SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
13. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Darba tiesības
18
18

Darba likumā jauns bezalgas atvaļinājums – brīva nedēļa tuvinieka aprūpei

Atbalsts tuviniekam var būt vajadzīgs gan akūtu veselības traucējumu gadījumā (piemēram, nelaimes gadījums vai pēkšņa, smaga saslimšana), gan arī ilgstošu veselības traucējumu gadījumā, kad var būt noteikta invaliditāte un īpašas kopšanas nepieciešamība.

Freepik

Darba likumā jau paredzētie atvaļinājumi un brīvas dienas dažādās darbinieka dzīves situācijās ir papildināti ar vēl vienu – aprūpētāja atvaļinājumu. Šis piecu darba dienu bezalgas atvaļinājums domāts kā atspaids strādājošiem cilvēkiem, kuriem ir jāparūpējas par smagi slimiem tuviniekiem.

īsumā
  • No šā gada 1. augusta darbinieks varēs prasīt piecu darba dienu bezalgas atvaļinājumu, lai aprūpētu laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, kam radušās nopietnas veselības problēmas.
  • Darba devējs iekšējā normatīvajā aktā var detalizētāk nekā likumā noteikt aprūpētāja atvaļinājuma izmantošanas kārtību.
  • Ja būs jāaprūpē smagi slims tuvinieks, atvaļinājuma piecas darba dienas varēs izmantot jau šogad.

Ar Darba likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā šā gada 1. augustā, ir ieviests jauns – aprūpētāja atvaļinājums.

To paredz likuma 153. panta (Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas) jaunā – 1.3 daļa, kurā noteikts:

  • Darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts (aprūpētāja atvaļinājums).
  • Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā.
  • Darbiniekam ir tiesības izmantot šādu atvaļinājumu pa daļām.

Par tiesībām uz atvaļinājumiem un brīvdienām darbiniekiem nereti ir neskaidrības, jo likuma normas ne vienmēr novelk striktas robežas katram dzīvē tik atšķirīgās situācijās. Arī normā par aprūpētāja atvaļinājumu ir, sev pielaikojot, jāprāto, kas ir tuvs ģimenes loceklis, kas saprotams ar vienu mājsaimniecību.

Priekšstatam par to, kā jaunais atvaļinājums “darbosies”, uz LV portāla jautājumiem atbildes sniedz Labklājības ministrijas Darba tiesību un darba aizsardzības departamenta, Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta, kā arī Valsts darba inspekcijas eksperti.

Kas ir tuvinieks, kuram nepieciešama aprūpe

Ar grozījumiem likumā noteikts darba devēja pienākums piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts.

Uzskaitījums ir atvērts. Pēc kā orientēties darba devējam, piešķirot šādu atvaļinājumu? Kas šā likuma izpratnē ir tuvs ģimenes loceklis? Darba likumā jau ir norma, kas attiecas uz apmaksātām divām darba dienām, ja neveic darbu sakarā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi. Tieši par citiem ģimenes locekļiem arī LV portālam e-konsultācijās nereti tiek jautāts.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 20. pantā (par pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa nāvi) pēc grozījumiem no šā gada 1. jūlija ir papildināts līdz šim sniegtais ģimenes locekļu uzskaitījums: laulātais, bērns, mazbērns, vecāks, vecvecāks, adoptētājs vai adoptētais, brālis, māsa, pusbrālis vai pusmāsa).

Vai Darba likuma piemērošanai var izmantot Atlīdzības likuma konkrēto ģimenes locekļu uzskaitījumu? 

Darba likumā netiek konkretizēts šī jēdziena saturs, jo šajā situācijā svarīgs ir atbalsts darbiniekam, kuram ir neatliekami jāiesaistās tuva cilvēka aprūpē. Pieņemams, ka par tuvu ģimenes locekli ir uzskatāma jebkura persona, ar kuru darbinieks uztur ciešu saikni un pastāvīgu kontaktu. Atlīdzības likums ir speciālais normatīvais akts, kas attiecināms uz zināmu, ierobežotu personu loku, līdz ar to nebūtu pamata attiecināt šo regulējumu uz ikvienu darbinieku.

Vai darbinieks šādu atvaļinājumu varēs pieprasīt arī tad, ja nedzīvo kopā ar aprūpējamo personu – laulāto, vienu no vecākiem, bērniem un citiem tuviem ģimenes locekļiem? 

Likumprojekta anotācijā ir sniegta atbilde uz šo jautājumu: “Kritērijs par personas dzīvošanu ar darbinieku vienā mājsaimniecībā nav attiecināms uz laulāto, vecāku, bērnu vai citu ģimenes locekli.”

Atvaļinājumu piešķirs uz laiku, kas nav ilgāks par piecām darba dienām viena gada laikā, un to varēs izmantot pa daļām. Tātad – ja ir aprūpējams tuvinieks, varēs prasīt atvaļinājuma dienas pa vienai?

