IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI
Atliks Vietējo pašvaldību referendumu likuma spēkā stāšanās laiku
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodots likumprojekts “Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā”, ar ko plānots pagarināt termiņu, kad stāsies spēkā Vietējo pašvaldību referendumu likums, līdz 2024. gada 1. septembrim. Savukārt normas, kas paredz nodrošināt elektronisko balsošanu par pašvaldības referendumam nodoto jautājumu, tiek plānots piemērot no 2025. gada 1. augusta, kad stāsies spēkā attiecīgi grozījumi Vēlētāju reģistra likumā.
Likumprojekta anotācijā paskaidrots, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību referendumu norisi, ņemot vērā pašreizējās tehnoloģiju un organizatoriskās iespējas.
Piemēram, likums tiek papildināts ar regulējumu, kas tiks izmantots situācijās, kad informācijas sistēmas nevarēs vai drošības apsvērumu dēļ nedrīkstēs lietot vai arī tās nedarbosies. Šādos gadījumos tiks izmantota balsošana reģistrācijas aploksnēs.
Neveicot attiecīgus grozījumus, Vietējo pašvaldību referendumu likumam jāstājas spēkā jau 2024. gada 1. janvārī. Šoruden Iekšlietu ministrija rosināja referendumu ieviešanu atlikt, jo šobrīd vēl neesot pieejami tehniskie risinājumi, lai vietējos referendumus rīkotu tādā veidā, kā to paredz likums.
Plašāk par tēmu >>
- LV portāls: Pašvaldību referendumi kavēsies, meklēs daļējus risinājumus
- Saeima: Tiešsaistes vēlētāju reģistru vietējo pašvaldību referendumos plānots ieviest no 2025. gada augusta
Rosina likumā noteikt prasību pašvaldību vadošajām amatpersonām saņemt pielaidi valsts noslēpumam
Deputāti 30. novembrī lēma nodot izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča likumdošanas iniciatīvu, kas paredz noteikt prasību pašvaldību vadošajām amatpersonām saņemt pielaidi valsts noslēpumam.
Šādu prasību Valsts prezidents rosina ieviest, iesniedzot likumprojektus – “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” un “Grozījumi Pašvaldību likumā”.
“Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina pilna mēroga militāru ofensīvu pret Ukrainu, nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstiski un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju. Šādas prasības noteikšana vadošajām pašvaldību amatpersonām nav pašmērķis vai politiska iegriba, bet gan objektīva nepieciešamība,” vēstulē Saeimas Prezidijam pauž Valsts prezidents.
“Valsts noslēpums nav abstrakti dokumenti, ko pēc likuma pieņemšanas un speciālās atļaujas saņemšanas varēs izlasīt pašvaldību amatpersonas. Valsts noslēpums ir daudz plašāks jēdziens, un tas aptver militāru, politisku, ekonomisku, zinātnisku, tehnisku vai cita rakstura informāciju, kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Tomēr vienlaikus tā ir tāda informācija, ko noteiktos apstākļos ir būtiski zināt arī pašvaldību vadošajām amatpersonām, lai tās varētu rīkoties iespējami vislabākajā veidā savas pašvaldības iedzīvotāju interesēs,” pamato likumprojekta iesniedzējs E. Rinkēvičs.
Valsts prezidents atgādina, ka tiesiskais regulējums un piedāvātie grozījumi nekādā veidā neierobežo šobrīd amatā esošo pašvaldību amatpersonu un darbinieku tiesības vērsties kompetentajā valsts drošības iestādē, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, ja tas nepieciešams tiešo amata pienākumu veikšanai, [..] lai pilnvērtīgi iesaistītos nacionālās drošības stiprināšanā.
Grozījumi Pašvaldību likumā paredz, ka prasība saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam piemērojama tiem domes priekšsēdētājiem un priekšsēdētāju vietniekiem, kuri amatu domē ieņems pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām.
Savukārt personām, kuras pašreiz ieņem pašvaldības izpilddirektora vai izpilddirektora vietnieka amatus, speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam jāsaņem līdz 2024. gada 31. decembrim.
Top jauns likums Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas aizsardzībai
Saeimas deputāti atbalstīja darba turpināšanu pie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādātā likumprojekta “Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu likums”.
Ar speciālu likumu iecerēts nodrošināt Lestenes luterāņu baznīcas un Otrā pasaules kara piemiņas vietas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.
