SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
08. maijā, 2023
Lasīšanai: 18 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pensijas
17
17

Pensiju 2. līmenis. Kādas ir iespējas rīkoties ar savu uzkrājumu

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Šā gada martā bija reģistrēti 1,3 miljoni pensiju 2. līmeņa dalībnieku (74% – obligāti iesaistīto, 26% – brīvprātīgo). Pensiju 2. līmenī pašreiz uzkrāti 6 miljardi eiro. Lielāks vai mazāks uzkrājums personīgajā kontā ir katram pensiju 2. līmeņa dalībniekam.

FOTO: Paula Čurkste, LETA.

Valsts fondēto pensiju likumā pēdējos gados veiktās izmaiņas ir paplašinājušas dalībnieku iespējas rīcībai ar savu uzkrājumu, tostarp jau dzīves laikā pensiju 2. līmeņa kapitālu var norādīt kā mantojamu. Savukārt no 2022. gada, pieprasot vecuma pensiju, ir obligāti jāizdara izvēle, kā šis kapitāls tiks izmantots. Globālie ekonomiskie satricinājumi ietekmē finanšu tirgus, pensiju fondus un uzkrājumu tiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, kuri pašreiz dodas pensijā. Lai izvairītos no svārstību riskiem, pensiju 2. līmeņa dalībniekiem konsekvents ieteikums ir izvēlēties konservatīvos ieguldījuma plānus, ja līdz pensijai ir mazāk par 10 gadiem.

īsumā
  • Likumā ir paredzēta iespēja dzīves laikā kādam novēlēt pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, ja uzkrājuma īpašnieks nenodzīvo līdz pensijas vecumam. Šā gada marta beigās izvēli nebija izdarījuši 71% pensiju 2. līmeņa dalībnieku.
  • Pieprasot vecuma pensiju, pensiju 2. līmeņa dalībniekam obligāti jāizvēlas, vai uzkrāto pensijas kapitālu pievienot pensiju 1. līmenim jeb vecuma pensijai vai arī noslēgt mūža pensijas apdrošināšanas līgumu ar apdrošināšanas sabiedrību.
  • No nākamā gada jūlija ieguldījumu pārvaldnieka pienākums būs izvērtēt, vai dalībnieka izvēlētais ieguldījumu plāns atbilst viņa vecumam, un informēt dalībnieku par izvēlētā ieguldījumu plāna neatbilstību, kā arī dalībnieka vecumam atbilstošāko ieguldījumu plānu.

Valsts fondēto pensiju shēma jeb pensiju 2. līmenis tika ieviests 2001. gada 1. jūlijā. Šā gada martā bija reģistrēti 1,3 miljoni pensiju 2. līmeņa dalībnieku (74% – obligāti iesaistīto, 26% – brīvprātīgo).

Pašreiz pensiju 2. līmenī ir uzkrāti 6 miljardi eiro. Lielāks vai mazāks uzkrājums personīgajā kontā ir katram pensiju 2. līmeņa dalībniekam.

Kādi ir tiesību aktos paredzētie nosacījumi dalībai pensiju 2. līmenī un rīcībai ar savu uzkrājumu, LV portāla skaidrojumam informāciju un atbildes uz jautājumiem sniedza Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadītāja Ilona Deģe un Statistikas daļas vadītāja Evita Česka.

Laikposmā no 2018. līdz 2022. gadam pensiju 2. līmenim ik gadu pievienojās no 22 līdz 37 tūkstošiem jaunu dalībnieku. To skaitu ietekmē ekonomiskās norises valstī, t. i., mazāk jauno dalībnieku bija 2020. un 2021. gadā, savukārt 2022. gadā to bija ievērojami vairāk, palielinoties jauna darbaspēka ienākšanai darba tirgū.

Valsts fondēto pensiju likums paredz, ka visi pēc 1971. gada 1. jūlija dzimušie sociāli apdrošinātie strādājošie obligāti kļūst par pensiju 2. līmeņa (likuma terminoloģijā – fondēto pensiju shēmas) dalībniekiem. Joprojām tam var pievienoties brīvprātīgi.

Pensiju 2. līmenim – 6% no algas

Iemaksas pensijas kapitālam ir 20% no ienākumiem, kas tiek pārdalīti starp pensiju sistēmas 1. un 2. līmeni.

Kopš 2016. gada 2. līmenim tiek novirzīti 6%, attiecīgi 1. līmenim – 14%.

