SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
31. jūlijā, 2024
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pensijas
5
5

Kā veidojas pensiju 2. līmeņa uzkrājums

FOTO: Zane Bitere, LETA.

Valsts fondēto pensiju shēma jeb pensiju 2. līmenis Latvijā tika ieviests 2001. gadā. Tajā tiek novirzīta daļa no katra dalībnieka pensiju apdrošināšanas iemaksām. Pašreiz visu dalībnieku kopējais uzkrājums ir vairāk nekā 7 miljardi eiro. Šos līdzekļus pārvalda astoņas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. Katra iedzīvotāja individuālais uzkrājums atšķiras, jo ir atkarīgs no ienākumu lieluma, dalības ilguma pensiju shēmā un pārvaldītāja nopelnītā papildu uzkrājuma. 

Iemaksu likme otrajam līmenim – 6% 

Atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 6% no iemaksu objekta, kas noteikts likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Solidaritātes nodokļa likumā. 

Pašreiz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSOAI) vispārējā likme ir 34,09% (23,59% samaksā darba devējs, 10,50% – pats darba ņēmējs). Algas lapiņā jābūt redzamam, kādā apmērā VSAOI ir ieturētas no darbinieka un cik lielu daļu iemaksājis darba devējs. 

Piemēram: Darbinieka bruto alga ir 900 eiro. No bruto algas tiek ieturētas VSAOI – 10,50% jeb 94,50 eiro. Darba devējs no saviem līdzekļiem ir samaksājis 212,31 eiro. 

Algas lapiņā tiek norādīti nevis konkrēti procenti, bet gan iemaksātās summas.  

Darba ņēmējs ir apdrošināts visiem sociālā riska gadījumiem. Ja nepieciešams pabalsts, tad to aprēķina no vidējās iemaksu algas (bruto algas).  

Savukārt pensijai uzkrājums veidojas visa darba mūža garumā. Kā pašam saprast, cik daudz naudas no visas algas regulāri tiek novirzīts pensijai? 

Ministru kabineta noteikumu Nr. 786 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem” 18. punkts paredz pensiju apdrošināšanai paredzētās iemaksu likmes sadalījumu:  

  • pensiju kapitālam tiek novirzīti 20% no iemaksu objekta (darba ņēmējam – no bruto algas);  
  • ja nodarbinātais ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks, tad 14% tiek novirzīti pensiju 1. līmenim, 6% – 2. līmenim.

Piemēram, darbinieks ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks. Viņa bruto alga ir 1000 eiro. Pensiju 1. līmenim tiek novirzīti 140 eiro (14%), 2. līmenim – 60 eiro (6%). 

Pašnodarbinātā iemaksas pensijai  

Arī no pašnodarbinātā ienākuma, no kura tiek veiktas 31,07% jeb pilnas likmes iemaksas, 20% tiek novirzīti pensijai. Ja pašnodarbinātais ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks, tad summa tiek sadalīta – 14% tiek novirzīti pensiju 1. līmeņa kapitālam, 6% – pensiju 2. līmenim. 

Piemēram, pašnodarbinātais maksā 31,07% no 700 eiro ienākuma mēnesī. Pensiju 1. līmenī tiek novirzīti 98 eiro, 2. līmenī – 42 eiro. 

Pašnodarbinātajam, kurš veic 10% iemaksas (pensiju apdrošināšanai), tiek uzkrāts tikai pensiju 1. līmeņa kapitāls. Pensiju otrajā līmenī nekas netiek ieskaitīts. 

Piemēram, pašnodarbinātā ienākums mēnesī ir 300 eiro. Jāveic 10% iemaksas – 30 eiro. Pensijas kapitāls, piemērojot formulu, tiks aprēķināts no 125,47 eiro (30 x 100 : 23,91 (pensiju likme)). Pirmā līmeņa pensijas kapitāls būs 20% no 125,47 eiro jeb 25,09 eiro. 

Iemaksas pensijai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam 

Mikrouzņēmumu (MU) nodokļa maksātājam no samaksātā MU nodokļa (25% likme) 80% tiek novirzīti sociālajās iemaksās.  

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atbilstoši veiktajām sociālajām iemaksām aprēķina un reģistrē MU nodokļa maksātājam iemaksu objektu, piemērojot pašnodarbinātā iemaksu likmi, un pensiju kapitālu.  

No aprēķinātā iemaksu objekta 20% tiek novirzīti pensiju kapitālam. 

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir pašnodarbinātais. Ja MU nodokļa maksātājs ir valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks, tad pensijas kapitāla summa tiek sadalīta – 14% pensiju 1. līmeņa kapitālam, 6% – pensiju 2. līmeņa kapitālam. 

Piemēram, MU nodokļa maksātājs (pašnodarbinātais) MU nodokļa deklarācijā norādījis MU apgrozījumu par vienu ceturkšņa mēnesi 1000 eiro. MU nodokļa maksātājs no MU apgrozījuma maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% apmērā, t. i., 250 eiro (1000 eiro x 25% = 250 eiro). Tā kā no samaksātā nodokļa 80% tiek novirzīti VSAOI, tad aprēķināto VSAOI apmērs ir 200 eiro (250 eiro x 80% = 200 eiro). 

VSAA atbilstoši aprēķinātajai VSAOI summai aprēķina un reģistrē MU nodokļa maksātājam VSAOI objektu, piemērojot pašnodarbinātā VSAOI likmi (31,07%), un pensijas kapitālu. 

Konkrētajā gadījumā VSAOI objekts tiktu aprēķināts 643,71 eiro apmērā (200 eiro x 100 : 31,07 = 643,71 eiro). 

MU nodokļa maksātājam no VSAA reģistrētā VSAOI objekta pensijas kapitālam novirza 20%, kas tiek ņemti vērā, aprēķinot valsts vecuma pensiju. Ja MU nodokļa maksātājs (pašnodarbinātais) ir valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks, tad pensijas kapitāla summa tiek sadalīta – 14% pensiju 1. līmeņa kapitālam, 6% – pensiju 2. līmeņa kapitālam. 

Šajā gadījumā no iemaksu objekta (643,71 eiro) pensijas kapitāls būs 20% – 128,74 eiro pensiju 1. līmenim vai, ja MU maksātājs ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks, – 14% (90,12 eiro) pensiju 1. līmenim un 6% (38,62 eiro) pensiju 2. līmenim. 

Kur iemaksu veicējs var redzēt, kādas summas ir ieskaitītas pensiju 2. līmenī 

Par savu pensiju 2. līmeni var uzzināt portālā latvija.lv, kur e-pakalpojumā “VSAA informācija un pakalpojumi” ir pieejamas izziņas: 

  • “Pensiju 2. līmeņa dalībnieka konta izraksts” (informācija par pensiju 2. līmenī ieguldītajām summām, konta stāvokli un darījumiem izvēlētajā laika periodā); 
  • Informācija par dalību pensiju 2. līmenī (informācija par dalības uzsākšanu pensiju 2. līmenī, līdzekļu pārvaldītāju un ieguldījumu plānu izmaiņu vēsturi); 
  • Informācija par pensiju 2. līmeņa uzkrātā kapitāla mantošanu (informācija par uzkrātā pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu).

Iemaksas pensiju 2. līmeņa dalībnieka kontā VSAA reģistrē ne ātrāk kā pārskata mēnesim sekojošajā ceturtajā mēnesī. Tas nozīmē, ka “Pensiju 2. līmeņa dalībnieka konta izrakstā” janvārī ieguldītās (atspoguļotās) iemaksas veiktas no ienākumiem, kas gūti iepriekšējā gada septembrī, februārī ieguldītās iemaksas veiktas no ienākumiem, kas gūti iepriekšējā gada oktobrī, utt. No janvārī gūtajiem ienākumiem iemaksas pensiju 2. līmenī iegulda maijā. 

Uzkrājuma formulā: algas apmērs, dalības ilgums un ieguldītāja pienesums 

Pensiju 2. līmenis tika ieviests 2001. gadā. Tas ir obligāts visiem nodarbinātajiem, kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija. 

Visu pensiju 2. līmeņa dalībnieku uzkrājumu summa pašreiz ir vairāk nekā 7 miljardi eiro.  

Pēc šā gada 1. jūlijā pieejamās VSAA statistikas, 1971. gadā dzimušo 29 998 dalībnieku uzkrājums ir bijis 241 miljons eiro; 1981. gadā dzimušo 34 506 dalībnieku – 262 miljoni eiro. Uzkrājums veidojas arī daudz jaunākiem dalībniekiem, piemēram, 2005. gadā dzimušo 12 029 dalībnieku uzkrājums ir 2,2 miljoni eiro.  

Tās ir kopējās summas. Katra dalībnieka uzkrājums atšķiras – arī pensiju 2. līmeņa uzkrāšanā svarīgi ir ienākumi, no kuriem tiek veiktas iemaksas, dalības ilgums fondēto pensiju shēmā, kā arī tas, ka šis kapitāls tiek pavairots, jo līdzekļu pārvaldītāji naudu iegulda, lai tā pelnītu un veidotos papildu uzkrājums.  

LV portāls jau rakstīja, ka, piemēram, “SEB bankas” pensiju 2. līmeņa klientu aktīvu apjoms ir aptuveni 1,6 miljardi eiro un savu klientu uzkrājumus līdzekļu pārvaldītāji ir palielinājuši par vairāk nekā 350 miljoniem eiro. 

Šobrīd pensiju 2. līmeņa līdzekļus pārvalda astoņi pārvaldītāji, piedāvājot 33 ieguldījumu plānus. 

No 1. jūlija ir papildināts regulējums pensiju 2. līmenim, lai tā dalībnieki būtu labāk informēti par sev atbilstošo ieguldījumu plānu.  

Pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītājiem būs jāizvērtē, vai dalībnieks izmanto savam vecumam un vajadzībām atbilstošu ieguldījumu plānu. Ja tā nebūs, tad līdzekļu pārvaldītāji viņu par to informēs un ieteiks piemērotāko ieguldījumu plānu. 

Plašāk par to LV portāla publikācijā >>  

* LV portālu konsultēja VSAA Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošā eksperte ILZE VINDELE un Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte VITA CINĪTE. Paldies par sadarbību! 

 

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI