Pensiju 2. līmenī ir 1,3 miljoni dalībnieku, no kuriem 74% izvēlējušies aktīvo ieguldījumu plānu, 14% – konservatīvo ieguldījumu plānu, bet 12% – sabalansēto ieguldījumu plānu.
FOTO: Zane Bitere, LETA.
No 1. jūlija ir papildināts regulējums pensiju 2. līmenim, lai tā dalībnieki būtu labāk informēti par sev atbilstošo ieguldījumu plānu. Pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītājiem būs jāizvērtē, vai dalībnieks izmanto savam vecumam un vajadzībām atbilstošu ieguldījumu plānu. Ja tā nebūs, tad līdzekļu pārvaldītāji viņu par to informēs un ieteiks piemērotāko ieguldījumu plānu.
To paredz Valsts fondēto pensiju likuma grozījumu un Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr. 272 “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību” grozījumi, kas stājās spēkā 1. jūlijā.
Likumā un noteikumos tiek regulētas administratīvās darbības, taču 1,3 miljoniem pensiju 2. līmeņa dalībnieku ir svarīgi saprast, ko viņi iegūs no šīm tiesību aktu izmaiņām.
Pensiju 2. līmenis, kas lielākajai daļai strādājošo ir obligāts jau vairāk nekā 20 gadus (kopš 2001. gada 1. jūlija), nav tā nauda, par kuru cilvēki aktīvi interesētos. Lielāka ieinteresētība rodas, pienākot pensijas vecumam, jo tad ir jāizvēlas, ko darīt ar savu uzkrājumu: pievienot pamatpensijai (jeb 1. līmenim) vai iegādāties mūža pensijas polisi.
Līdz pensijai šo individuālo uzkrājumu (jeb otro pensiju) izmantot nevar.
Valsts fondēto pensiju likums noteic, ka fondēto pensiju shēmā (2. līmenī) ir jāiemaksā 6% no iemaksu objekta jeb, vienkāršiem vārdiem, 6% no bruto algas ik mēnesi.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) turpmāk reizi ceturksnī informēs līdzekļu pārvaldītājus par tiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda. VSAA nodos līdzekļu pārvaldītājiem šādus dalībnieka datus: vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi un informāciju par dalībnieka izvēlēto ieguldījumu plānu.
VSAA skaidro, ka šādas izmaiņas ieviestas, lai līdzekļu pārvaldītāji varētu izvērtēt, vai dalībnieks izmanto savam vecumam atbilstošu ieguldījumu plānu.
Ja izvēle būs vecumam neatbilstoša, tad līdzekļu pārvaldītāji ieteiks piemērotāko plānu, kas dalībniekam veidotu lielāku uzkrājumu vecumdienām.
Šobrīd pensiju 2. līmeņa līdzekļus pārvalda astoņi pārvaldītāji, piedāvājot 33 ieguldījumu plānus. Pensiju 2. līmenī ir 1,3 miljoni dalībnieku, no kuriem 74% izvēlējušies aktīvo ieguldījumu plānu, 14% – konservatīvo ieguldījumu plānu, bet 12% – sabalansēto ieguldījumu plānu.
Likums paredz, ka informācija līdzekļu pārvaldītājam par to dalībniekiem ir jānodod 1. jūlijā, un tas ir izdarīts, norāda VSAA Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošā eksperte Ilze Vindele.
VSAA turpmāk reizi ceturksnī paziņos par izmaiņām sākotnējā informācijā, ja tādas būs.
Pārvaldītāji paši saviem dalībniekiem ieteiks konkrētus ieguldījumu plānus, kas būtu piemēroti viņu vecumam. Pārvaldītāji arī ieteiks, kur un kā mainīt ieguldījumu plānu, ja dalībnieks to vēlēsies.
Katrā ziņā tā ir dalībnieka paša izvēle, nevis obligāta prasība.
Cilvēks pārvaldītāja sniegto informāciju varēs pieņemt zināšanai, bet viņam pašam būs jāizlemj atbilstoši savām vēlmēm.
Pārvaldītāji arī līdz šim ir konsultējuši dalībniekus, kas paši izrādījuši interesi par individuāli piemērotāko ieguldījumu plānu. Tagad sniegt šādu konsultāciju būs pārvaldītāju pienākums.