Pensiju 2. līmeņa kontā uzkrātās naudas daudzumu ietekmē:

  • algas lielums;
  • pašnodarbinātā ienākumi, no kuriem veikta pilnā iemaksu likme, – 31,07%, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja ienākumi;
  • iemaksu apjoms 2. līmenī;
  • dalības laiks pensiju 2. līmenī;
  • peļņa, kuru ietekmē izvēlētais līdzekļu pārvaldītājs un ieguldījuma plāns.

Pensiju 2. līmenī papildu uzkrājums pensijai veidojas, daļu no cilvēka personīgajā kontā reģistrētā pensijas kapitāla ieguldot akcijās, obligācijās un citos vērtspapīros, kā arī banku depozītos. Ieguldīšanu veic starpnieks – līdzekļu pārvaldītājs.

Ir septiņi līdzekļu pārvaldītāji:

  • AS “Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība”;
  • ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība “INVL Asset Management”;
  • ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība “SEB Investment Management”;
  • ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība “Integrum Asset Management”;
  • ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība “Indexo”;
  • ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība “Luminor Asset Management”;
  • ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība “CBL Asset Management”.

Izvēle, dodoties pensijā

Valsts fondēto pensiju likuma 7. panta 12 daļa nosaka, ka pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu izmanto tad, ja personai ir piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.

Tātad – pensionējoties obligāti ir jāizdara izvēle, kā saņemt pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu:

  • pievienot vecuma pensijai;
  • iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi.

Lai iegādātos polisi, ir jābūt apdrošināšanas sabiedrības noteiktajam minimālajam uzkrājumam. Mūža pensijas polises līgumus piedāvā trīs apdrošināšanas sabiedrības:

  • “ERGO Life Insurance SE” Latvijas filiāle (minimālais uzkrātais kapitāls, lai iegādātos mūža pensijas polisi, ir 3000 eiro);
  • “Compensa Life Vienna Insurance Group SE” Latvijas filiāle (minimālais uzkrātais kapitāls – 2000 eiro);
  • AAS “CBL Life” (minimālais uzkrātais kapitāls – 2000 eiro).

VSAA tīmekļvietnē, norādē “Mūža pensijas apdrošināšanas polises iegāde, izmantojot pensiju 2. līmeņa kapitālu”, ir pieejams detalizēts izklāsts par apdrošinātājiem, kārtību, kādā tiek noslēgti līgumi, un cita informācija.

Šopavasar apdrošinātāji informēja, ka Latvijā vien 36,5 tūkstoši jeb 8% pensionāru ir izvēlējušies mūža pensijas apdrošināšanu. 

“Kaut arī Latvijā izpratne par mūža pensijas apdrošināšanu desmit gadu laikā ir ievērojami augusi, daudzi joprojām nezina, ka šis apdrošināšanas veids ļauj ievērojami elastīgāk rīkoties ar 2. pensiju līmenī uzkrāto naudu – gan izlemt par pensijas izmaksas biežumu, gan uzkrāto summu pēc krājēja nāves novēlēt paša izvēlētam labuma guvējam,” situāciju klāstījis Viktors Gustsons, “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs.

Mūža pensijas apdrošināšanai ir vairāki ieguvumi. Pirmkārt, tiek garantēta 2. līmenī uzkrātās pensijas izmaksa līdz mūža beigām. Otrkārt, tiek nodrošināta iespēja izvēlēties izmaksas periodiskumu – reizi mēnesī, ceturksnī, pusgadā vai gadā –, tādējādi dodot iespēju uzreiz saņemt lielāku naudas summu.

Būtisks ieguvums, izvēloties mūža pensijas apdrošināšanu, ir arī iespēja izvēlēties labuma guvēju. Tā ir brīvi izvēlēta persona (ne tikai Civillikumā noteiktie tiešie mantinieki), kura apdrošinātās personas nāves gadījumā turpinās saņemt 2. līmenī nopelnīto pensiju līgumā noteiktajā garantijas periodā (nepārsniedzot 20 gadus). Labuma guvēju ir iespējams neierobežoti mainīt garantētā izmaksas posma laikā.

Ja šo iespēju neizmanto, pensijas saņēmēja nāves gadījumā neizmaksātos pensiju 2. līmenī uzkrātos līdzekļus ieskaita valsts budžetā.

Iespēju līdz pensijai lemt par savu uzkrājumu ne visi izmanto

Rit jau ceturtais gads, kopš Valsts fondēto pensiju likumā ir paredzēta iespēja kādam novēlēt pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, ja uzkrājuma īpašnieks nenodzīvo līdz pensijas vecumam.

