Elektroskrejriteņu un velosipēdu izmantošanas nosacījumi ceļu satiksmē

Attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekli vai bez tā, ir ceļu satiksme, savukārt ceļu satiksmes dalībnieks ir jebkura persona, kas atrodas uz ceļa vai tieši piedalās ceļu satiksmē.

Mazaizsargātais ceļu satiksmes dalībnieks nebūt nav tikai gājējs. Ceļu satiksmes likuma (CSL) izpratnē par tādu uzskata arī elektroskrejriteņa un velosipēda vadītāju, kā arī mopēda, motocikla, kvadricikla un tricikla vadītāju.

Vienlaikus LV portāls atgādina, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem (CSN):

• dzīvojamā zonā, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijā gājējiem, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītājiem ir priekšroka, taču viņiem aizliegts nepamatoti traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu;
• elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem atļauts braukt pa nomali, dodot ceļu gājējiem;
• pārvietojoties pa ietvi ar elektroskrejriteni vai velosipēdu, priekšroka (tiesības iet iecerētajā virzienā pirmajam attiecībā pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem) jādod gājējiem.

Braukšana reibumā un pasažieru pārvadāšana – visbiežāk ar elektroskrejriteni izdarītie pārkāpumi

Valsts policijas (VP) statistikas dati liecina, ka:

• 2022. gadā kopā fiksēti 1209 elektroskrejriteņu vadītāju pārkāpumi (no tiem 476 par braukšanu alkohola reibumā un 456 – pasažieru pārvadāšanu);
• 2023. gadā kopā fiksēti 569 elektroskrejriteņu vadītāju pārkāpumi (no tiem 262 par braukšanu alkohola reibumā un 208 – pasažieru pārvadāšanu).

2023. gadā fiksēti arī 414 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bija iesaistīti elektroskrejriteņi. Kā norāda VP, lielākajā daļā jeb 70% gadījumu vadītājs vai pasažieris guva ievainojumus un 1 no 20 gadījumiem traumas bija smagas. No policijas fiksētajiem gadījumiem 87 elektroskrejriteņa vadītājs bija alkohola reibumā, turklāt vēl 152 gadījumos cietušie, kas bija braukuši reibumā, devušies uz medicīnas iestādi, neziņojot policijai.

Atbilstoši VP sniegtajai informācijai šogad līdz aprīļa vidum elektroskrejriteņi bijuši iesaistīti jau 29 ceļu satiksmes negadījumos, kuros cietuši 19 cilvēki.

Kā norāda VP Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis, atsākoties jaunajai pavasara sezonai, varam novērot, ka jau ir notikuši pirmie ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektroskrejriteņu vadītāji: “Tas nozīmē, ka daļa satiksmes dalībnieku ziemas sezonas laikā ir aizmirsuši vai vienkārši nezina, kā pareizi pārvietoties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni tā, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus. Tāpat, analizējot policijas rīcībā esošo statistiku, var secināt, ka lielākā daļa pārkāpumu, ko veic satiksmes dalībnieki ar elektroskrejriteņiem, ir braukšana reibumā un pasažieru pārvadāšana, kas parāda to, ka aizvien ir tādi satiksmes dalībnieki, kuriem sava un līdzcilvēku drošība ir vienaldzīga.”

LV portāla infografika

Elektroskrejriteņu negadījumos gūtās traumas ir ļoti smagas

Arī ārsti jau ilgstoši ceļ trauksmi par to, cik smagas ir elektroskrejriteņu negadījumos gūtās traumas. Īpaši nopietnas ir galvas traumas, kas ir bīstamas dzīvībai un var atstāt sekas uz cilvēka veselību visas dzīves garumā.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra vadītāja Anna Ivanova skaidro: “Krītot no elektroskrejriteņa, tiek gūtas ļoti smagas traumas – vairāk nekā pusei pacientu, kas pēc šādiem negadījumiem nonākuši Stradiņa slimnīcā, ir cietusi tieši galva. Labākajā gadījumā tās ir brūces, nobrāzumi, sasitumi, traumas bez kaulu lūzumiem, bieži kombinācijā ar zobu traumām. Bet daudzos gadījumos tās ir arī smagas traumas, piemēram, galvaskausa un sejas kaulu lūzumi, kam nepieciešama operēšana, intensīvā terapija un ilgstošs atveseļošanās process. Šādu pacientu ārstēšana var ilgt līdz pat trīs nedēļām, bet sejas un apakšžokļa traumu operācijas ar kaulu osteosintēzi var izmaksāt līdz pat 5000 eiro no valsts budžeta.”

