Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Ministru kabinets 7. martā atbalstīja jaunus būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumus, kas samazinās administratīvo slogu un vienkāršos būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu, to pielāgojot aktuālajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā. Jaunā kārtība ļaus atsevišķos gadījumos atteikties no būvju kadastrālās uzmērīšanas, jo nepieciešamie dati tiks iegūti no būvniecības informācijas sistēmas (BIS).
Tieslietu ministrija akcentē būtiskākās izmaiņas, kādas paredz jaunie Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi:
Līdz šim bija spēkā Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 48 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”, kas paredzēja, ka, ierosinot būves kadastrālo uzmērīšanu, visa pakalpojuma izpildei nepieciešamā būvniecības dokumentācija iesniedzama papīra dokumentu veidā.
Jaunie noteikumi paredz, ka informāciju par būvi, kas nepieciešama datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā, VZD iegūst no BIS, un minētie dokumenti ir jāuzrāda VZD tikai tad, ja tie nav pieejami šajā sistēmā.
Noteikumos Nr. 48 nav terminu “ēkas augstums”, “ēkas konstruktīvais elements”, “nolietojums”, “nolietojuma pieaugums”, “normatīvais nolietojums”, “normatīvais kalpošanas ilgums”, “faktiskais kalpošanas ilgums” skaidrojuma. Līdz ar to nav skaidru kritēriju, kas reglamentētu, kā nosakāms ēkas augstums, kas ir ēkas konstruktīvais elements, kā tiek noteikts ēkas nolietojums, norādīts likumprojekta anotācijā.
Jaunajos noteikumos atbilstoši aktuālajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā ir aktualizēti būvniecības dokumentu nosaukumi un tajos lietotie termini.
Viens no Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamajiem datiem ir ēkas un telpu grupas lietošanas veids, kas tiek izmantots kadastrālās vērtības aprēķinā. Būves un telpu grupas lietošanas veidu VZD reģistrē tikai no būvniecības dokumentācijas. Praksē bieži ir situācijas, īpaši vecākos projektos, kas akceptēti pirms 2014. gada 1. oktobra, ka nav noteikts būves lietošanas veids. Šādos gadījumos VZD vai klientam ir jāvēršas būvvaldē, lai no pašvaldības saņemtu izziņu par būves galveno lietošanas veidu un veiktu ēkas vai telpu grupas reģistrāciju.
“Process bija garš, smagnējs un strīdīgs,” saka VZD Kadastra departamenta Būvju metodikas nodaļas metodikas eksperts Uldis Svilpe. “Bieži vien Kadastra informācijas sistēmā vai arhīva materiālos ir pieejama informācija, ka tā ir viena dzīvokļa māja vai šķūnis. Kāpēc cilvēks jādzen pēc formāla papīra? Turpmāk, ja Kadastra informācijas sistēmā būs reģistrēta ēka vai telpu grupa, nevajadzēs izziņu par lietošanas veidu. Tikai tad, ja klients apgalvos, ka ir mainīts lietošanas veids, tiks risināts jautājums par jauna dokumenta saņemšanu.”
Normatīvie akti kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā noteic, ka būvniecības jomā paredzētās pirmās grupas ēkas Kadastra informācijas sistēmā reģistrē no izpildmērījuma plāna.
Savukārt būvniecības jomā normatīvie akti paredz vienkāršotus būvniecības procesus visām pirmās grupas ēkām un otrās grupas palīgēkām.
Tomēr ir arī gadījumi, ka normatīvajā aktā noteiktajām pirmās grupas ēkām un otrās grupas palīgēkām ir nepieciešama kadastrālā uzmērīšana pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā, norādīts likumprojekta anotācijā.
Jaunie noteikumi noteic, ka pirmās grupas ēkas un otrās grupas palīgēkas, t. i., saimniecības ēkas, šķūņu u. c., kadastrālo uzmērīšanu VZD veiks, uzmērot ēkas garumu, platumu un augstumu pa ārpusi.
Šādos gadījumos netiks gatavoti ēkas stāva plāni. Kadastra informācijas sistēmā reģistrēs vienu telpu grupu ar vienu telpu.
U. Svilpe: “Piemēram, malkas šķūnim nav nekādas nozīmes, ja tā apbūves laukums ir par dažiem kvadrātcentimetriem lielāks nekā telpu kopplatība. Savukārt klientam tas atvieglos un paātrinās procesu, kā arī būs jāveic mazāka samaksa.”