Pensiju 2. līmeņa dalībnieki var izvēlēties uzkrājumu nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā, pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.

Šā gada marta beigās izvēli nebija izdarījuši 71% pensiju 2. līmeņa dalībnieku.

No tiem, kuri iesniegumā VSAA norādījuši, kā rīkoties ar viņu kapitālu un kam to atstāt:

  • 75% izvēlējušies savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu nāves gadījumā nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā;
  • 23% – pievienot norādītās personas pensiju 2. līmenim;
  • 2% – atstāt valsts budžetā.

Pensiju 2. līmeņa dalībniekam iesniegumā VSAA jānorāda, kuru no iespējām viņš izvēlas. Ja iesniegums VSAA nav iesniegts, arī tā ir izvēle, jo personas pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls automātiski tiek pārskaitīts pensiju budžetā un tiek izmantots apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanai, ja ir apgādājamie. Ja apgādājamo nav, uzkrājums tiek izmantots solidāri jau esošajiem pensionāriem.

Minimālais uzkrātais kapitāls, kuru var novēlēt, ir 38,15 eiro.

VSAA statistikas dati liecina, ka ir saistība starp personas vecumu un iesniegumu rīcībai ar uzkrājumu tās nāves gadījumā, proti, iesniegumu iesniegušo īpatsvars ir lielāks senāk dzimušajiem shēmas dalībniekiem, piemēram, no 1960. līdz 1969. gadā dzimušajiem dalībniekiem iesniegumu ir iesnieguši 41%, savukārt pēc 1990. gada dzimušajiem – tikai 20%.

Iesniegumu VSAA visērtāk iesniegt elektroniski portālā Latvija.lv, izvēloties iesniegumu “Par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms vecuma pensijas piešķiršanas”, nosūtot ar drošu elektronisko parakstu uz e-pasta adresi: pasts@vsaa.gov.lv, kā arī to var izdarīt personīgi VSAA vai Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros.

VSAA vietnē, apkopojumā “Pensiju 2. līmenis”, ir pieejama informācija par dalību pensiju 2. līmenī, uzkrātā kapitāla izmantošanu, kā arī tā novēlēšanu.

Pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāna izvēle

Pensiju 2. līmeņa dalībnieks sava kapitāla pārvaldnieku var mainīt vienreiz gadā, savukārt pensijas plānu (pavisam ir 29) – divreiz gadā.

Izvēloties atbilstošo ieguldījumu plānu, svarīgs ir personas paredzamais dalības laiks pensiju 2. līmenī līdz aiziešanai vecuma pensijā. Jo laiks līdz pensijai ilgāks, jo persona ir spējīga uzņemties lielāku risku, un otrādi –, tuvojoties pensijas vecumam, spēja uzņemties risku samazinās, norādīts VSAA informācijā. Tāpēc personām, kurām līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir 10 vai mazāk gadu, ieteicams pāriet no aktīvajiem uz konservatīvajiem ieguldījumu plāniem. Pretējā gadījumā aktīvo ieguldījumu plānu dalībniekiem neilgu laiku pirms aiziešanas pensijā var nākties piedzīvot ļoti straujas un negatīvas uzkrātā kapitāla svārstības, kas būtiski ietekmēs sagaidāmās vecuma pensijas apjomu.

No nākamā gada jūlija pārvaldnieka pienākums būs sekot līdzi šai izvēlei, lai atturētu dalībnieku no nevajadzīgiem riskiem.

To nosaka Fondēto pensiju likuma grozījumi, kas paredz, ka līdzekļu pārvaldītājam ir pienākums atbilstoši tam pieejamajai informācijai identificēt fondēto pensiju shēmas dalībnieku un izvērtēt, vai dalībnieka izvēlētais ieguldījumu plāns atbilst viņa vecumam, un ne retāk kā reizi gadā informēt dalībnieku par izvēlētā ieguldījumu plāna neatbilstību, kā arī dalībnieka vecumam atbilstošāko ieguldījumu plānu.

Tāpat kā ieteikums izvēlēties konservatīvākus pensiju plānus, ja tuvojas pensijas vecums, vienmēr tiek uzsvērts, ka uzkrājumu veidošana pensijai ir ilgtermiņa ieguldījums. Kad finanšu tirgi pēc krituma atgūstas, ienesīgums aug, zaudētais tiek atgūts, un kapitāls atkal palielinās.

