Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Strādājošiem vecuma pensijas saņēmējiem ir tiesības veikt pensijas pārrēķinu sakarā ar uzkrāto pensijas kapitālu pēc pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas.
FOTO: Freepik
Arī pēc vecuma pensijas piešķiršanas cilvēks, kurš turpina strādāt, ir sociāli apdrošināts, un daļa no viņa sociālajām iemaksām veido pensijas kapitālu. Ik pēc gada vai ilgāka perioda strādājošais pensionārs var lūgt pārrēķinu par kapitālu, kas uzkrāts laikā pēc pensijas piešķiršanas vai iepriekš piešķirtās pensijas pārrēķināšanas.
Latvijā ir vairāk nekā 70 tūkstoši strādājošo vecuma pensionāru. Darba ņēmējs, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (arī pensiju, kas piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem vai priekšlaicīgi), ir sociāli apdrošināts, taču viņa iemaksu likme ir mazāka.
Vispārējā gadījumā iemaksu likme ir 35,09% (24,09% maksā darba devējs, 11% atskaita no paša darbinieka algas). Pensijas vecumā likme ir 30,87% (darba devējs samaksā 21,31%, darbinieks – 9,56%). Likme ir mazāka tāpēc, ka pensijas vecuma darba ņēmēji netiek apdrošināti invaliditātei un bezdarbam. Arī pašnodarbinātajam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (tostarp pensiju, kas piešķirta ar atvieglotiem noteikumiem vai priekšlaicīgi), likme ir mazāka – 30,34% (nevis 32,15%).
Taču iemaksas pensiju apdrošināšanai ir 24,50% no algas, savukārt 20% no algas veido pensijas kapitālu. Ja pensijas saņēmējs vēl nav izmantojis 2. līmeņa pensijas kapitālu un turpina būt pensiju 2. līmeņa dalībnieks, tad 14% tiek novirzīti pensiju 1. līmenim, 6% – pensiju 2. līmenim. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 786 par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem.
Pensijas kapitāls, no kura aprēķina pensijas daļu, ko strādājošajam pēc pensijas pārrēķina pievieno pensijai, ir gadā vai ilgākā laika periodā veiktās iemaksas pensijai – no jauna uzkrātais pensijas kapitāls.
Strādājošiem vecuma pensijas saņēmējiem ir tiesības veikt pensijas pārrēķinu sakarā ar uzkrāto pensijas kapitālu pēc pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas. Lai pensiju pārrēķinātu, cilvēkam pašam ir jāiesniedz iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).
Pensiju var pārrēķināt ne biežāk kā vienu reizi gadā. Tas nozīmē, ka pirmo pensijas pārrēķinu var veikt pēc pensijas saņēmēja izvēles – pēc darba attiecību beigām vai arī jebkurā citā laika periodā. Taču, ja cilvēks turpina strādāt (tātad veic iemaksas), jāņem vērā, ka nākamo pārrēķinu var veikt (iesniegt iesniegumu) ne ātrāk kā pēc 12 mēnešiem no pēdējā pārrēķina neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita. Tas noteikts likuma “Par valsts pensijām” 24. panta pirmajā daļā.
Vecuma pensiju pārrēķina ar tā mēneša pirmo dienu, kurā pensionārs pieprasījis pārrēķināt pensiju, ja iesniegumu viņš iesniedzis līdz 15. datumam ieskaitot. Pensiju pārrēķina ar nākamā mēneša pirmo dienu tad, ja iesniegums iesniegts pēc 15. datuma (likuma “Par valsts pensijām” 25. panta otrās daļas 1. apakšpunkts).
Piemēram. Aina dzimusi 1956. gada 30. jūnijā, strādā, viņa 2019. gada 30. decembrī, sasniedzot pensijas vecumu (63 gadi 6 mēneši), pieprasīja vecuma pensiju un turpina strādāt. Pirmoreiz Aina pieprasīja pensijas pārrēķinu par jauno uzkrāto kapitālu 2020. gada 10. jūlijā, jo pirmo pensijas pārrēķinu var pieprasīt jebkurā laikā, negaidot vienu gadu. Pamatojoties uz šo pieprasījumu, viņai pensiju pārrēķināja no 2020. gada 1. jūlija. Ja pēc 1. jūlija Aina strādā, neatkarīgi no nostrādātā laika (vienalga, vai tas ir gads vai daži mēneši) viņai tiesības uz nākamo pensijas pārrēķinu būs ne ātrāk kā ar 2021. gada 1. jūliju (pēc 12 mēnešiem no iepriekšējā pārrēķina).
Pensiju pārrēķināt var arī retāk, tas ir, pēc ilgāka perioda.
Pārrēķināto vecuma pensiju veido agrāk piešķirtā vai pārrēķinātā pensija un pensija, kas aprēķināta, ņemot vērā pensijas kapitālu, ko cilvēks uzkrājis pēc pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas. Tas noteikts likuma “Par valsts pensijām” 24. panta otrajā daļā.
Jo lielāks no jauna uzkrātais kapitāls, jo lielāka izveidosies pensijas daļa, kuru pieskaitīs pie iepriekšējās pensijas.
Piemēram. Ja bruto alga ir 700 eiro mēnesī un darba devējs ir veicis iemaksas, tad pensijas kapitālā mēnesī tiek ieskaitīti 140 eiro, gadā – 1680 eiro.
Arī no jauna uzkrātās pensijas daļas aprēķinam izmanto pensijas aprēķina formulu.
