Saeima šonedēļ. Mobilo sakaru operatoriem būs jānodrošina agrīnās brīdināšanas paziņojumu nosūtīšana vienlaikus

Mobilo sakaru operatoriem būs jānodrošina agrīnās brīdināšanas paziņojumu nosūtīšana iedzīvotājiem

Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā kā steidzamu atbalstīja grozījumu Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā. Tas noteic, ka mobilo sakaru operatoriem jānodrošina agrīnās brīdināšanas paziņojumu nosūtīšana iedzīvotājiem vienlaikus. 

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 12. pants papildināts ar 1.¹ daļu, nosakot, ka “elektronisko sakaru komersants, kas sniedz balss sakaru pakalpojumus publisko mobilo elektronisko sakaru tīklā, nodrošina savu elektronisko sakaru tīklu savietojamību un sadarbspēju ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai īstenotu iedzīvotāju un atbildīgo institūciju agrīno brīdināšanu, izmantojot šūnu apraides tehnoloģiju. Elektronisko sakaru komersants, kas sniedz balss sakaru pakalpojumus publisko mobilo elektronisko sakaru tīklā, iedzīvotāju agrīnās brīdināšanas paziņojumu, izmantojot šūnu apraides tehnoloģiju, pārraida bez maksas.”

Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai iedzīvotājiem un atbildīgajām institūcijām agrīnās brīdināšanas paziņojumus varētu nosūtīt vienlaikus.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, saņemot informāciju par dažāda rakstura apdraudējumiem vai katastrofas situācijām, šūnu apraidē varēs nodrošināt iedzīvotāju agrīno apziņošanu, izmantojot mobilo sakaru operatoru, paredz izmaiņas. 

Grozījums likumā 13. janvārī tika izsludināts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un stāsies spēkā 27. janvārī.

• Saeima: Mobilo sakaru operatoriem būs pienākums agrīnās brīdināšanas paziņojumus visiem iedzīvotājiem nosūtīt vienlaikus

1.     UN 2. LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Nacionālajā regulējumā pārņems Preču zīmju direktīvu

Otrajā lasījumā deputāti atbalstīja grozījumus Preču zīmju likumā, kā arī Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā. Tie paredz pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, kā arī risināt  atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus. 

Piemēram, plānots noteikt, ka ieinteresētās puses preču zīmes atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu varēs vērsties  Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē. “Saskaņā ar Preču zīmju direktīvu dalībvalstīm jāīsteno visi nepieciešamie pasākumi, lai līdz 2023. gada janvāra vidum preču zīmju tiesību atcelšanas vai spēkā neesamības procedūras būtu arī administratīvas, nevis tikai tiesas procedūras. Šādas izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar to, ka administratīvās procedūras pusēm ir vienkāršākas, lētākas un arī aizņemt īsāku laika periodu nekā tiesas procesi,” skaidrots likumprojekta anotācijā

Ar grozījumiem Autortiesību likumā pilnveidos autortiesību aizsardzību digitālajā vidē

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kā arī saistītos grozījumus Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā.

Tie precizē jautājumus saistībā ar autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kā arī šo tiesību piemērošanu noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām. Grozījumi paredz pārņemt divas Eiropas Savienības direktīvas. 

Izmaiņas atvieglos autoru darbu un blakustiesību objektu licencēšanu attiecībā uz raidorganizāciju sniegtajiem papildinošajiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī raidījumu retranslāciju.

Tāpat tie ļaus pielāgot autortiesību ierobežojumus digitālajai videi, kā arī uzlabos autoru darbu, tostarp komerciālajā apritē nepieejamu darbu, licencēšanu. Tāpat izmaiņas nepieciešamas, lai izveidotu no autortiesību viedokļa labi funkcionējošu tirgu, tostarp paredzot tiesības uz taisnīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem, norādīts likumprojektu anotācijās. Grozījumi tostarp precizē jautājumu par darbu izmantošanu izglītības un pētniecības mērķiem, attiecinot regulējumu arī uz darbu izmantošanu digitālā formātā.

• LV portāls: Tekstizrace un datizrace – jauni termini Autortiesību likumā
• Saeima: Saeima konceptuāli atbalsta grozījumus par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū
• Kultūras ministrija: Valdība apstiprina izmaiņas autortiesību regulējumā saistībā ar to efektīvāku aizsardzību digitālajā vidē

Grozījumi maksātnespējas procesa uzraudzības un tiesiskās aizsardzības procesa regulējuma pilnveidei

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā. Tie izstrādāti, lai nodrošinātu Latvijas saistību pret Eiropas Savienību izpildi.

Līdz ar grozījumiem plānots nodrošināt nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa (TAP), juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus.

Piemēram, likumprojekts aptver jautājumus par TAP uzraugošo personu kvalifikāciju un lomu, par TAP pasākumu plāna izstrādes un pieņemšanas nosacījumiem, procesa  ietvaros veikto darījumu aizsardzību un par fiziskās personas maksātnespējas procesa atsevišķām izmaiņām.

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus Civilprocesa likumā, kā arī grozījumus likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”.

KOMISIJU DARBA KĀRTĪBA

Uzsāk darbu pie vienota regulējuma doktorantūras studijām

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā. Tie izstrādāti, lai ieviestu jaunu doktorantūras un tās finansējuma modeli.

Augstskolu likumā paredzēts ietvert vienotu definīciju terminiem – doktorantūra, stratēģiskā specializācija, akadēmiskā vide.

Augstskolu likumu paredzēts papildināt ar jaunu XIII nodaļu “Doktorantūra”, nosakot vienotu regulējumu:

• doktorantūras skolas izveidei, funkcijām un uzdevumiem, prasībām kvalitātes nodrošināšanai un novērtēšanai;
• uzņemšanai doktora studiju programmā;
• promocijas darbiem, promocijas darbu aizstāvēšanai;
• promocijas padomes darbībai;
• doktorantūras finansējumam;
• kopīgai doktorantūrai ar augstskolām ārvalstīs (cotutelle).

Likumu iecerēts papildināts ar jaunu 43.¹ pantu, kas regulēs doktorantu nodarbinātības jautājumus, kā arī 43.² pantu “Pēcdoktorantūra”, nosakot, ka pēcdoktorantūra ir periods, kas var ilgt 10 gadus no doktora grāda piešķiršanas dienas.

Plānots noteikt, ka doktorantam ir tiesības uz studiju pārtraukumu, kas apgūstamās doktora studiju programmas ietvaros kopumā būtu ne vairāk kā divi gadi.

Grozījumi arī paredz ka akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba sagatavošanai.

Vienlaikus iecerēts noteikt arī stingrākas prasības augstskolas akadēmiskajam personālam. Piemēram, nosakot, ka akadēmisko studiju programmu obligātās daļas un ierobežotās izvēles daļas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci attiecīgajā augstskolā ievēlēti profesori un asociētie profesori. Savukārt akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā pieci profesori un asociētie profesori, tai skaitā ārvalstu, vai personas ar zinātnes doktora grādu. Promocijas darba vadītāju un līdzvadītāju zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija, kā arī kompetence būs jāatbilst Ministru kabineta noteiktām pamatprasībām.

Paralēli komisijai nodoti arī saistīti grozījumi Zinātniskās darbība likumā.

• LV portāls: Grozījumi Augstskolu likumā jauna doktorantūras modeļa ieviešanai
• Saeima: Izglītības komisija konceptuāli atbalsta jaunu doktorantūras modeli

KOMISIJĀM NODOTIE LIKUMPROJEKTI

Pagarinās termiņu, līdz kuram e-lietas platformā iespējama ar elektronisko parakstu apliecinātu dokumentu aprite

Deputāti izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai iesniedza grozījumus Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā.

Tie paredz e-lietas platformas likumu papildināt ar iespēju e-lietas uzraudzības padomes loceklim norīkot kādu citu nodarbināto dalībai e-lietas uzraudzības padomes sēdē, ja padomes loceklis nevar piedalīties un paust viedokli par iestādes kompetencē esošiem jautājumiem padomes priekšsēdētāja sasauktās padomes sēdes laikā.

Tāpat līdz ar grozījumiem plānots noteikt, ka uz gadu tiek pārcelts termiņš līdz kuram e-lietas platformai jānodrošina tikai tādu pārvērsto dokumentu aprite, kuri apliecināti ar kvalificētu elektronisko zīmogu.

Tādejādi līdz 2023. gada 31. decembrim iestādes ir tiesīgas atbilstoši procesu normatīvajos aktos noteiktajam publicēt e-lietas platformā pārvērstus dokumentus, kas tiek apliecināti ar elektronisko parakstu.

Definēs inženierkonsultanta statusu būvniecības procesā

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodoti grozījumi Būvniecības uzraudzības likumā. Tie paredz vairākus ar būvniecības procesa uzraudzību saistītus uzlabojumus, piemēram, regulēt inženierkonsultanta statusu būvniecības procesā.

Līdz ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka inženierkonsults ir fiziska persona vai būvkomersants, kas, balstoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot tam konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties viņa vārdā.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tad inženierkonsultantam būvniecības procesā var tikt uzticēti visdažādākie pienākumi, piemēram, būvniecības ieceres finanšu analīze, realizācijas vietas izpēte un kartēšana, ar būvniecības ieceri saistīto risku novērtēšana un līgumu izpildes kontrole.

Elektroenerģijas rēķinos vairs neparādīsies aile “obligātā iepirkuma komponente”

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodoti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz, ka elektroenerģijas lietotājiem turpmāk vairs nebūs jāsedz obligātā iepirkuma izmaksas, t. i. elektroenerģijas rēķinos vairs neparādīsies aile “obligātā iepirkuma komponente”.

Plānots, ka elektroenerģijas galalietotāji turpmāk vairs neveiks obligātā iepirkuma komponenšu maksājumus.

Obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un jaudas komponentes maksājumu radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem, kas veidojas no darbības elektroenerģijas tirgos, elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu tirdzniecības, kā arī valsts dotācijas obligātā iepirkuma un jaudas komponentes pieauguma ierobežošanai.

• Ekonomikas ministrija: Valdība likumā nostiprina OIK atcelšanu uz visiem laikiem

Uzdod izvērtēt iespēju iesaldēt amatpersonu algu pieaugumu

12. janvārī Saeima lēma nodot 10 434 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem” Ministru kabinetam izvērtēšanai, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju. Ziņojums ar izvērtējuma rezultātiem jāiesniedz Saeimā līdz 2023. gada 15. aprīlim.