Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik.
Arvien biežāk Valsts policija informē, ka pazuduši nepilngadīgie, un lūdz sabiedrību iesaistīties viņu meklēšanā. Savukārt citos gadījumos policiju izsauc mikrorajona iedzīvotāji, jo pusaudži nakts laikā demolē atkritumu tvertnes. Gadījumi, kuros iesaistīti nepilngadīgie, ir dažādi. Tomēr rodas jautājums –, kāda atbildība par normatīvu neievērošanu publiskās vietās ir pašiem pusaudžiem un ar kādām sekām jārēķinās vecākiem?
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. pantu bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu. Civillikuma 177. panta pirmā daļa nosaka, ka līdz 18 gadu vecumam bērns atrodas vecāku (vai aizbildņu) aizgādībā.
Par bērna uzraudzību, kas ir rūpes par bērna drošību un to, lai bērns nenodarītu zaudējumus citām personām, ir atbildīgi vecāki, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes docente, Dr. iur. Inga Kudeikina.
Pieaugot bērna vecumam, pieaug bērna atbildība par savu rīcību. Par izdarīto administratīvo pārkāpumu un par izdarīto noziedzīgo nodarījumu pie atbildības tiek saukts 14 gadu vecumu sasniedzis bērns.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.2 pants nosaka, ka bērniem no 7 līdz 16 gadu vecumam aizliegts nakts laikā no plkst. 22.00 līdz 6.00 atrasties publiskā vietā bez pilngadīgas personas, kura atbildīga par bērna uzraudzību, klātbūtnes.
“Tātad pēc plkst. 22.00, ja bērns nav sasniedzis 16 gadu vecumu, viņš ārā (publiskā vietā) var atrasties tikai kopā ar vecākiem vai personu (pilngadīgu personu), kuru vecāki ir pilnvarojuši bērnu uzraudzīt – garantēt bērna drošību un to, ka bērns neapdraud citas personas,” uzsver I. Kudeikina.
Pilnvarojums, protams, tiek dots mutiski. Vajadzības gadījumā, sazinoties ar vecākiem, ir jāsaņem apliecinājums, ka konkrētā persona patiešām ir pilnvarota.
“Pilnvarojums, protams, tiek dots mutiski. Vajadzības gadījumā, sazinoties ar vecākiem, ir jāsaņem apliecinājums, ka konkrētā persona patiešām ir pilnvarota. Situācija, ka nepilngadīgais būs sava pilngadīgā drauga pavadībā, taču draugs nebūs saņēmis bērna vecāku pilnvarojumu, neatbilst minētā panta jēgai,” turpina I. Kudeikina. Vecāki ir atbildīgi par bērnu, un tikai viņi var dot piekrišanu/pilnvaru kādai personai uzraudzīt savu atvasi. Turklāt arī personai, kura būs kopā ar bērnu, jāapzinās, ka uzraudzīšanas laikā nelielā aizgādības tiesību daļa – rūpēties par bērnu – tiek pārnesta uz viņu un tajā brīdī viņa ir atbildīga par bērna drošību.”
Bieži medijos redzama policijas informācija par meklēšanā esošiem nepilngadīgajiem, par pusaudžiem, kuri nakts laikā ir vieni.
Piemēram, kāda 14 gadu veca meitene bija atbraukusi uz Rīgu pie nesen internetā iepazītās draudzenes, taču pēc plkst. 22.00 atradusies uz ielas, bez naktsmājām. Vīrietis, pie kura viņa vērsās pēc palīdzības, bija izsaucis policiju.
“Šajā gadījumā, nezinot visus lietas apstākļus, grūti konkrēti komentēt,” saka I. Kudeikina. “Vai meitenes māte bija sazinājusies ar rīdzinieces vecākiem un atļāvusi/informējusi doties ciemos? Vai meitene savu māti vispār bija informējusi? Jebkurā gadījumā ar šo ģimeni ir jāstrādā bāriņtiesai, jo, vai nu meitene neklausa vecākus, un vecāki netiek galā un nevēršas bāriņtiesā, vai vecāki neinteresējas par savu bērnu.”