Līdzšinējā tendence liecina, ka gada laikā tikai aptuveni astoņi procenti 2. līmeņa dalībnieku ir mainījuši savu ieguldījumu plānu.
Eksperte teic, ka par to, kā likuma grozījumi un līdzekļu pārvaldītāju konsultācijas ietekmēs dalībnieku interesi, varēs spriest pēc kāda laika, salīdzinot nākamajos gados veiktās izvēles ar iepriekšējo gadu rādītājiem.
Aktīvie ieguldījumu plāni pelna vairāk nekā konservatīvie. Gan Latvijas, gan pasaules praksē ir pieņemts, ka gados jaunie iedzīvotāji iegulda aktīvajos plānos, savukārt pirmspensijas vecuma iedzīvotāji – konservatīvajos.
Tiesību aktos definēts atbilstošais vecums, bet nav noteikts, tieši kādā vecumā savu 2. līmeņa uzkrājumu vēlams novirzīt uz konservatīvo plānu. Līdz šim šāds vispārējs ieteikums attiecināts uz dalībniekiem, kuriem līdz pensijas vecumam ir 10 gadu.
Tagad ir pieņēmums, ka tie ir pieci četri gadi pirms pensijas. Strikti to nevar pateikt.
I. Vindele norāda, ka cilvēkam pašam jāvērtē situācija – kā attiecīgie pensiju plāni pelna konkrētā periodā.
Uzsākot darba gaitas un kļūstot par pensiju 2. līmeņa dalībnieku, cilvēkam svarīgākais ir nopelnīt naudu, jo ieguldījumi dod peļņu. Tāpēc jāiegulda aktīvākajos plānos. Savukārt finanšu krīzes laikā ir svarīgi, lai uzkrājums nesamazinās vai vismaz minimāli kāpj uz augšu. Tas nenozīmē, ka uzreiz, kolīdz atlikuši pieci gadi līdz pensijai, jāmaina plāns, jāpāriet uz konservatīvo. Krīzes bija un būs vienmēr, un pārsvarā apmēram gada laikā krīzes ietekme uz finanšu tirgiem mazinās (izņēmums bija Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā). Ja ir krīze, tad ar plāna maiņu labāk ir nogaidīt, līdz finanšu tirgi atkopjas.
Kādu labumu likuma izmaiņas dos pensiju 2. līmeņa naudas pārvaldītājiem un šīs naudas īpašniekiem – dalībniekiem –, un ko tas mainīs pārvaldītāja un dalībnieka attiecībās? Uz šiem LV portāla jautājumiem atbild “SEB Investment Management” vadītājs Jānis Rozenfelds.
Jā, savam vecumam neatbilstošu “SEB bankas” pensiju 2. līmeņa plānu līdz šim izmantojuši aptuveni 62% mūsu plānu dalībnieku. Tas lielā mērā skaidrojams ar dalībnieku automātisko ierotēšanu konservatīvajos plānos, kas ir piemēroti tiem, kuriem pensija gaidāma jau pavisam drīz, nevis gados jaunākajiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, kā arī ar likumā noteiktajiem ieguldījumu ierobežojumiem, kas ilgus gadus neļāva ieguldīt akciju tirgū vairāk par 50% no pensiju 2. līmeņa uzkrājuma.
Ja jaunais dalībnieks pats savu plānu nav nomainījis, tad tā arī turpina krāt savam vecumam neatbilstošā plānā.
Tā kā kopējais informējamo dalībnieku skaits ir ļoti liels, gandrīz 250 tūkstoši klientu, tad pirmo šāda veida komunikāciju sāksim veikt pakāpeniski vasaras laikā, izmantojot dažādus kanālus, tostarp arī e-pastu un pastu.
Pensiju plānu iespējams nomainīt attālināti – portālā latvija.gov.lv:
Pensiju plānu var nomainīt bez maksas, turklāt jums nav jābūt konkrētās bankas klientam, lai izvēlētos to par savu pensiju 2. līmeņa pārvaldnieku.
