Pieaugot gripas izplatībai putnu un citu dzīvnieku vidū, pieaug arī riski cilvēku veselībai.
FOTO: Zane Bitere, LETA
Kā liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dati, šogad līdz 29. jūnijam testēti 305 savvaļas putnu paraugi, no kuriem 139 apstiprināta putnu gripa, turpretī 2022. gadā šī slimība tika apstiprināta tikai sešiem savvaļas putniem. Pieaugot gripas izplatībai putnu un citu dzīvnieku vidū, pieaug arī riski cilvēku veselībai. LV portāls sagatavojis skaidrojumu par putnu gripas vīrusa izplatīšanās ceļiem, saslimšanas simptomiem un piesardzības pasākumiem, kas palīdzēs ne tikai pasargāt sevi, bet arī mazināt vīrusa izplatību.
Slimības ierosinātājs ir Orthomyxviridae ģints Influenza A vīruss, kura apvalkā atrodas divi proteīni: hemaglutilīns (H) un neiraminidāze (N) ar vairākiem apakštipiem. Vispatogēnākie putnu gripas vīrusa apakštipi jeb tie, kas ierosina saslimšanu, ir H5 un H7 varianti. Vairākums apakštipu kombināciju neizraisa saslimšanu, taču atsevišķi apakštipi ir ļoti bīstami un var izraisīt saslimšanu arī zīdītājiem, tostarp cilvēkiem.
Kā vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), šī gada aprīlī Kanādā reģistrēts A(H5N1) infekcijas gadījums mājas sunim, kurš nomira ar elpošanas sistēmas traucējumiem pēc kontakta ar savvaļas zosi. Savukārt ASV ziņoja par pieciem pierādītiem A(H5N1) infekcijas gadījumiem kaķiem, kuri nomira smagu respiratoru simptomu dēļ pēc iespējamas saskares ar savvaļas putniem.
Arī Latvijā, Augšdaugavas novadā, šī gada pavasarī putnu gripas vīruss tika konstatēts lapsai, kurai slimības laikā bija respiratorie un neiroloģiskie simptomi.
No 2004. gada līdz 2023. gada 30. martam 23 pasaules valstīs tika reģistrēti 874 cilvēku saslimšanas gadījumi ar putnu gripu, tostarp 458 nāves gadījumi (letalitāte – 52,4%), vēsta SPKC.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka ES iedzīvotāju inficēšanās risks ar augsti patogēno A putnu gripas vīrusa tipu, kas pašlaik cirkulē Eiropā, ir zems. Tomēr cilvēkiem, kuri ir iesaistīti putnkopībā, inficēšanās risks ir vērtējams no zema līdz vidējam. Tāpat arī nav izslēdzama transmisija no cilvēka uz cilvēku.
Latvijā šobrīd nevienam cilvēkam nav apstiprināta inficēšanās ar putnu gripu.
Cilvēku saslimšanas simptomi ar putnu gripu var būt līdzīgi cilvēku gripas vīrusa simptomiem. Saslimušajam var novērot paaugstinātu temperatūru, drudzi, kakla sāpes, klepu, muskuļu sāpes, sliktu dūšu, vemšanu, caureju, iekaisušas acis, apgrūtinātu elpošanu, pneimoniju.
Taču papildus šiem klīniskajiem simptomiem Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs iesaka pārbaudīt, vai ar A tipa gripu ir inficēti pacienti, kuri stacionēti ar smagu vīrusu encefalītu/meningoencefalītu un citām smadzeņu slimībām, ko uzskata par vīrusu izraisītām, bet bez noteiktas etioloģijas, vēsta SPKC.
Īpaša uzmanība saslimšanas pazīmēm jāpievērš, ja pēdējo 10 dienu laikā bijusi saskare ar savvaļas vai mājputniem vai citiem slimiem vai mirušiem dzīvniekiem, kā arī ja persona bijusi ceļojumā uz Ķīnu, Laosu un citām Āzijas valstīm, kur cilvēki ar putnu gripu inficējas visbiežāk.
Ja ir aizdomas par saslimšanu ar putnu gripu, tad jāsazinās ar ģimenes ārstu, neaizmirstot informēt par iepriekšminētajiem papildu risku veicinošiem faktoriem. Ārsts nozīmēs laboratorisku izmeklēšanu (nazofaringeāla un orofaringeāla iztriepe). Būtiski, ka paraugs ir jāņem ne vēlāk par 7 dienām pēc simptomu parādīšanās, tāpēc ar ārstu jāsazinās laikus.