Kā atzīmē likuma projekta autori, Kurzemē Otrā pasaules kara beigu posmā cīnījās vairāk nekā miljons karavīru. Tās ir lielākās un asiņainākās kaujas Latvijas vēsturē. Lestene bija šo kauju centrā.
Pie Lestenes luterāņu baznīcas izveidotā piemiņas vieta vēsta par traģiskajiem notikumiem Otrā pasaules kara laikā un glabā kritušo latviešu karavīru un nacionālo partizānu piemiņu.
Likumā plānots noteikt piemiņas vietas kultūrvēsturisko vērtību, aizsargājamā kultūrvēsturiskā mantojuma statusu, juridisko piederību, uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtību. Tāpat plānots noteikt tās izmantošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanas kārtību, tostarp paredzot, ka valsts varēs piedalīties pieminekļa atjaunošanas un attīstības finansēšanā, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem būs paredzēti finanšu līdzekļi.
Pašvaldībām piešķirs finansējumu Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros bāriņtiesu personāla atbalstam
30. novembrī Saeimas Juridiskajai komisijai tika nodots likumprojekts “Grozījums Bāriņtiesu likumā”.
Labklājības ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz, ka laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 30. septembrim pašvaldībai Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros tiek sniegts atbalsts ar likumā noteiktā pienākuma – nodrošināt mērķtiecīgi organizētu konsultatīvu, izglītojošu un psiholoģisku atbalstu bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas locekļiem, lai pilnveidotu viņu profesionālo kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti – izpildi saistīto izdevumu segšanai.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tad šobrīd likumā noteikto atbalstu bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas locekļiem finansē pašvaldības. Ar grozījumiem likumā paredzēts pašvaldībām šim mērķim sniegt finansiālu atbalstu Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros.
Likumā nostiprinās Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu rīcību apdraudējuma situācijās
Darbam Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodots likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”.
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt pilnvērtīgu ieslodzījumu vietu pārvaldes darbību apdraudējuma situācijas, ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai katastrofas vai tās draudu gadījumā.
Ar grozījumiem likums tiks papildināts ar VII nodaļu “Rīcība apdraudējuma situācijas gadījumā”, kas paredz rīcību tādās apdraudējuma situācijās, kā piemēram, grautiņi, dedzināšana, masu nekārtības, ķīlnieku sagrābšana, masveida pretošanās, bēgšana no iesloedzījuma vietas, bruņots uzbrukums u. c. Tāpat likums tiks papildināts ar jaunu VIII nodaļu, kas noteiks Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu tiesības apdraudējuma situācijā, ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvokļa, katastrofas vai tās draudu gadījumā.
Likuma grozījumu projekts ietver normas, kas šobrīd ir noteiktas Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā attiecībā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka tiesībām. Kā norādīts projekta anotācijā, tā mērķis ir arī noteikt jaunu Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centra darbības regulējumu un nodrošināt atbilstību likumprojektā “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” ietvertajai pārejai uz divu veidu cietumu sistēmu.
Plānots, ka likuma grozījumiem jāstājas spēkā jau 2024. gada 1. janvārī.
Precizēs likumu, lai amatpersonas varētu iegādāties dzīvniekus (suņus, zirgus), ar kuriem tie strādājuši, bet kuri vairs nav derīgi profesionālajam dienestam
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzsāks darbu pie Iekšlietu ministrijas izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, kas paredz precizēt rīcību valsts dzīvās kustamās mantas atsavināšanas gadījumā, to pirmām kārtām piedāvājot iegādāties amatpersonai, kura minēto mantu izmanto, pildot amata (darba) pienākumus.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tad Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde, kā arī Nacionālie bruņotie spēki izmanto valsts dzīvo kustamo mantu – dienesta (darba) suņus, bet Valsts policija tai noteikto uzdevumu izpildē izmanto arī dienesta zirgus.
Likumprojekts paredz papildināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, nosakot, ka piemēram, gadījumā, ja suns vai zirgs nevarēs veikt savus profesionālos pienākumus, tai amatpersonai, kas ar viņu strādājusi, būs tiesības pirmām kārtām šo dzīvnieku iegādāties.
Rosina Darba likumā noteikt, ka krievu valodas zināšanas var prasīt tikai konkrētās profesijās
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 29. novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”', ar kuriem iecerēts stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū.