Turklāt no 2023. gada 1. janvāra ir mainīts princips pensiju 2. līmeņa jauno dalībnieku sadalei ieguldījumu plānos. Ja jaunais dalībnieks sadales brīdī:

  • nav sasniedzis 55 gadu vecumu, – nonāks ieguldījumu plānā, kas paredz līdz 100% ieguldījumu plāna aktīvu ieguldīšanu akcijās;
  • būs sasniedzis 55 gadu vecumu, – nonāks ieguldījumu plānā, kas paredz ne vairāk kā 25% ieguldījumu plāna aktīvu ieguldīšanu akcijās.

Cik naudas un kā tā “strādājusi” – konta izrakstā

Šogad tiesības uz valsts vecuma pensiju ir, sasniedzot 64 gadu un 6 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem.

VSAA dati par pensiju 2. līmenī reģistrēto dalībnieku sadalījumu pēc vecuma un pensijas kapitāla rāda, ka uzkrājumā līdz 2022. gada 31. decembrim ir dažādas summas. Tomēr arī jaunākajiem dalībniekiem kapitāls veidojas.

Piemēram

No 28 500 pensiju 2. līmeņa dalībniekiem 19–20 gadu vecumā:

  • 27 400 dalībniekiem uzkrājumā ir līdz 1000 eiro;
  • ap 1000 personām uzkrājumā ir no 1000,01 līdz 2000,00 eiro;
  • 78 jaunie cilvēki ar sociālajām iemaksām sakrājuši no 2000,01 līdz 4000 eiro.

11,1 tūkstotim personu 64 gadu vecumā uzkrājumi ir daudz plašākā diapazonā: 

  • 2400 personām uzkrājums ir tikai līdz 1000 eiro;
  • 1400 personām uzkrājumā ir no 1000,01 līdz 2000 eiro;
  • 7200 personām uzkrājums pārsniedz 2000 eiro (minimālā summa mūža pensijas polises iegādei).

No 10 līdz 30 tūkstošiem eiro liels uzkrājums reģistrēts 1165 pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, turpretī vairāk nekā 30 tūkstoši eiro ir 58 pensiju 2. līmeņa dalībniekiem.

Kā veidojies pensiju 2. līmeņa uzkrājums, katrs var pārliecināties, pieprasot konta izrakstu portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu “VSAA informācija un pakalpojumi”. VSAA izziņā “Pensiju 2. līmeņa dalībnieka konta izraksts” ir ietverta informācija par dalībnieka pensiju 2. līmenī ieguldītajām summām, uzkrāto kapitālu un darījumiem, kas veikti norādītajā laika periodā. Pensiju 2. līmeņa dalībnieka konta izrakstā līdz 2013. gadam (ieskaitot) visas summas ir latos, no 2014. gada – eiro.

Iemaksas pensiju 2. līmeņa dalībnieka kontā reģistrē ne ātrāk kā pārskata mēnesim sekojošajā ceturtajā mēnesī. Piemēram, janvārī ieguldītās (atspoguļotās) iemaksas ir no ienākumiem, kas gūti iepriekšējā gada septembrī, februārī ieguldītās iemaksas ir no ienākumiem, kas gūti iepriekšējā gada oktobrī utt. No janvārī gūtajiem ienākumiem iemaksas pensiju 2. līmenī iegulda maijā.

Ja kāds līdz šim vēl nav interesējies par savas pensiju 2. līmeņa naudas atrašanās vietu, informāciju par to arī var iegūt portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Informācija par valsts fondēto pensiju dalībnieka reģistrāciju un ieguldījuma plāna izvēli”. Izziņā iekļauta VSAA rīcībā esošā informācija par personas dalības uzsākšanu pensiju 2. līmenī jeb valsts fondēto pensiju shēmā, izvēlētajiem līdzekļu pārvaldītājiem un ieguldījumu plāniem.

Krīze mazina uzkrājumu. Iet vai neiet pensijā?

Pašreiz ir satraukums par uzkrājumu mazināšanos, jo pensiju fondi ekonomisko un finanšu satricinājumu dēļ pēdējos gados ir darbojušies ar mīnusiem, līdz ar to sarūk katra dalībnieka personiskais uzkrājums. Iepriekšējos gados zaudējumus cietuši gan aktīvie, gan konservatīvie plāni. 

Pensiju plānu ienesīgums un zaudējumi ir redzami informācijā par pensiju 2. līmeni mājaslapā www.manapensija.lv. Tajā ir pieejamas arī norādes, kuri ir aktīvie plāni, kuri – sabalansētie vai konservatīvie.

