kredītņēmēju asociācijā un vaicājuši par cesijas līgumiem, jo nav saprotama to būtība. Ir situācijas, kad cilvēks sabīstas, saņemot informāciju no tiesas, ja tajā ietverts vārds “cesija”, stāsta J. Āboliņš.
Latvijas Kredītņēmēju asociācija konsultē klientus, sniedz skaidrojumu par cesijas darījumiem, apliecinot, ka tie ir likumīgi un var notikt vairākas reizes. Tostarp viena parādu piedziņas kompānija var pārdot parādu piedziņas lietas otrai parādu piedziņas kompānijai.
“Praksē parādi “ceļo” no viena piedzinēja pie cita, un parādnieks var apmulst, kas ir viņa jaunais parāda piedzinējs. Tāpat mēs klientiem stāstām, no kā būtu jāuzmanās, ja ar viņu parādiem ir noslēgti cesijas darījumi,” uzsver J. Āboliņš, atzīstot, ka Latvijas Kredītņēmēju asociācijā galvenokārt vēršas cilvēki, kam jau ir izveidojušās problēmas ar aizdevumu apmaksu. Diemžēl uz konsultācijām nāk maz potenciālo kredītņēmēju, kas aizdevuma līgumu vēl nav parakstījuši, bet lūdz par to skaidrojumu, jo atsevišķi līgumā iekļautie punkti nav saprotami.
J. Āboliņš akcentē: cesionāra jeb jaunā parāda ieguvēja pienākums ir informēt parādnieku par to, kas ir jaunais kreditors, ka ir noticis cesijas darījums un ka turpmākie kredītmaksājumi veicami uz jaunā kreditora norādīto bankas kontu.
Kreditori informāciju sniedz rakstveidā, parasti nosūtot kredītņēmējam vēstuli.
Gadījumā, ja kredītņēmējs vai parādnieks nav saņēmis informāciju par cesijas darījumu un nosūta naudas līdzekļus iepriekšējam kreditoram vai piedzinējam, iepriekšējā kreditora (cedenta) pienākums ir novirzīt saņemtos līdzekļus jaunajam cesionāram.
J. Āboliņš norāda, ka atbilstoši Civillikuma 1806. pantam cesionārs ar cesiju neiegūst lielākas tiesības, nekā tās ir bijušas cedentam: “Parādniekiem vai kredītņēmējiem jāatceras, ka jaunais kreditors, nopērkot viņu aizdevuma līgumu, nav tiesīgs mainīt tā noteikumus. Proti, jaunais cesionārs vadās no noslēgtā līguma un nevar prasīt citus nosacījumus aizdevuma atmaksai, piemēram, noteikt maksāt vairāk vai piemērot citādus soda procentu maksājumus.”
Kredītņēmējam vai parādniekam ir pienākums jaunajam cesionāram atmaksāt tikai nenomaksāto parāda daļu.
Nevar prasīt, lai parādnieks parāda atmaksu vēlreiz sāktu maksāt no pilnas aizdevuma summas. Respektīvi, saglabājas pienākums maksāt identisku ikmēneša summu, ievērojot noslēgto un aizdevuma līgumam pievienoto maksājumu grafiku.
Neviens jaunais kreditors nevar likt kredītņēmējam vai parādniekam noslēgt jaunu līgumu ar atšķirīgiem noteikumiem.
Ja aizdevuma līgums bijis noslēgts pirms 2014. gada un aizņēmējs to nav maksājis, šobrīd mainīt aizdevuma līguma noteikumus uz parādniekam labvēlīgākiem nosacījumiem nevarēs. “Diemžēl vecie kredītlīgumi, kuros noteikumi attiecībā uz līgumsoda procentiem ir kredītņēmējam nelabvēlīgi, patlaban vairs nav maināmi,” apstiprina Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs.
2014. gadā stājās spēkā grozījumi Civillikuma 1716. un 1717. pantā, nosakot maksimālo līgumsodu – 10% no neatmaksātās parāda summas.
|
Civillikums. Saistību tiesības Līgumsods
Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
1717. pants Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. |
Savukārt ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 31. panta ceturtajā daļā tika noteikts sešu mēnešu termiņš, kura laikā kredītņēmējs varēja vērsties pie kreditora un mainīt līguma nosacījumus, ja tajā bija noteikts lielāks līgumsoda apmērs.
Ja tas netika izdarīts, pašreiz izmaiņas kredītlīgumā nav iespējamas – jāturpina maksāt atbilstoši noslēgtā līguma noteikumiem. Tādējādi maksimālais līgumsoda apmērs (10%) ir attiecināms tikai uz tiem līgumiem, kas noslēgti pēc izmaiņām normatīvajā regulējumā, paskaidro J. Āboliņš.
LV portālā ir iesniegta e-konsultācija:
“Kā tā var būt? Cilvēks maksā parādu, taču parāda summa nesamazinās, bet tikai pieaug, respektīvi, no cedētās parāda summas 900 eiro nu jau parāds sasniedzis 1600 eiro, turklāt ir iemaksāti jau 450 eiro un katru mēnesi tiek veikti maksājumi 30 eiro apmērā. Parādu piedziņas uzņēmums skaidro, ka iemaksas ir mazas, bet procenti aug. Mēnesī tie ir 50 eiro, un katru mēnesi nāk klāt. Vai tas ir likumīgi?”