Likumprojekts paredz noteikt, ka darba devējs var prasīt darbiniekam darba pienākumu veikšanā lietot krievu valodu tikai noteiktās profesijās.
Patlaban Darba likuma 32. panta 2.1 daļa aizliedz darba sludinājumā norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Likumprojekta autori rosina papildināt minēto pantu ar otro daļu, kur tiktu uzskaitīts ierobežots profesiju loks, kurās būtu pieļaujama prasība zināt krievu valodu, proti, – universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls, bibliotekāri, arhīvisti un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti, rakstnieki, žurnālisti, lingvisti.
Vienlaikus tiktu grozīta Darba likuma 40. panta devītā daļa, skaidri nosakot, ka darba līgumā krievu valodas prasmi atļauts ietvert tikai augstāk minētajās profesijās nodarbinātajiem. Savukārt Darba likuma 56. panta ceturtajā daļā tiktu noteikts, ka darba devējs var prasīt lietot krievu valodu tikai minētajās profesijās.
Likumprojekta izstrādātāji arī rosina papildināt 33. panta otro daļu un noteikt, ka darba intervijā nav pieļaujami darba devēja jautājum par svešvalodu zināšanām, kas nav norādītas darba sludinājumā.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tas izstrādāts, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, novērstu darbinieku, kuri nerunā krievu valodā diskrimināciju, un aizstāvētu nodarbināto tiesības, veicot darba pienākumus, runāt valsts valodā.
GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE GROZĪJUMI
Saeima ratificē Stambulas konvenciju ar pievienotu deklarāciju ar paziņojumu, ka termins “sociālais dzimums” nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu (sieviete un vīrietis)
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.
“Stambulas konvencija ir starptautisks līgums, kas jau deviņus gadus ir spēkā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Ratificējot konvenciju, Latvijai būs vairāk instrumentu, lai aizsargātu savu iedzīvotāju cilvēktiesības,” šādu viedokli pauda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Ar konvenciju paredzēts izveidot visaptverošu un daudzpusīgu tiesisko regulējumu ar nolūku aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Lielākā daļa konvencijas nosacījumu jau ir ietverti Latvijas normatīvajos aktos, un tā papildina citus starptautiskus cilvēktiesību dokumentus, kas mūsu valstij ir saistoši, atzīmē likumprojekta autori no Labklājības ministrijas.
Likumā paredzēts, ka konvencijas īstenošanā Latvija piemēro Latvijas Republikas Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu. Ārlietu ministrija, deponējot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram konvencijas pieņemšanas un apstiprināšanas instrumentu, tam pievieno attiecīgu deklarāciju.
Deklarācijā Latvijas valsts paziņo, ka tā, ieviešot Stambulas konvenciju, ievēros Satversmē ietvertās vērtības un principus, kā arī uzsver, ka konvencijā iekļautais termins “sociālais dzimums” nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu (sieviete un vīrietis) Latvijas Republikas tiesību un izglītības sistēmā un neuzliek par pienākumu citādi interpretēt Latvijas Republikas Satversmē noteiktās normas un vērtības.
Likums paredz, ka, ratificējot Stambulas konvenciju, Latvija saglabā tiesības nepiemērot konvencijas 55. panta pirmo daļu attiecībā uz konvencijas 35. pantā ietvertajiem maznozīmīgajiem miesas bojājumiem (Stambulas konvencijas 55. pants paredz dalībvalsts pienākumu nodrošināt, ka nodarījumu izmeklēšana, kas konstatēti saskaņā ar šīs konvencijas 35. pantu (Fiziskā vardarbība), 36. pantu (Seksuālā vardarbība, tostarp izvarošana), 37. pantu (Piespiedu laulības), 38. pantu (Sieviešu dzimumorgānu kropļošana) un 39. pantu (Piespiedu aborts un piespiedu sterilizācija), un kriminālvajāšana par tiem nav atkarīga vienīgi no vardarbības upura iesniegtā pieteikuma vai sūdzības gadījumos, kad nodarījums pilnīgi vai daļēji izdarīts konvencijas dalībvalsts teritorijā, un ka tiesvedību var turpināt pat tad, ja vardarbības upuris atsaucis savu liecību vai sūdzību).
Plašāk par tēmu >>