Ārstēšanās parasti ietver pretvīrusa zāļu lietošanu. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos” saslimušajam nepieciešams arī ievērot pašizolāciju. Tuvās kontaktpersonas (ģimenes locekļi) novēro savu veselību vismaz 10 dienas un ziņo savam ģimenes ārstam, ja parādās kādi no saslimšanas simptomiem.
Inficēti putni izdala putnu gripas vīrusu ar siekalām, izkārnījumiem un gļotām. Ja pietiekams daudzums putnu gripas vīrusa nokļūst cilvēka organismā (ieelpojot vai nonākot tiešā kontaktā ar mutes, deguna vai acu gļotādu), tad cilvēks var saslimt ar putnu gripu.
Cilvēku saslimšanas gadījumi konstatēti lielākoties pēc ilglaicīga un tuva kontakta ar putniem, kad nav ievēroti drošības pasākumi – nav valkāti cimdi, sejas maska vai respirators (ar netīrām rokām cilvēks pieskāries sejai, mutei, acīm) –, tomēr ir gadījumi, kad inficēšanās notikusi, arī atrodoties piesārņotā vidē vai saskarē ar vīrusa piesārņotām virsmām.
Lai neapdraudētu savu veselību un nepieļautu tālāku slimības izplatību, PVD aicina nekādā gadījumā neaiztikt mirušus vai slimus putnus, nenest slimus un novārgušus putnus mājās, uz dzīvnieku patversmēm vai veterinārajām klīnikām, jo tādējādi var tikt veicināta slimības izplatība.
Medniekiem ieteicams apstrādāt beigtus putnus uzreiz pēc noķeršanas, ievērojot personīgo higiēnu – rokās jābūt cimdiem, jālieto aizsargmaska vai respirators, kā arī ar aizsargbrillēm jāaizsargā acis. Personīgos aizsardzības līdzekļus ieteicams izmest uzreiz pēc lietošanas un rūpīgi nomazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni pēc saskares ar putna gaļu. Gaļu pirms lietošanas uzturā nepieciešams termiski kārtīgi apstrādāt.
6. jūnijā stājās spēkā grozījumi MK noteikumos “Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām”, kuri bija nepieciešami, ņemot vērā aktuālo putnu gripas izplatību.
Noteikumi paredz, ka mājputnus un nebrīvē turētus putnus atļauts izlaist mākslīgi izveidotās ūdenstilpēs, kas paredzētas tikai šiem putniem, ja ūdenstilpe norobežota ar līdzekļiem, kas nepieļauj savvaļas ūdensputnu piekļuvi. Tāpat mājputnus un nebrīvē turētus putnus atļauts izlaist ganībās vai pastaigu laukumos, ja tie ir atbilstoši norobežoti, nepieļaujot savvaļas ūdensputnu piekļuvi. Barošanai un dzirdināšanai nedrīkst izmantot virszemes ūdenstilpēs iegūtu ūdeni, un tā jāveic norobežotās vietās, kas nosegtas ar ūdensnecaurlaidīgu jumtu, nepieļaujot savvaļas ūdensputnu piekļuvi.
Mājputnu īpašniekiem vai turētājiem jānodrošina, ka darbinieki un personas, kas nonāk kontaktā ar mājputniem un nebrīvē turētiem putniem, izmanto darba vai maiņas apģērbu un apavus.
Pastāvīgās biodrošības prasības noteiktas arī dzīvnieku patversmēm un savvaļas putnu rehabilitācijas centriem. Ievietojot slimus vai ievainotus savvaļas ūdensputnus dzīvnieku patversmē vai savvaļas putnu rehabilitācijas centrā, ne mazāk kā 21 dienu no savvaļas ūdensputnu ievietošanas brīža putni jātur izolācijā no pārējiem patversmē vai rehabilitācijas centrā esošajiem putniem, kā arī jānodrošina šo putnu atsevišķa kopšana un barošana, izmantojot īpašu šiem putniem paredzētu inventāru un instrumentus.
Mājputnu un nebrīvē turētu putnu dalība dzīvnieku sacensībās, tirgos, izsolēs, izstādēs un citos pasākumos aizliegta līdz brīdim, kamēr saslimstības risks mazināsies. Tāpat aizliegts nebrīvē turētus putnus izlaist medību resursu atjaunošanai.
Par atrastiem beigtiem savvaļas putniem iespējams ziņot, zvanot uz PVD uzticības tālruni – automātisko atbildētāju +371 67027402 – vai informējot tuvāko PVD teritoriālo pārvaldi. Ziņotājam ir precīzi jāapraksta putna līķa atrašanās vieta vai jānosauc koordinātas. Tā ķermeni nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt.