Situācijā, ja ierosinātājs vēlēsies veikt arī iekštelpu uzmērīšanu, VZD pēc ierosinātāja atsevišķa rakstveida iesnieguma veiks arī to kadastrālo uzmērīšanu, nosakot visus ēkas apjoma rādītājus, uzmērot ēkas sastāvā esošās telpas un sagatavojot ēkas stāva plānus.
Jaunie noteikumi paredz, ka VZD inženierbūves apvidū vairs nemērīs, uzsver U. Svilpe.
Turpmāk varēs ierosināt inženierbūves (ceļu, ūdensvadu, torņu, elektrolīniju, ielu, tiltu u. c.) kadastrālās uzmērīšanas darbību bez būves apsekošanas apvidū, iesniedzot izpildmērījuma shēmu vai plānu, kurā inženierbūve ir piesaistīta Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmai, atbilstoši kurai ir nosakāma inženierbūves kontūra un apjoma rādītāji.
Ja ierosinātāja rīcībā nav izpildmērījuma plāna DGN vai DWG datņu formātā, pieļaujams iesniegt izpildmērījuma plānu arī papīra izdrukas veidā, ja tajā ir visi nepieciešamie rādītāji, kas raksturo inženierbūvi. Šajos gadījumos VZD veiks izpildmērījuma datu apstrādi, nosakot kontūru un iezīmējot inženierbūvi kadastra kartē.
Savukārt, ja nepieciešams aktualizēt Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas inženierbūves datus un ja izpildmērījuma plānā ir ietverta informācija tikai par pārbūvēto vai atjaunoto inženierbūves daļu, VZD aktualizēs datus, izmantojot izpildmērījuma datus par atjaunoto vai pārbūvēto inženierbūves daļu un Kadastra informācijas sistēmā pieejamo informāciju un grafiskos materiālus par nepārbūvēto inženierbūves daļu.
Apstrādājot iesniegtos izpildmērījuma datus un VZD rīcībā esošo informāciju, tiks aprēķināti visi inženierbūves apjoma rādītāji un noteikta visa inženierbūves kontūra, neveicot apsekošanu apvidū. VZD datus aktualizēs, ja ierosinātājs rakstveidā apliecinās, ka kopš pēdējās datu reģistrācijas vai aktualizācijas Kadastra informācijas sistēmā tajā inženierbūves daļā, par kuru nav iesniegts izpildmērījuma plāns, nav veiktas konstruktīvas izmaiņas. Norādīto datu aktualizāciju varēs ierosināt arī ekspluatācijā nenodotām inženierbūvēm.
Minētais process samazina inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma izpildes laiku no 15 līdz 22 darbdienām, kā arī izmaksas par inženierbūves kadastrālo uzmērīšanu, jo netiks veikta inženierbūves uzmērīšana un apsekošana apvidū, norādīts likumprojekta anotācijā.
VZD vairs neprasīs ēkas labiekārtojuma anketas, tāpat netiks sastādīti ēkas nolietojuma akti. Kā aprēķinājuši VZD ekonomisti, tas līdz šim veidoja 10% no katra objekta apsekošanas laika.
Turpmāk ēku vai telpu grupu nolietojuma noteikšanai tiks izmantoti nevis divi, bet viens klasifikators.
Noteikumos Nr. 48 tika norādīts, ka, veicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu, ir jāsagatavo apbūves plāns, kurā attēlo visu uz zemes vienības esošo ēku savstarpējo izvietojumu. Situācijās, kad tiek uzmērīts ēku (būvju) īpašums vai ēka, kas celta uz apbūves tiesības pamata, ierosinātājam saskaņā ar normatīvo regulējumu bija jānodrošina visas zemes vienības apsekošana, kā arī jāsedz izdevumi, kas nav saistīti ar konkrētās personas īpašumu.
“Ja kāda no ēkām pāriet zemes vienības robežu un daļēji iestiepjas kaimiņa teritorijā, VZD bija jāveic arī visas kaimiņa zemes vienības apsekošana. Tas bija diezgan absurdi,” stāsta U. Svilpe.
Turpmāk gadījumā, ja būve būs celta uz apbūves tiesības pamata, apbūves plānu sagatavos tikai ar apbūves tiesību apgrūtinātajai zemes vienības daļai. Ja būve ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, apbūves plānu sagatavos būvju īpašuma robežās (atbilstoši zemesgrāmatā reģistrēta zemes nomas līguma vai ēkai piesaistīta zemesgabala, kas piešķirts ēku un būvju uzturēšanai, grafiskajam pielikumam).