Pensiju fondi un ieguldījumi darbojas ilgtermiņā, arī ietekme uz dalībnieku uzkrājumu ir atšķirīga.

Tiem, kuriem līdz pensijai ir tālu, lai gan pašreiz ir samazinājies uzkrātā kapitāla apmērs, šajā periodā ieguldītā nauda nesīs lielāku peļņu, kad krīze beigsies. Savukārt tiem dalībniekiem, kuri pieprasa vecuma pensiju finanšu krīzes laikā, būs jāizmanto samazināts kapitāla apjoms.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē šopavasar, skatot jautājumu “Par valsts fondēto pensiju 2. līmeņa uzkrājuma pārvaldību”, tika minēti priekšlikumi fondēto pensiju sistēmas pilnveidošanai. Piemēram, viens no tiem ir ļaut daļu kapitāla izņemt, bet daļu atstāt, un, iespējams, sagaidīt labāku situāciju, kad uzkrāto kapitālu vai nu pievienot pirmajam līmenim, vai saņemt turpmākajos gados.

Atsevišķi priekšlikumi jau tiek apspriesti ar nozari. Potenciālās izmaiņas varētu sākt skatīt augustā, septembrī.

Komisijas sēdē tika uzdots arī jautājums par tiem senioriem, pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, kuri šobrīd iet pensijā, kad pensiju fondi piedzīvo “bedri”. Kādā veidā seniori, kurus tas vistiešāk ietekmē, ja tagad pensionējas, varētu rīkoties? Kādi ir risinājumi? Vienīgā iespēja – atlikt pensionēšanos. Tomēr, kā pauda Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks, daļai pensijas ir mazas, ienākumi jau pašreiz ir svarīgi, un viņiem tas nebūs pieņemami. Taču cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem risinājums ir pensionēšanos atlikt gan pirmajā, gan otrajā līmenī.

Starp optimismu un bažām

Komentējot šā gada pirmo ceturksni finanšu tirgos un pensijās, IPAS “SEB Investment Management” valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds norādījis: “Līdz 2020. gada pavasarim, kad pasaulē sāka plosīties Covid-19 pandēmija, finanšu tirgi vairākus gadus dzīvoja visnotaļ mierpilni, ievērojot klasisko ciklu – pēc kāpumiem ir kritumi un otrādi. Finanšu tirgu cikliskums, protams, nav atcelts, un tie arvien tiecas augšup, tad lejup un atkal augšup, taču pēdējos trijos gados šīs kustības bijušas ne vien pēkšņas, bet arī ļoti dramatiskas, – straujam kritumam seko tikpat strauja izaugsme, gada laikā piedzīvojot gan desmitgadē sliktāko rezultātu, gan pilnīgu atgūšanos no krituma. (Covid-19 pandēmijas izraisītais kritums 2020. gada martā un atgūšanās 2020. gada otrajā pusē.)

Ko tas nozīmē pensiju 2. līmeņa dalībniekiem Latvijā? Protams, notikumi finanšu tirgos pasaulē atstāj ietekmi arī uz ieguldījumu plāniem Latvijā, līdz ar to šī gada pirmais ceturksnis ieguldījumu plānos, līdzīgi kā finanšu tirgos, ir noslēdzies pozitīvi. Atgūties sākuši arī konservatīvie plāni, kas pērn straujā obligāciju likmju kāpuma dēļ piedzīvoja ievērojamu vērtības sarukumu.

Ja aplūkojam pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu ilgtermiņa grafikus, redzam, ka plāni uzrāda pozitīvu rezultātu. Ilgtermiņa sniegums ir objektīvākais no rādītājiem plānu rezultātu izvērtēšanai, arī pensijai visbiežāk krājam vairākas desmitgades. Emocijas, ar kurām finanšu tirgus eksperti un analītiķi gaidīja 2023. gadu, joprojām ir dažādas –, viens ir optimistiskāks, otrs ir mazliet nobažījies, taču vismaz šobrīd joprojām esam “normalizēšanās” periodā.”1

1 Latvijas Finanšu nozares asociācija. Rozenfelds, J. Pirmais ceturksnis finanšu tirgos un pensijās – likumsakarības un “jaunais normālais”. Pieejams: https://www.financelatvia.eu/news/janis-rozenfelds-pirmais-ceturksnis-finansu-tirgos-un-pensijas-likumsakaribas-un-jaunais-normalais/.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI