IESNEGTIE LIKUMPROJEKTI
Pilnveidos regulējumu autortiesību aizsardzībai digitālajā vidē
Saeima 1. decembrī izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nodeva grozījumus Autortiesību likumā, ar kuriem iecerēts pielāgot autortiesību aizsardzības regulējumu digitālajai videi, tai skaitā datorprogrammām.
Piemēram, ar likumprojektu iecerēts papildināt Autortiesību likumu ar jauniem terminiem – tekstizrace un datizrace, kas apzīmētu jebkādu automatizētu analītisku paņēmienu, ar kuru palīdzību analizē tekstu un datus digitālā formātā, lai iegūtu tādu informāciju kā, piemēram, modeļus, tendences un korelācijas.
Plānots noteikt, ka autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības samaksas likumā noteiktajā kārtībā darbs tiek izmantots tekstizracei un datizracei, tai skaitā pētniecības mērķiem.
Likumu paredzēts papildināt ar jaunu 21.2 pantu, kas regulētu darbu izmantošanu tekstizracei un datizracei pētniecības mērķiem pētniecības organizācijai vai kultūras mantojuma institūcijai, paredzot tiesības autortiesību subjektiem veikt pasākumus drošības un integritātes nodrošināšanai attiecībā uz datu tīkliem un datu bāzēm, kuras izmanto darbu uzglabāšanai. Savukārt jauns 21.1 pants regulētu tekstizraci un datizraci arī citām vajadzībām, norādot, ka autortiesību subjekti var aizliegt darbu izmantošanu, par to skaidri informējot piemērotā veidā, izmantojot mašinlasāmus līdzekļus.
Likuma tvērumu paredzēts attiecināt arī uz kultūras mantojuma institūcijām – publiski pieejamām bibliotēkām vai muzejiem, arhīviem, tostarp izglītības iestādēm, pētniecības organizācijām vai sabiedriskās raidorganizācijas bibliotēku un arhīvu, kā arī filmu vai skaņu ierakstu mantojuma saglabāšanas institūciju.
Piemēram, ar likuma grozījumiem tiek piedāvāts mainīt regulējumu autordarbu izmantošanai arhīvu, bibliotēku un muzeju darbā, ļaujot kultūras mantojuma institūcijām reproducēt (pavairot) to krājumos esošus darbus saglabāšanas mērķim jebkādā formātā un datu nesējā.
Likumā plānots iekļaut nosacījumus darbu izmantošanai reklāmas mērķiem.
Tāpat likumprojektā tiek precizēta darba tiesisko attiecību ietvaros radīta darba autortiesību piederība, nosakot, ka mantiskās tiesības uz šo darbu joprojām pieder autoram, bet darba devējs šī tiesības varēs izmantot minēto darbu mērķim, kādam tas radīts, un šim mērķim atbilstošā apjomā.
Plānots precizēt, ka autortiesības neaizsargā vizuālās mākslas darbu kopijas, kuriem beidzies autortiesību termiņš, ja tās nav radošās darbības rezultāts.
Savukārt 14. pantu, kas nosaka autora personiskās tiesības, plānots papildināt ar jaunu 1.1 daļu, paredzot, ka “datorprogrammas autors, pamatojoties uz savām personiskajām tiesībām, nevar aizliegt datorprogrammas pārveidošanu, grozīšanu un papildināšanu, ja vien šāda izmantošana nekaitē autora godam un cieņai, kā arī nevar īstenot savas personiskās tiesības uz darba atsaukšanu”.
Likuma grozījumu projekts ir gana apjomīgs un paredz vēl virkni citu izmaiņu. Piemēram, vairākus jaunus pantus, lai regulētu:
- autora mantisko tiesību atsavināšanu un taisnīgu atlīdzību par mantisko tiesību atsavināšanu vai darba izmantošanu;
- tiesību pārņēmēja vai licenciāta pienākumu sniegt autoram informāciju par darba izmantošanu;
- tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja tiesību pārņēmējs vai licenciāts, kuram darba izmantošanas tiesības piešķirtas ar izņēmuma licenci, nav uzsācis izmantot minēto darbu likumā noteiktā laikā;
- raidorganizāciju sniegtos papildinošos pakalpojumus tiešsaistē;
- preses izdevēja tiesības attiecībā uz preses izdevuma izmantošanu tiešsaistē u. c.
Likumu paredzēts papildināt ar jaunu VIII1 nodaļu, kas regulēs darba vai blakustiesību izmantošanu, ko veic tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējs (atbildība, pienākumi, sūdzību izskatīšana).
Tāpat likumu plānots papildināt ar jaunu IX2 nodaļu, kas regulēs komerciālā apritē nepieejamu darbu vai blakustiesību objektu izmantošanu.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka grozījumi palīdzēs uzlabot autoru darbu, tostarp komerciālā apritē nepieejamu darbu, licencēšanu, kā arī izveidot no autortiesību viedokļa labāk funkcionējošu tirgu, paredzot tiesības uz taisnīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem.
Saeimā sākts skatīt arī saistītus grozījumus Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā.
Uzzini vairāk >>
- Kultūras ministrija: Valdība apstiprina izmaiņas autortiesību regulējumā saistībā ar to efektīvāku aizsardzību digitālajā vidē
Iedzīvotājus par valsts apdraudējumu brīdinās ar mobilo telefonu palīdzību
Deputāti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nodeva grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā. Tie paredz nodrošināt, ka dažādās apdraudējuma situācijās attiecīgajā teritorijā esošajiem iedzīvotājiem uz mobilajiem telefoniem tiktu nosūtīta informācija par apdraudējumu.
Paredzēts, ka elektronisko sakaru komersants, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, iedzīvotāju agrīnās brīdināšanas paziņojuma pārraidi, izmantojot šūnu apraides tehnoloģiju, īstenos bez maksas.
Informācija par amatpersonu ienākumiem Zemessardzē nebūs publiska
Deputāti izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodeva grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Tie paredz noteikt, ka informācija par zemessarga amatu un ienākumiem, kas gūti dienestā Zemessardzē, amatpersonas deklarācijā nebūs publiski pieejama.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, šādas informācijas pieejamība publiskajā telpā var kaitēt valsts drošības interesēm, jo tā atklāj datus par Zemessardzes (kas ir NBS sastāvdaļa) personālresursiem, publiski atklājot to personu loku, kas dien Zemessardzē, kā arī šo personu ieņemamos amatus. Tāpat skaidrots, ka šādas informācijas publiska pieejamība var kaitēt arī pašas personas vai tās ģimenes interesēm, jo pieteikums dienēt Zemessardzē ir brīvprātīgs.
Grozījumi maksātnespējas procesa uzraudzības un tiesiskās aizsardzības procesa regulējuma pilnveidei
Parlaments izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva grozījumus Maksātnespējas likumā. Ar tiem plānots stiprināt maksātnespējas uzraudzības sistēmu, cita starpā pilnveidojot arī tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) regulējumu.
Piemēram, likumprojekts aptver jautājumus par TAP uzraugošo personu kvalifikāciju un lomu, par TAP pasākumu plāna izstrādes un pieņemšanas nosacījumiem, procesa ietvaros veikto darījumu aizsardzību un par fiziskās personas maksātnespējas procesa atsevišķām izmaiņām.
Līdz ar šiem grozījumiem komisijā iesniegti arī apjomīgi grozījumi Civilprocesa likumā un grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”.
Ilgtermiņa vīzas saņēmējam, ārvalstniekam, pirmajā gadā piemēros samazinātu IIN likmi attālināta darba ienākumiem citā OECD valstī
Saeima nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Likumprojekts paredz papildināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 15. pantu (“Nodokļu likmes un to piemērošana”) ar jaunu 19.2 daļu, nosakot, ka ārvalstniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa vīzu, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 11. panta piekto daļu, ir tiesības izvēlēties piemērot 15% nodokļa likmi ienākumam, kas gūts saistībā ar attālināta darba veikšanu pie darba devēja, kas
reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstī, vai
ienākumam, kas gūts saistībā ar OECD dalībvalstī reģistrēto saimniecisko darbību. Šo nodokļa likmi piemēro 365 dienu laikā no dienas, kad minētais ārvalstnieks ir kļuvis par Latvijas Republikas rezidentu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.
Norma stātos spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, – vispārējā gadījumā, atbilstoši likumam “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, fiziskās personas ienākumam piemēro progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Zemākā nodokļa likme 20% apmērā tiek piemērota gada ienākumam līdz 20 004 eiro. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 23% apmērā tiek piemērota gada ienākumu daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (no 2022. gada – 78 100 eiro). Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 31% apmērā tiek piemērota gada ienākuma daļai, kas pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru.
Stingrāk vērsīsies pret teroristiska satura izplatīšanu ar mitināšanas pakalpojumu starpniecību
Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodevusi grozījumus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā, lai nacionālajā regulējumā pārņemtu pienākumus, kuri jāpiemēro mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu sabiedrībā ar to sniegto pakalpojumu starpniecību un vajadzības gadījumā nodrošinātu šāda satura ātru izņemšanu vai piekļuves atspējošanu šādam saturam.
Šādu regulējumu paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29.aprīļa Regulu (ES) 2021/784 par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē.
Lai nodrošinātu mitināšanas pakalpojumu sniedzēju aizsardzību pret ļaunprātīgu to izmantošanu tiešsaistes teroristiska satura izplatīšanai sabiedrībā, likumprojektā kā atbildīgā iestāde, tajā skaitā par sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī Eiropolu, ir noteikts Valsts drošības dienests. Savukārt kompetence piemērot sodus ir noteikta Valsts policijai, kura tos piemēro, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta sniegto informāciju.
Līdz ar grozījumiem likumā tiks iekļauta definīcija, kas ir mitināšanas pakalpojuma sniedzējs, – informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina satura sniedzēja sniegtās informācijas glabāšanu pēc satura sniedzēja pieprasījuma.
Kā iepriekš ir norādījusi Iekšlietu ministrija, saskaņā ar Regulu mitināšanas pakalpojums ir pakalpojums, ko veido satura sniedzēja sniegtas informācijas glabāšana pēc satura sniedzēja pieprasījuma, piemēram, sociālie mediji, video, attēlu un audio koplietošanas pakalpojumi, kā arī datņu koplietošanas un mākoņpakalpojumi, kas paredzēti, lai glabāto informāciju darītu pieejamu sabiedrībā pēc satura sniedzēja tieša pieprasījuma.
Regula attiecas uz visiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus Eiropas Savienībā, neatkarīgi no to atrašanās vietas.
Par teroristisku saturu netiek uzskatīti materiāli, ko izplata izglītības, žurnālistikas, mākslas vai pētniecības nolūkos vai terorisma novēršanas vai apkarošanas nolūkos, tostarp materiālu, kas atspoguļo polemisku vai strīdīgu viedokļu izpausmi publiskās debatēs.
GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ PIEŅEMTIE LIKUMPROJEKTI
Autoratlīdzību saņēmējiem saglabās līdzšinējo nodokļu nomaksas kārtību līdz 2023. gada beigām
2023.gadā autoratlīdzību saņēmējiem tiks saglabāta līdzšinējā nodokļu nomaksas kārtība, paredz Saeimā steidzamības kārtībā pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Grozījumi noteic, ka vēl līdz nākamā gada beigām autoratlīdzību saņēmēji varēs nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un nodokļus – iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas – par viņiem, tāpat kā līdz šim, nomaksās autoratlīdzības izmaksātājs. Iepriekš bija noteikts, ka no 2023. gada autoratlīdzību saņēmējiem jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem un pašiem jāveic nodokļu nomaksa.
Izmaiņas likumā rosinātas saistībā ar saimnieciskās darbības ieņēmumu konta izmantošanu autoratlīdzību saņēmējiem, anotācijā norādījuši grozījumu autori.
Saistītus grozījumus Saeima pieņēma arī likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Uzzini vairāk >>
Atbalsta ministra biedra amata izveidi
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ar kuriem ieviests ministra biedra amats.
Ar likuma grozījumiem plānots veicināt valdības darba efektivitāti konkrētu politikas jomu pārvaldībā. Ministra biedram būs jāpārzina atsevišķas nozares un politikas jomas, kas ietilpst Ministru kabineta locekļa kompetencē. Ministra biedrs valdības sēdēs piedalīsies ar padomdevēja tiesībām.
Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, valdības struktūrai modernā Eiropas parlamentārā demokrātijā ir jābūt elastīgai, piemērojoties gan vajadzībām, gan valdības prioritātēm. Tāpat uzsvērts, ka valsts pārvaldes principi prasa valsts pārvaldības institucionālās sistēmas pilnveidošanu un modernizāciju.
Atbalsta Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi
Lai ieviestu Klimata un enerģētikas ministriju un ministra amatu, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā.
Likuma grozījumu mērķis ir uzlabot valsts klimata un enerģētikas politikas plānošanu un koordināciju, kā arī samazināt klimata un enerģētikas politikas sadrumstalotību. Tāpat iecerēts veidot spēcīgu, profesionālu un kompaktu valsts pārvaldi, teikts likumprojekta anotācijā.
Ministriju veidos, pārceļot uz jauno ministriju no Ekonomikas ministrijas struktūrvienības, kas izstrādā, organizē un koordinē enerģētikas jautājumus, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienības, kas nodarbojas ar klimata jautājumiem.
PIRMAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI
Kapitālsabiedrības varēs turpināt sniegt atbalstu bēgļiem no Ukrainas
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas saistīti ar pašvaldību kapitālsabiedrību atkārtotiem dāvinājumiem vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai vēl 2022. gadā.
Likumprojekts veic grozījumus esošajā kārtībā, paredzot pašvaldību kapitālsabiedrībām tiesības pēc gada pārskata apstiprināšanas gada laikā atkārtoti dāvināt vai ziedot mantu. Tas ir būtiski, lai dotu iespēju vēl līdz šī gada beigām ziedot Rīgas satiksmes lietotos autobusus Ukrainai, Saeimas debatēs skaidroja likumprojekta referents Saeimas deputāts Edvīns Šnore.
“Deviņu mēnešu laikā mums ir izveidojusies zināma atbalsta sniegšanas sistēma, un tai ir jāturpina darboties arī nākamajā gadā. Tāpat, izvērtējot jau esošo pieredzi, no atbildīgajām ministrijām un citiem palīdzības sniegšanā iesaistītajiem gaidām ierosinājumus par to, kādus uzlabojumus nepieciešams veikt,” akcentēja Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