VZD apsekos un sagatavos apbūves plānu attiecībā uz visu zemes vienību tikai tad, ja VZD nebūs pieejams grafiskais pielikums.
Noteikumos Nr. 48 tika noteikts, ka kadastrālajā uzmērīšanā uzmēra ēkas pirmajā stāvā esošās ārtelpas pa perimetru, ja to aizņemtā platība atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajai informācijai ir iekļauta ēkas apjoma rādītājos.
“Ja terase vai nojume bija iekļauta būvprojekta apjoma rādījumos, VZD to uzmērīja, bet ja nebija, tad sākās interpretācija,” skaidro VZD Kadastra departamenta Būvju metodikas nodaļas metodikas eksperte Ieva Balčuna. “Būvju kadastrālās uzmērīšanas mērķis ir fiksēt faktisko situāciju apvidū uz konkrēto datumu. Ja VZD konstatēs, ka ir izbūvēta terase vai nojume, kas nav būvprojektā, saskaņā ar jauno regulējumu VZD to uzmērīs, nevērtējot, vai terase vai nojume ir vai nav iekļauta apjoma rādītājos ēkas būvniecības dokumentācijā.”
Noteikumi Nr. 48 noteica, ka, ierosinot ēkas vai telpu grupas sadali vai apvienošanu, ir jāveic visas ēkas vai telpu grupas kadastrālā uzmērīšana. Praksē ir konstatētas situācijas, ka tā ir veikta, taču pēc tās tiek ierosināta ēkas vai telpu grupas sadale vai apvienošana, neveicot konstruktīvas izmaiņas ēkā vai telpu grupā, proti, ēku vai telpu grupu apvieno vai sadala, nemainot logu, durvju vai starpsienu izvietojumu. Šādos gadījumos saskaņā ar normatīvo regulējumu personai bija atkārtoti jāveic visas ēkas vai telpu grupas uzmērīšana.
Jaunie noteikumi paredz: gadījumā, ja sadale vai apvienošana kopš pēdējās kadastrālās uzmērīšanas ir veikta bez konstruktīvām izmaiņām telpās un ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie būves dati atbilst spēkā esošajam regulējumam būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā, kadastrālā uzmērīšana apvidū nav nepieciešama. Ēka vai telpu grupa tiek sadalīta vai apvienota atbilstoši BIS pieejamajai vai uzrādītajai būvniecības dokumentācijai.
Būves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu izpildē VZD bieži saskaras ar situācijām, kad šo pakalpojumu nav iespējams izpildīt, jo, piemēram, nav nodrošināta iekļūšana uzmērāmajā objektā, nav iesniegta nepieciešamā būvniecības dokumentācija vai kopīpašnieku piekrišana pakalpojuma izpildei vai būvniecības dokumentācijā nav norādīti attiecīgie dati.
Šādos gadījumos VZD aptur pakalpojuma izpildi. Ir paredzēts, ka pakalpojuma izpildi var apturēt arī pakalpojuma ierosinātājs. Tomēr diemžēl ir gadījumi, kad iespējas apturēt pakalpojuma izpildi tiek izmantotas pat ilgāk nekā gadu, jo noteikumos Nr. 48 nebija noteikts, kāds ir maksimālais termiņš pakalpojuma izpildes apturēšanai.
Turpmāk paredzēts, ka būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi kopumā var apturēt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, skaitot kopā visus darbu apturēšanas termiņus. Pēc ierosinātāja ierosinājuma būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi varēs apturēt tikai vienu reizi un ne ilgāk kā uz vienu mēnesi.
Gadījumos, kad pasūtījuma apturēšanas laiks pārsniegs kopējo termiņu – sešus mēnešus –, kā arī tad, ja nebūs novērstas iepriekšējās nepilnības, VZD teritoriālā struktūrvienība pārtrauks būves kadastrālo uzmērīšanu un šo pakalpojumu atteiks.
Līdz ar izmaiņām būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumos VZD paredz, ka mazināsies pieprasījums, lai saņemtu būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu. Paaugstināts pieprasījums izveidojās, jo līdz 2022. gada 1. oktobrim ekspluatācijā bija jānodod būves, kuru būvniecība sākta un būvatļauja tika saņemta pirms 2014. gada 1. oktobra.
Vairāk par tēmu >>