Sava pensiju 2. līmeņa pārvaldnieku iespējams nomainīt reizi kalendārā gada ietvaros, bet pensiju plānu pie viena pārvaldnieka – divas reizes kalendārajā gadā.
Šo gadu laikā pensiju 2. līmenis ir piedzīvojis dažādus uzlabojumus un šobrīd noteikti ir labākais, kāds tas līdz šim bijis. Jau vairākus gadus klientiem ir pieejami 100% akciju plāni, pasīvi pārvaldītie indeksu plāni, ir sakārtota pensiju 2. līmeņa mantošana, un jaunie dalībnieki tiek ierotēti savam vecumam piemērotā plānā. Ja šāda sistēma būtu jau pirms 23 gadiem, tad šodienas kopējie pensiju 2. līmeņa aktīvi (visu dalībnieku uzkrājumu summa) visdrīzāk būtu krietni lielāki nekā pašreizējie 7 miljardi eiro.
Pensiju 2. līmenis ir ārkārtīgi svarīga pensiju sistēmas daļa. Valsts vecuma pensija jeb pensiju 1. līmenis spēs atvietot vien aptuveni trešdaļu no cilvēka līdzšinējiem ienākumiem, savukārt pensiju 2. līmenis šo atvietojamību var paaugstināt līdz pat 50%. Taču, lai sasniegtu maksimāli labāko rezultātu, ir svarīgi izvēlēties savam vecumam atbilstošu plānu.
Princips ir vienkāršs – jo tālāk pensijas gadi, jo lielāku uzkrājuma daļu var ieguldīt akcijās. Plāniem, kas lielāko daļu iegulda akcijās, ir augsts risks, taču vienlaikus arī augstāks peļņas potenciāls ilgtermiņā.
Jaunajiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, izvēloties īsto plānu, ieguvums var būt mērāms pat desmitos tūkstošu eiro.
Šobrīd “SEB bankas” pensiju 2. līmeņa klientu aktīvu apjoms ir aptuveni 1,6 miljardi eiro, un savu klientu uzkrājumus esam palielinājuši par vairāk nekā 350 miljoniem eiro (dati 31.05.2024.).
Uz dalībnieku izvēles neatbilstību vērš uzmanību arī citi pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītāji. Turklāt no 2023. gada ir mainīts princips pensiju 2. līmeņa jauno dalībnieku sadalei ieguldījumu plānos, ja viņi paši neizvēlas ieguldījumu plānu. Proti, ja jaunais dalībnieks sadales brīdī nav sasniedzis 55 gadu vecumu, tad viņš nonāk ieguldījumu plānā, kas paredz līdz 100% ieguldījumu plāna aktīvu ieguldīšanu akcijās; sasniedzis 55 gadu vecumu – ieguldījumu plānā, kas paredz ne vairāk kā 25% ieguldījumu plāna aktīvu ieguldīšanu akcijās.
Vai tas, ka jaunpienācējus 2. līmenī VSAA vairs automātiski nenovirza uz konservatīvajiem plāniem, ir būtiski ietekmējis kopējo situāciju ar dalību atbilstošākos ieguldījumu plānos? “Luminor” Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Atis Krūmiņš norāda, ka kopumā situācija nav būtiski mainījusies, turklāt tā ir atšķirīga katram pensiju pārvaldniekam. Tiem, kas sistēmā piedalās 10 gadus un ilgāk, ir vairāk klientu, kuri ir iekļauti neatbilstošā pensiju plānā, salīdzinot ar jaunākiem pensiju pārvaldniekiem, kuru klientu bāze ir veidojusies vien pēdējos gados.
“Pēc mūsu aplēsēm, daļai pārvaldnieku pat vairāk nekā 80% klientu joprojām iegulda vecumam neatbilstošā pensiju plānā,” atklāj “Luminor” pārstāvis.
Savukārt iedzīvotāji, kas katru gadu tiek reģistrēti kā jaunpienācēji, veido vien nelielu daļu no kopējā dalībnieku skaita. Pensiju sistēmā šobrīd ir apmēram 1,3 miljoni dalībnieku, bet, piemēram, 2000. gadā piedzima tikai ap 20 tūkstoši bērnu, tātad tikai ap 1,6% no dalībnieku skaita. Jaunpienācēju novirzīšana aktīvākajos plānos ir būtiska un pareiza, bet ietekme uz kopējo apjomu ir neliela.