Arī skrejriteņu nomā ievieš dažādus risinājumus

Lai samazinātu elektroskrejriteņu vadītāju pārkāpumu skaitu un traumatismu, VP kopā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu un skrejriteņu nomas uzņēmumu “Bolt” uzsākusi informatīvo kampaņu “Ātrākais, kā nonākt slimnīcā”. Ar kampaņas materiāliem plašsaziņas līdzekļos, sociālajos medijos un pilsētvidē VP ar sadarbības partneriem informēs par negadījumu un traumu statistiku, tipiskākajiem negadījumiem un ievainojumiem, kā arī dalīsies ar reāliem cietušo pieredzes stāstiem, tā uzskatāmi parādot, ka agresīva braukšana reibumā ir ātrākais veids, kā nonākt slimnīcā.

Skrejriteņu nomas uzņēmums “Bolt” jau ir ieviesis dažādus risinājumus, lai veicinātu drošu elektroskrejriteņu izmantošanu, kā arī informatīvās kampaņas materiālus izvietos savā lietotnē.

“Mums kā lielākajam un pieredzes bagātākajam skrejriteņu operatoram Eiropā drošība ir viena no galvenajām prioritātēm, tādēļ mēs ieviešam arvien jaunus risinājumus, lai to veicinātu. Viens no “Bolt” veiksmīgākajiem risinājumiem ir pērn vasarā ieviestais pārgalvīgas braukšanas rādītājs, ar kura palīdzību varam izmērīt un analizēt mūsu skrejriteņu lietotāju uzvedību un rīcību brauciena laikā, kā arī noteikt bīstamas situācijas un drošības pārkāpumus, pateicoties plašajam skrejriteņa sensoru klāstam,” stāsta “Bolt” vecākais skrejriteņu operāciju speciālists Latvijā Valts Marga.

Kā norāda V. Marga, ja pēc brīdinājumu izteikšanas lietotāja braukšanas kultūra neuzlabojas, tad ir iespējams ierobežot viņa piekļuvi “Bolt” skrejriteņiem: “Līdztekus mūsu pašu ieviestajām iniciatīvām aktīvi sadarbojamies ar VP, apmainoties ar noderīgu informāciju. Tādējādi varam fiksēt bīstamus vai agresīvus skrejriteņu vadītājus un pēc nepieciešamības bloķēt viņus sistēmā. Ceru, ka kopīgiem spēkiem varēsim sekmēt pārgalvīgu skrejriteņu lietotāju paradumu maiņu un drošu pārvietošanos, kā arī uzlabot kopējo skrejriteņu braukšanas kultūru Latvijā.”

Pērn fiksēti 725 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti velosipēdi

Saskaņā ar VP sniegtajiem statistikas datiem ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti velosipēdi, ir lielāks nekā ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi:

• 2022. gadā fiksēti 664 ceļu satiksmes negadījumi – no tiem 422 gadījumos bijuši cietušie:
  • 413 ievainoti (44 – smagi, 369 – viegli);
  • 12 bojāgājušie.
    
    
• 2023. gadā fiksēti 725 ceļu satiksmes negadījumi – no tiem 496 gadījumos bijuši cietušie:
  • 488 ievainoti (38 – smagi, 450 – viegli);
  • 13 bojāgājušie.

Kā liecina VP sniegtie dati, biežākie ceļu satiksmes negadījuma veidi, kurā iesaistīts velosipēds, ir uzbraukums velosipēdistam, sadursme un apgāšanās.