Labdien! Lūdzu izskaidrot 2024. gada hipotekārā kredīta atbalstu mājokļa kredīta ņēmējiem. Valsts iekasē nodevas no bankām, kuras jāmaksā par katru kalendāra gada ceturksni 0,5% apmērā no bankas kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas uz 2023. gada 31. oktobri. Kāpēc man nepienākas kompensācija par mana vienīgā hipotekārā kredīta Euribor mākslīgi paaugstinātajiem procentiem? Man kredīta atlikums ir 295 133 eiro. Kredīts ir ņemts 2008. gadā, man ir divi nepilngadīgi bērni. Vienīgo ģimenes jaunbūvi – nekustamo īpašumu – esmu būvējis no 2008. gada, kad nekustamo īpašumu pirkām cenu kāpumā, tāpēc kredīta atlikums joprojām ir tik liels. Atmaksu banka veic, ja hipotekārā kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 eiro, savukārt, ja aizdevuma summa ir virs 250 000 eiro, tad aizņēmējs kompensāciju zaudē. Kas to ir izdomājis? Vai tā ir kāda spēle? Kam paveicas ar ciparu kombināciju līdz 250 000 ieskaitot, tas saņem kompensāciju. Kāpēc manam kaimiņam bez ģimenes un bērniem pienākas kompensācija, bet man ne? Kaimiņam ir trīs hipotekārie kredīti, par kuriem viņš saņem kompensāciju no kopējās aizdevuma summas ~ 730 000 eiro no trim dažādām bankām, turklāt katrā no tām kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 eiro. Vai tas ir godīgi? Ja valsts saņem nodevu no mana nomaksātā kredīta procentiem no bankas kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas, vai tomēr man arī nepienākas kompensācija? Ar cieņu un paldies par atbildi!
Atbalsts hipotekārā kredīta ņēmējiem 2024. gadā, t. sk. kritēriji atbalsta saņemšanai, noteikts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.4 pantā. PTAL grozījumu, ar kuriem paredzēts minētais atbalsts, izstrādātājs ir LR Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Ar likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” anotāciju, kurā grozījumu ierosinātājs skaidrojis konkrēto grozījumu nepieciešamību, varat iepazīties šeit.
Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas devītajā sēdē 2023. gada 12. oktobrī, kurā Saeimas deputāti diskutēja par grozījumiem PTAL, kas paredz atbalstu kredītņēmējiem, deputāti pauda šādus viedokļus par kredīta apmēru, līdz kuram piešķirams atbalsts:
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents, deputāts Jānis Reirs (JV): “Mēs arī nosakām atlikušo pamatsummu kredītiem, un tie ir 250 tūkstoši eiro. Esam pētījuši mūsu ekonomiskās un monetārās sadarbības valstis, un šī summa ir 250–300... Diskusijās mums bija... 250–300 tūkstoši. Vispirms diskusijās mums bija daudz pārmetumu, ka ir ļoti zems slieksnis un tas atbrīvo tikai... šis siets atbrīvo 0,6–0,8 procentus no hipotēkas ņēmējiem. Kolēģi, man ir jautājums: vai mums tādēļ, ka bankas neizsniedz lielus kredītus, vajadzētu kaut kādā veidā iegrožot atbalstu mūsu valsts iedzīvotājiem – iepretim Spānijas iedzīvotājiem, Portugāles iedzīvotājiem, Grieķijas iedzīvotājiem, Polijas iedzīvotājiem? Domāju – nē. Šīs ir sekas tam, ka bankas, sniedzot lielos kredītus, ņem par kredīta summu daudzreiz lielākus nodrošinājumus un plus vēl apķīlā arī radus, paziņas un pārējos. Līdz ar to šī summa – 250 tūkstoši eiro... atlikušajai summai... ir izvērtēta.”
Deputāts Ainārs Šlesers (LPV): “Kāda ir tā reālā situācija Latvijā, un kāpēc mēs šodien runājam par šo tēmu? Mēs šodien nerunājam par kredītiem, kurus ir ņēmuši uzņēmumi, mēs nerunājam par lielajiem kredītiem, kuri ir piešķirti privātpersonām ekskluzīvu īpašumu iegādei vai kā savādāk, mēs runājam par hipotekāro kreditēšanu līdz 250 tūkstošiem.”
Deputāts Artūrs Butāns (NA): “Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izstrādājām šo piedāvājumu hipotekāro kredītu un Euribor likmes straujo pieaugumu risināšanai. Faktiski šī brīža piedāvājums, par kuru mēs diskutējam un kuru es arī aicināšu atbalstīt, aptver aptuveni 98 procentus privātpersonu, kam ir hipotekārie jeb mājokļu kredīti, un tie 2 procenti būtībā ir tie... tas ir pats, pats turīgākais slānis, kuriem ir šis hipotekāro kredītu atlikums virs 250 tūkstošiem, kas vēl ir neizmaksāts.”
Ar pilnu minētās Saeimas sēdes stenogrammu varat iepazīties šeit.
Vienlaikus jānorāda, ka LR Satversmes tiesā pēc konstitucionālās sūdzības ierosināta lieta Nr. 2024-09-01 par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.4 panta desmitās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
Saskaņā ar apstrīdēto normu šā panta piemērošanai atbilstīgais hipotekārā kredīta ņēmējs ir patērētājs, ar kuru nodevas maksātājs ir noslēdzis hipotekārā kredīta līgumu, ja hipotekārā kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 eiro.
Pieteikuma iesniedzēji norādījuši, ka hipotekārā kredīta atlikums pārsniedz 250 000 eiro, tādēļ saskaņā ar apstrīdēto normu viņiem nav tiesību saņemt šā kredīta procentu kompensāciju. Visiem pārējiem nosacījumiem, kas nepieciešami attiecīgās kompensācijas saņemšanai, viņi atbilstot. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka ar liegumu viņiem saņemt minēto kompensāciju tiek pieļauta nepamatoti atšķirīga attieksme salīdzinājumā ar citiem kredīta ņēmējiem, kuriem arī ir spēkā esošs līdz 2023. gada 31. oktobrim noslēgts hipotekārā kredīta līgums ar mainīgo procentu likmi. Tādējādi apstrīdētā norma aizskarot Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības.
Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto normu, – Saeimu – līdz 2024. gada 26. jūnijam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada 26. septembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lems pēc lietas sagatavošanas. Aktuālo informāciju par lietas virzību varat uzzināt Satversmes tiesas tīmekļvietnē.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