Nosaukumu maiņa pozitīvi ietekmē atbilstoša pensiju plāna izvēles procesu, redzam, ka no dalībniekiem, kas pēdējā gada laikā mainījuši pensiju plānu, lielākā daļa nonāk vecumam atbilstošā plānā, uzlabojot kopējo dalībnieku struktūru pa vecumiem. Turklāt saprotami nosaukumi ar vecuma rekomendāciju vienkāršo konsultāciju procesu un informācija ir vieglāk uztverama dalībniekiem.
Informācija pārvaldniekiem šobrīd jau ir pieejama, bet ir nepieciešams laiks iekšējo procesu un sistēmu izveidei, tādēļ pirmos klientus plānojam informēt trešā ceturkšņa laikā.
Informēsim klientus rakstiski internetbankā un e-pastā, ņemot vērā pieejamo kontaktinformāciju.
Diemžēl likuma izmaiņu ieviešana nav bijusi bez šķēršļiem, un pārvaldniekiem jārēķinās ar ierobežotu klientu kontaktinformācijas pieejamību, piemēram, dalībnieku informēšanai nevarēsim izmantot likumā minēto saziņas kanālu latvija.gov.lv, kā arī šobrīd no valsts iestādēm saņemam tikai tādu kontaktinformāciju kā deklarētās dzīvesvietas adrese. Vēl turpinām dialogu ar iesaistītajām valsts iestādēm, lai uzlabotu kontaktinformācijas pieejamību, piemēram, e-adresei piesaistītos e-pastus.
Šobrīd vidējais uzkrājums vienam dalībniekam ir ap 6120 eiro. Patlaban šis uzkrājums vēl būtiski neietekmēs pensijas lielumu.
Lai sakrātu ievērojamu pensiju kapitālu, ir vajadzīgs laiks, tādēļ esam pozitīvi noskaņoti par pensiju 2. līmeņa pienesumu nākotnes pensionāriem.
Ņemot vērā demogrāfijas tendences, pensiju 2. līmeņa uzkrājuma pieaugumu, ir redzams, ka nākotnē tagadējiem trīsdesmitgadniekiem un četrdesmitgadniekiem 2. līmeņa pensija būs līdzvērtīgs būtisks ienākumu avots valsts nodrošinātajai 1. līmeņa pensijai.
VSAA norāda, ka savu līdzekļu pārvaldītāju un ieguldījumu plānu var noskaidrot portālā latvija.gov.lv, izvēloties e-pakalpojumu “VSAA informācija un pakalpojumi”.
Ieguldījumu plānu darbības rezultātus var apskatīt portālā manapensija.lv.
Katrs dalībnieks savam uzkrājumam un citiem pensiju 2. līmeņa datiem var sekot līdzi portālā latvija.gov.lv, kurā ir pieejami e-pakalpojumi: “Informācija par dalību pensiju 2. līmenī” un “Pensiju 2.līmeņa dalībnieka konta izraksts”.
VSAA Statistikas daļas vecākā statistiķe Sabīna Rauhmane informē, ka e-pakalpojumu “Informācija par dalību pensiju 2. līmenī” 2021. gadā pieprasījuši 37,3 tūkstoši, 2022. gadā – 29,1 tūkstotis, 2023. gadā – 25 tūkstoši cilvēku.
Savukārt e-pakalpojumu “Pensiju 2. līmeņa dalībnieka konta izraksts” 2021. gadā pieprasījuši 423 tūkstoši, 2022. gadā – 504,4 tūkstoši, 2023. gadā – 134,5 tūkstoši cilvēku.
E-pakalpojumu izmantošanas skaita samazinājums neliecina par intereses zudumu, paskaidro S. Rauhmane. Līdz ar VSAA e-pakalpojuma “VSAA informācija un pakalpojumi” ieviešanu informāciju par 2. līmeņa uzkrāto kapitālu un savu ieguldījuma plānu var aplūkot, vienkārši autorizējoties portālā un ieejot e-panelī.