P = K / G
P – gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija;
K – apdrošinātās personas pensijas kapitāls, kas reģistrēts personas personīgajā kontā un aktualizēts, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus. Ja persona pieprasa pensijas pārrēķinu katru gadu, tad pensijas kapitāls netiek aktualizēts.
G – pensijas aprēķināšanai piemērojamais laika periods (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.
Jāpiebilst, ka, pieaugot vecumam, ar katru gadu G vērtība samazinās, jo tas ir pensijas izmaksas prognozētais laiks, kas visiem viena gada gājuma pensionāriem ir vienāds un atkarīgs no cilvēka vecuma.
Ja pensiju lūdz pārrēķināt retāk, ikmēneša summa būs lielāka (jo ir lielāks nopelnītais pensijas kapitāls, papildinās apdrošināšanas stāžs pilnos gados un tiek piemērots mazāks koeficients G, ar ko dala kapitālu).
Piemēram, pārrēķinot pensiju 2020. gadā, personai 64 gadu vecumā piemēros G 17,66, bet 68 gadu vecumā – G 15,05.
Priekšlaicīgās vecuma pensijas izmaksai ir noteikti ierobežojumi līdz īstā pensionēšanās vecuma sasniegšanai: nestrādājošam personām, kurām piešķirta vecuma pensija priekšlaicīgi, izmaksā 50% no piešķirtā pensijas apmēra.
Savukārt, ja ir pieprasīta un piešķirta priekšlaicīgā pensija, bet cilvēks turpina strādāt, pensiju neizmaksā. Pensiju sāk izmaksat piešķirtajā apmērā, kad ir sasniegts pilnais (likumā noteiktais) pensijas vecums.
Ne vienmēr cilvēki, pat ja ir darbs, steidz noformēt pensiju priekšlaicīgi, jo viņi saprot, ka, sasniedzot pilno pensijas vecumu, izmaksās to pensiju, kāda jau ir aprēķināta un piešķirta. Jo arī priekšlaicīgi pieprasīto pensiju piešķir uz visu atlikušo mūžu. Līdz ar to pensija būs mazāka nekā tad, ja to pieprasītu īstajā pensijas vecumā.
Turklāt pēc priekšlaicīgas vecuma pensijas piešķiršanas tiek ierobežota citu pakalpojumu saņemšana, t. i., iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu un invaliditātes pensiju, kā arī tiek samazināts piešķirtās apdrošināšanas atlīdzības apmērs.
Taču, ja cilvēks turpina strādāt, arī priekšlaicīgi noteiktās pensijas periodā, kad viņš pensiju nesaņem, viņam krājas pensijas kapitāls. No šī kapitāla aprēķina pensijas daļu, ko pēc pensijas pieprasījuma pievieno piešķirtajam apmēram, kad sasniegts pilnais pensijas vecums.
Piešķirot un aprēķinot pensiju, cilvēka darba mūžā sakrāto pensijas kapitālu dala ar koeficientu G, kas ir laika posms gados, par kuru no pensijas piešķiršanas gada plānota pensijas izmaksa. Koeficients G ir iekļauts pensijas formulā kā lielums, ar kuru, nosakot ikmēneša pensijas apmēru, dala pensijas kapitālu. Tas nozīmē – jo G mazāks, jo tas ir izdevīgāk.
G vērtība atkarīga no statistikas datiem par paredzamo mūža ilgumu. Sievietēm un vīriešiem pensiju aprēķināšanai G ir vienāds.
Datus (paredzamais mūža ilgums 40–90 gadus veciem iedzīvotājiem) var aplūkot Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā.
Vecuma pensiju pārrēķina ar tā mēneša pirmo dienu, kurā pensionārs pieprasījis pārrēķināt pensiju, ja iesniegumu viņš iesniedzis līdz 15. datumam ieskaitot. Pensiju pārrēķina ar nākamā mēneša pirmo dienu, ja iesniegums iesniegts pēc 15. datuma.
Piemēram, ja iesniegums iesniegts 14. oktobrī, pensiju pārrēķina ar 1. oktobri, ja iesniegums iesniegts 16. oktobrī, pensiju pārrēķina ar 1. novembri.
Lai pārrēķinātu pensiju par jauno uzkrāto kapitālu, visērtāk iesniegumu VSAA iesniegt elektroniski. Tas ir izdarāms portālā latvija.lv. Ierakstot portāla meklētājā “E-iesniegums VSAA pakalpojumiem”, pēc autentifikācijas (kādā no piedāvātajām internetbankām vai ar speciālo elektronisko parakstu) atvērsies saraksts ar e-iesniegumiem. Jāaizpilda “E-iesniegums vecuma pensijas pārrēķināšanai sakarā ar uzkrāto pensijas kapitālu”.
Vēlreiz jāuzsver: katram cilvēkam pašam jāparūpējas par pensijas pārrēķināšanu, ja pēc vecuma pensijas piešķiršanas viņš turpina strādāt. Tā nav ikgadējā indeksācija, ko oktobrī VSAA nodrošina automātiski (bez iesnieguma).
Vēl ir svarīgi, lai darba devējs būtu pārskaitījis sociālās apdrošināšanas iemaksas budžetā. Jo tikai reāli samaksātās iemaksas pensijai veido katra konkrēta darba ņēmēja pensijas kapitālu, ko ņem vērā, pārrēķinot pensiju, kas nozīmē, ka ikmēneša pensija palielinās. Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 5. panta ceturtā daļa nosaka: persona ir sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja faktiski ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šī norma attiecas arī uz situāciju, kad pensija strādājošajam ir pārrēķināma.
* LV portālu skaidrojuma sagatavošanā konsultēja VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākās ekspertes Ludmila Osipova un Baiba Felsberga.