“Faktiski abos gadījumos –, ja bērns neklausa un arī vecāks neinteresējas, – atbildīgs ir vecāks. Bērnam nav atbildības par “pazušanu”, izņemot gadījumus, kad prombūtnes laikā bērns ir izdarījis kādu likumpārkāpumu, tad atbildība, protams, ir par izdarīto likumpārkāpumu. Bet par patvaļīgu, vecākiem nezināmu prombūtni kā tādu bērnam nav atbildības. Ja bērns klaiņo (regulāri, sistemātiski “pazūd”), tad ir pamats iesaistīties pašvaldībai, iekārtojot bērna profilakses lietu. Protams, jāmeklē cēloņi, kāpēc bērns klaiņo,” norāda I. Kudeikina.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 59. pants nosaka, ka policija ir tiesīga aizturēt 16 gadu vecumu nesasniegušu personu, kura nakts laikā atrodas publiskā vietā bez pilngadīga pavadoņa.
Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 87. pants paredz, ka par bērna, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu, atrašanos publiskā vietā nakts laikā bez pilngadīgas personas, kura atbildīga par bērna uzraudzību, klātbūtnes piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 70 eiro.
Jau no 11 gadu vecuma bērnam var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus par izdarīto administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu. To nosaka likuma “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” 3. pants.
Atbilstoši minētā likuma 6. panta nosacījumiem bērniem var piemērot šādus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus:
“Jāsaprot, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis nav sods. Tā mērķis ir palīdzēt nepilngadīgajam laboties, izkopt sabiedriski derīgu uzvedības modeli un reintegrēties sabiedrībā, atturēt no likumpārkāpumiem,” uzsver I. Kudeikina.
Kaut arī jau no 11 gadiem bērnam var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, tas joprojām neatbrīvo vecākus no atbildības par bērnu, atgādina eksperte. Izvērtējot faktiskos apstākļus, var tikt lemts jautājums par aizgādības tiesību pārtraukšanu/atņemšanu vecākiem, kuri nevar/negrib nodrošināt bērna aprūpi un uzraudzību (Civillikuma 200., 203. pants), kā rezultātā bērns ir nonācis bīstamā situācijā vai izdarījis likumpārkāpumu.
Šie jautājumi ir bāriņtiesas kompetencē, kurā pēc palīdzības var vērsties gan vecāki, ja bērns neklausa, klaiņo u. tml., gan bērns, ja uzskata, ka vecāki nenodrošina viņa aprūpi, gan ikviena persona, kuras rīcībā ir informācija par to, ka kāda bērna aprūpe un uzraudzība netiek nodrošināta.
Nesen medijos tika atspoguļots gadījums, kad trīs pusaudži (13, 16 un 17 gadi) dzērumā naktī demolēja atkritumu tvertnes Ķengaragā.
“Jebkura pārkāpuma izdarīšana reibuma stāvoklī ir atbildību pastiprinošs apstāklis. Šādas darbības varētu tikt kvalificētas gan kā administratīvais pārkāpums, gan kā noziedzīgs nodarījums,” skaidro I. Kudeikina. “Konkrētu nodarījuma kvalifikāciju var dot tikai policija, rūpīgi izmeklējot notikušo. Redzams, ka šeit varētu būt gan tīša mantas bojāšana, gan huligānisms, kas var būt administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums. Divus no pusaudžiem var saukt gan pie administratīvās atbildības, gan kriminālatbildības (atbilstoši izmeklēšanā noskaidrotajam, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums). Savukārt 13 gadu vecajam pusaudzim var tikt piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi.”
Nepilngadīgā atbildība – gan administratīvā, gan kriminālatbildība – sākas no 14 gadu vecuma. Tomēr nepilngadīgajiem ir jāapzinās, ka vecums neatbrīvo no atbildības, tostarp, civiltiesiskās atbildības, proti, pienākuma atlīdzināt nodarītos zaudējumus, uzsver I. Kudeikina.
Kā kriminālsods var tikt piespriesta arī brīvības atņemšana un citi Krimināllikuma 65. pantā noteiktie pamatsodi un papildsodi. Turklāt var tikt lemts jautājums par aizgādības tiesību pārtraukšanu/atņemšanu vecākiem.
Savukārt administratīvā atbildība ir noteikta Bērnu tiesību aizsardzības likuma XIII nodaļā “Administratīvie pārkāpumi bērnu tiesību aizsardzības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”.
“Bērns ir vecāku aizgādībā, un bērna vecākam kā gudrākajam, kā rīcībspējīgai personai ir jāspēj tikt galā ar šīm situācijām, ar bērna audzināšanu. Problēmu gadījumos jālūdz kompetentu iestāžu (bāriņtiesa, psihologs, sociālais darbinieks, sociālais pedagogs, ārsts) palīdzība. Atziņa, ka bērna vecāks labāk zina, kā audzināt savu bērnu, nav absolūta,” rezumē I. Kudeikina.
