Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Grozījumi Energoefektivitātes likumā, kas stājas spēkā 2. augustā, politikas plānošanā un investīciju apstiprināšanā ievieš principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Izmaiņas likumā aktualizē regulējumu energopārvaldības ieviešanas jomā valsts iestādēs, pašvaldībās un citās atvasinātajās publiskajās personās, kā arī attiecībā uz energoefektivitātes prasībām lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem.
Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti prasību pārņemšanu, kā arī novērstu Eiropas Komisijas 2019. gada 24. janvāra formālajā paziņojumā pārkāpuma procedūras lietā Nr. 2018/2344 konstatētos trūkumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK prasību pārņemšanā.
Energoefektivitātes likuma pirmais pants tiek papildināts ar diviem jauniem terminu skaidrojumiem: “references platība” un “elektroenerģijas lietotājs”.
Direktīva 2018/2002 nosaka, ka, ieviešot jaunus noteikumus attiecībā uz dažādām politikas jomām, nepieciešams ievērot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Jaunā norma paredz, ka, pieņemot lēmumus, kas skar plānošanu vai finansēšanu, nepieciešams izvērtēt energoefektivitātes uzlabošanas apstākli, piemēram, enerģijas galapatēriņa ietaupījumu, pieprasījuma reakcijas iniciatīvas izmantošanu vai efektīvāku enerģijas pārveidi, pārvadi un sadali, kas vienlaikus joprojām nodrošina attiecīgo lēmumu mērķu sasniegšanu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Likuma 3.1 pantā ir noteikts, ka, lai skaidrotu un atvieglotu minētā principa ievērošanu, Ekonomikas ministrija (atbildīgā ministrija), balstoties uz Eiropas Komisijas izstrādātajiem materiāliem, sagatavo metodiskos norādījumus principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” piemērošanai.
Pārejas noteikumos ir noteikts, ka Ekonomikas ministrijai līdz 2022. gada 31. decembrim ir jāizstrādā metodiskie norādījumi.
Lai nodrošinātu, ka patērētāji saņem tikai kvalitatīvus energoefektivitāti uzlabojošus produktus un pakalpojumus, likuma 3.1 pantā iekļauta prasība, ka minēto produktu ražotājiem un pakalpojumu veicējiem ir jāievēro labā prakse. Ar labo praksi šajā gadījumā saprotami produktu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas attiecīgajās nozarēs noteiktie kvalitātes standarti, paskaidrots likumprojekta anotācijā.
Ar grozījumiem papildināts 5. pants, nosakot, ka Energoefektivitātes likuma prasības ir attiecināmas arī uz atvasinātām publiskām personām (pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona), kuras ir dibinātas uz atsevišķa likuma pamata. Turpmāk tām būs pienākums sekot līdzi un kontrolēt savu enerģijas patēriņu, īstenojot pasākumus tā samazināšanai.
Lai dotu laiku atvasinātām publiskām personām izpildīt likuma normas, pārejas noteikumi paredz, ka tās energopārvaldības sistēmas ieviešanu veic līdz 2023. gada 31. augustam.
Jaunā redakcijā tiek izteikts Energoefektivitātes likuma 10. un 12. pants. Ar grozījumiem tiek precizēta Energoefektivitātes likumā paredzēto tiesību normu piemērošana lielajiem uzņēmumiem.
