Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai paredzēts atbalsts mājsaimniecībām, kuras apkurē izmanto elektroenerģiju, dabasgāzi, koksnes briketes, koksnes granulas un malku, kā arī centralizētās siltumapgādes pakalpojumam.
FOTO: Freepik.
Energoresursu cenu pieauguma daļējai kompensēšanai apkures sezonā valdība paredzējusi atbalstu visām mājsaimniecībām, kompensējot pusi no cenu pieauguma dažādiem izmantotajiem kurināmā veidiem, ik mēnesi piešķirot naudu sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, ņemot vērā viņu ienākumus, kā arī paplašinot iespējas saņemt mājokļa pabalstu pašvaldībā.
Atbalsta apmēru un nosacījumus paredz Ministru kabinetā 9. augustā atbalstītie Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma grozījumi, kas vēl jāskata Saeimā. Likumdevēja ārkārtas sēde plānota ceturtdien, 11. augustā.
Likumprojektā paredzēts, ka valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 eiro/kWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,100 eiro/kWh.
Atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanā paredzēts mājsaimniecībām, kuras elektroenerģiju izmanto apkurē.
Tāpēc šādās mājsaimniecībās elektroenerģijas patēriņš mēnesī pārsniedz 500 kWh, un daļēja elektroenerģijas cenas kompensācija tiks piemērota elektroenerģijas patēriņam virs 500 kWh, bet ne vairāk kā 2000 kWh. Tādējādi jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja cenai, savukārt atbilstoši atbalsta mehānismam tiks kompensēts maksimālais patēriņš 1500 kWh, paskaidrots likuma grozījumu anotācijā.
Mājsaimniecībām, kuras apkurē izmanto dabasgāzi, kompensācijas apmērs noteikts 30 eiro/MWh (0,030 eiro/kWh) tiem lietotājiem, kuru mēneša patēriņš pārsniedz 221 kWh/mēnesī (21 m3/mēnesī). Atbalsta periods noteikts no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim, tas tiks automātiski piemērots mājsaimniecību rēķinos.
Ekonomikas ministrijas informācijā uzsvērts, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kuri maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā noteikts pienākums dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, atbalstu paredzēts sniegt jau no š. g. 1. jūlija, ņemot vērā, ka mājsaimniecībām, kuras iegādājas dabasgāzi pēc regulētā tarifa, mainās dabasgāzes tarifs nākamajam pusgadam. Atbalsts tiks iekļauts dabasgāzes tirgotāju sastādītajos rēķinos par dabasgāzi jau no 2022. gada septembra (septembra rēķinā tiks uzrādīts atbalsts par 2022. gada jūliju un augustu).
Par periodu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim mājsaimniecībām piemērotais centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai likumprojektā noteikts 50% apmērā no starpības starp siltumenerģijas tarifu, kuru apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vai attiecīgā pašvaldība, un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro/MWh.
Granulām un briketēm noteikts cenu slieksnis – 300 eiro/tonnā –, no kura tiek piemērota izmaksu kompensācija 50% apmērā (ja izmaksas pārsniedz 300 eiro/tonnā), bet ne vairāk kā 100 eiro par tonnu. Savukārt uz vienu mājsaimniecību noteikts patēriņa atbalsta slieksnis – 10 tonnas brikešu vai granulu.
Valdība apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu atbalstu sniegt arī mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto malku. VARAM norāda, ka likumprojektā iekļautais atbalsts ir 60 eiro mājsaimniecībām, kuras mājokli apkurina ar malku un to ir iegādājušās pirms likuma pieņemšanas, taču nav saglabājušas maksājuma dokumentu, pašvaldībā iesniedzot pašapliecinājumu par malkas apkures iekārtas esību mājoklī.
Turpretī mājsaimniecībai, kura mājokli apkurina ar malku, par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu 50 procentu apmērā no izmaksām par ne vairāk kā 35 berkubikmetru malkas iegādi par cenu, kas pārsniedz 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk kā 15 eiro par berkubikmetru. Šajā gadījumā atbalsts tiks aprēķināts, pamatojoties uz maksājumu apliecinošu dokumentu.
Lai paplašinātu mājokļa pabalsta pieejamību, dodot iespēju šo pabalstu saņemt lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, par periodu no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. aprīlim tiks piemērots koeficients 3.
Tātad no 1. oktobra, vēršoties sociālajā dienestā ar iesniegumu mājokļa pabalsta piešķiršanai, persona uzrādīs un sociālais dienests aprēķinās mājokļa pabalstu atbilstoši par septembri saņemtajiem rēķiniem, informē Labklājības ministrija (LM).
Paaugstināti koeficienti dod iespēju saglabāt atsevišķi dzīvojošas personas vai vairāku personu mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļu ikdienas izdevumu apmaksai, tai skaitā pārtikas iegādei, un kvalificēties mājokļa pabalstam ar augstākiem ienākumiem nekā iepriekš.
Koeficienta palielinājuma rezultātā garantētā minimālā ienākuma slieksnis mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam būs 327 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 228 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Likumprojektā iekļautas normas par atbalstu senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām. No 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam paredzēts valsts pabalsts 30 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nepārsniedz 300 eiro; 20 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir no 301 eiro līdz 509 eiro mēnesī; 10 eiro mēnesī, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir no 510 eiro līdz 603 eiro.
Šo valsts pabalstu piešķirs un izmaksās Latvijā dzīvojošai personai, kura no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēja, tai skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas saņēmēja, izdienas pensijas saņēmēja, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurai vecuma pensija nav piešķirta, izdienas pensijas saņēmēja, kura nav sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kurai ir noteikta invaliditāte, atlīdzības par darbspēju zaudējumu vai atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmēja, vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja, informē LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.
Gala lēmums par atbalsta pasākumiem vēl jāpieņem Saeimā. Likumdevēja ārkārtas sēde plānota ceturtdien, 11. augustā.
Šo pirmdien pēc sadarbības padomes sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš informēja, ka valdību veidojošās koalīcijas partijas vienojušās, ka atbalsts energoresursu cenu pieauguma dēļ ir nepieciešams ne tikai mājsaimniecībām, bet arī uzņēmējiem, lai viņi spētu saglabāt savu konkurētspēju Eiropā un pasaulē. Par atbalsta sniegšanu arī uzņēmējiem paredzēts lemt nākamnedēļ.
Infografika: Ekonomikas ministrija
Infografika: Ekonomikas ministrija