Situāciju skaidro J. Āboliņš: “Ja kredītsaistību atmaksa kādu laiku ir kavēta, kreditors atbilstoši aizdevuma līguma nosacījumiem aprēķina soda naudu. Tādēļ pēc maksājumu atsākšanas samaksātā nauda primāri tiek novirzīta soda procentu dzēšanai. Tikai tad, ja no samaksātās summas paliek pāri naudas līdzekļi, tos novirza pamatparāda dzēšanai.”
J. Āboliņš aicina parādniekus uzmanīties no piedzinēju parasti telefonsarunās izteikta mutvārdu piedāvājuma maksāt mēnesī noteiktu summu. Pēc kāda laika konkrētā summa piedzinēju var neapmierināt, un tas var prasīt maksājuma summu palielināt. “Ja puses par kaut ko vienojas, tad vienošanās ir noslēdzama rakstveidā. Sastādot vienošanos, ieteicams noteikt, kāda maksājuma daļa tiek novirzīta pamatparāda dzēšanai.”
J. Āboliņš no pieredzes secina, ka arī parādu piedziņas kompānijas var kļūdīties, aprēķinot parāda atlikuma summu. Tāpēc parādniekam vienmēr ir vērts pajautāt, no kā veidojas parāda atlikums.
Patērētāju tiesību aizsardzības likums noteic, ka kredītņēmējs ir tiesīgs prasīt izskaidrot līguma nosacījumus. Kredītņēmējam nekad nevajadzētu steigties ar aizdevuma līguma noslēgšanu, ja tajā kaut kas nav saprotams. Līgumu var paņemt līdzi, iepazīties ar tā saturu mājās, mierīgos apstākļos, kā arī aprunāties ar padomdevēju.
J. Āboliņš aicina pievērst uzmanību līgumā minētajiem dažādajiem procentu nosaukumiem. Tie var būt soda procenti, nokavējuma procenti, līgumsods u. c., ko kreditors jeb piedzinējs aprēķina par vienu nokavējuma dienu. “Ļoti bieži kredītņēmēji neiepazīstas ar līguma noteikumiem vai tos neizprot. Līgumā noteiktā gada procentu likme, kā arī soda procenti ievērojami sadārdzina aizdevumu. Ja nav saprotama procentu maksājumu būtība, jālūdz tos izskaidrot ar skaitlisku piemēru.”
Turpretī, slēdzot distances līgumu par aizdevumu (ātro kredītu), atbilstoši PTAL 12. panta piektajai daļai kredītņēmējs divu nedēļu laikā var no līguma atteikties, atgriežot aizdevējam piešķirtā kredīta summu.
Svarīgākais ieteikums situācijā, kad aizdevuma ikmēneša maksājumu nav iespēju veikt, ir neatlikt risinājuma meklējumus.
J. Āboliņš piebilst, ka tas vienmēr būs mazāk “sāpīgi”, ja tiks meklēts uzreiz.
Piemēram, viens no iespējamajiem risinājumiem ir lūgt kreditoram pagarināt līguma termiņu un uz laiku atlikt maksājumus.
“Kreditori tiesā nereti norāda, ka parādnieks ilgāku laiku nebija veicis maksājumus, taču arī nevērsās pie kreditora un situāciju nepaskaidroja. Viens iesniegums ar problēmas izklāstu reizēm visu var mainīt.”
Nepietiek ar to, ka aizņēmējs piezvana kreditoram vai piedzinējam un telefonsarunā izstāsta savas finansiālās problēmas.
J. Āboliņš uzsver, ka komunikācijā ar kreditoru īpaši būtiska ir rakstveida forma.
Ja kredītņēmējs būs mēģinājis rakstveidā ar kreditoru vienoties par citiem nosacījumiem maksājumiem, situācijā, kad parādsaistību lieta nonāks tiesā, būs iespēja tiesai apliecināt savu rīcību ar pierādījumiem. Tiesā par pierādījumu netiks uzskatīts apgalvotais: “Es zvanīju!” To nevar pierādīt.
Par pilnībā nepieņemamu izvēli, ja rodas problēmas ar aizdevuma atmaksu, J. Āboliņš min jaunu parādsaistību uzņemšanos, lai tādējādi nosegtu iepriekšējās. Viņš stāsta, ka asociācijā vērsies klients, kuram ir bijuši 23 ātro kredītu aizņēmumi: “Es nezinu nevienu piemēru, izņemot privātpersonas maksātnespējas procesu, kad minētajai praksei – ņemt jaunu kredītu, lai nomaksātu iepriekšējo, – būtu pozitīvs rezultāts.”
Latvijas Kredītņēmēju asociācijā aicināts vērsties ikviens, kam ir jautājumi par kredītlīgumu vai parādsaistību nomaksas problēmas.
Sevišķi gaidīti ir potenciālie kredītņēmēji, lai saņemtu konsultāciju pirms kredītlīguma noslēgšanas. Asociācija ir ieinteresēta izglītot kredītņēmējus, lai saistību uzņemšanās nekļūtu par sākuma punktu cilvēka finansiālajām problēmām ilgtermiņā.