Jā.

Kas ir medicīnisks iemesls, kā dēļ būtu nepieciešama tuvinieka klātbūtne

Par nopietnu medicīnisku iemeslu, kā dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts, grozījumu anotācijā, piemēram, minēti smagi gadījumi – pēc slimnīcas un ja izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums īpašai kopšanai.

Tās ir divas salīdzinoši ierobežotas situācijas. Tāpēc rodas jautājums – vai atbilstoši Eiropas direktīvai 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem ir paredzēta elastīgāka pieeja, piemēram, vecāku cienījumos gados aprūpei? Vecie ļaudis itin bieži uz slimnīcu no laba prāta nelaužas, ne viņiem ir VDEĀVK atzinums par īpašu kopšanu, ko izsniedz tikai tad, ja noteikta invaliditāte.

Vai par mājās smagi sasirgušu vecāku informāciju varētu sniegt arī ģimenes ārsts?

Grozījumu anotācijā ir arī minēts: “Aprūpes vajadzība var rasties gan tuvinieka akūtu veselības traucējumu gadījumā (piemēram, nelaimes gadījums vai pēkšņa, smaga saslimšana), gan arī ilgstošu veselības traucējumu gadījumā, kad var būt noteikta invaliditāte un īpašas kopšanas nepieciešamība. Tādējādi darba devējam ir jānodrošina sociāli atbildīga un iespējami elastīga pieeja atvaļinājuma piešķiršanā.”

Līdz ar to šī tiesība netiek ierobežota tikai ar īpašās kopšanas vai invaliditātes gadījumu. Anotācijā minētais ir tikai kā piemērs. Arī likumā ietvertā norma ir pietiekami elastīga, lai sniegtu iespēju darbiniekam iesaistīties kāda tuvinieka aprūpē. Informāciju par konkrētās personas veselības stāvokli ir tiesīgs sniegt šīs personas ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts, ievērojot visus personas datu aizsardzības nosacījumus.

Kāda informācija būs nepieciešama, lai darbinieks apliecinātu, ka dzīvo vienā mājsaimniecībā ar personu, kurai nepieciešama aprūpe? Kurš ko tādu var apliecināt?

Šajā gadījumā varētu pietikt ar pašapliecinājumu.

Aprūpētāja atvaļinājumu var prasīt jau šogad

Aprūpētāja atvaļinājums ir piecas darba dienas gadā. Vai tas ir kalendāra gads (1. janvāris–31. decembris) vai darbinieka individuālais darba gads, kas tiek uzskaitīts ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam?

Likums šādu jautājumu nereglamentē, līdz ar to iespējami ir abi varianti. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, darba devējs iekšējā normatīvajā aktā var detalizētāk noteikt šī atvaļinājuma izmantošanas kārtību, t.sk. arī to, vai šī atvaļinājuma izmantošanai tiek piemērots individuālais darba gads vai kalendārais gads.

Vai neizmantotais atvaļinājums ir pārceļams uz nākamo gadu?

Nē, aprūpētāja atvaļinājums nav pārceļams uz citu gadu.

Grozījumi stāsies spēkā 2022. gada 1. augustā. Gads jau būs otrā pusē. Vai šogad varēs izmantot aprūpētāja atvaļinājuma visas piecas dienas?

Jā.

Vai darba devēja pienākums ir šo atvaļinājumu piešķirt obligāti?

Jā, ja darbinieks to prasa, darba devējam ir jāpiešķir šāds atvaļinājums.

Aprūpētāja atvaļinājuma iniciatīvas pamatojums

Grozījumu anotācijā to pamatojumā norādīts, ka profesionālu aprūpes pakalpojumu pieejamības trūkums, kā arī salīdzinoši augstās izmaksas daļai darbinieku liek izvēlēties strādāt nepilnu darba laiku vai izbeigt darba tiesiskās attiecības vispār.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gadā 44,9% sieviešu un 39,2% vīriešu darba pārtraukšanas iemesls bija personīgi vai ģimenes apstākļi (personas, kuras darbu pārtrauca grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma dēļ, kurām bija jāpieskata savi bērni, jāaprūpē kopjams pieaugušais vai citu personīgu vai ģimenes apstākļu pēc), kas ir visai augsts rādītājs, īpaši sievietēm.

Ņemot vērā to, ka turpinās sabiedrības novecošanās (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem joprojām palielinās iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma), kā arī nepieciešamību mazināt aprūpes pienākumu radīto ekonomisko neaktivitāti un nevienlīdzību šajā jomā, grozījumi Darba likumā paredz ieviest šo jauno atvaļinājuma veidu – aprūpētāja atvaļinājumu.

Labs saturs
18
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU