Oficiālā publikācija – demokrātiskas un tiesiskas valsts “balss”
Oficiālais izdevums ir veids, kā ikviens sabiedrības loceklis tiek informēts par spēkā esošo tiesisko regulējumu. Tas ir salīdzinoši vienkāršs tiesību institūts, bet tam ir fundamentāla nozīme demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanā, jo, lai tās pieņemtie likumi un noteikumi funkcionētu, tie sabiedrībai ir jāzina.
Satversmes komentāru izdevumā, kas veltīts Satversmes V nodaļai “Likumdošana”, paskaidrots: “Lai normatīvie tiesību akti funkcionētu, ir nepieciešams, lai tie būtu zināmi sabiedrībai. Tādēļ likumdevēja pieņemtais dokuments iegūst normatīvā tiesību akta kvalitāti un juridisko spēku tikai tad, kad tas tiek izsludināts.” Turklāt ar izsludināšanu ir jāsaprot nevis tikai informācija, ka normatīvais akts ir pieņemts, bet arī paša normatīvā tiesību akta teksta publicēšana.
“Nevis likumdevēja balsojums par normatīvā akta pieņemšanu, bet tieši jaunpieņemtā normatīvā tiesību akta izsludināšana ir uzskatāma par noslēdzošo [..] likumdošanas procesa posmu.”1
Līdz ar to, kā norādīts Satversmes komentāros, “pienācīgi funkcionējošs oficiālais izdevums, kurā tiek publicēti visi normatīvie tiesību akti, ir fundamentāla modernas, demokrātiskas un tiesiskas valsts iezīme, bez kuras valsti nemaz nevarētu saukt par demokrātisku”. 2
Tēlaini izsakoties, oficiālais izdevums ir demokrātiskas tiesiskas valsts “balss”.3
Vēsturiski, patiesi, valsts vara pieņemtos likumus tautai paziņoja mutvārdos, nolasot tos sabiedriski nozīmīgās publiskās vietās, piemēram, baznīcās. Iemesls bija sabiedrības zemais izglītības līmenis, jo iepriekšējos gadsimtos lasītprasme nebija izplatīta.
Mūsdienās normatīvo tiesību aktu izsludināšana mutvārdos ir atstāta tikai ārkārtas gadījumiem. Kopš poligrāfijas tehnoloģijas attīstība ļauj masveidā drukāt un izplatīt informāciju, parastā kārtībā normatīvie tiesību akti tiek izsludināti rakstveidā – papīra formāta izdevumos vai, pateicoties informācijas tehnoloģiju attīstībai, elektroniski.4
Arī Latvijā kopš 2012. gada normatīvie akti tiek publicēti elektroniskajā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Līdz ar to neviens nevar aizbildināties ar savu tiesību un pienākumu nezināšanu, ja tie ir noteikti tiesību aktos, kas ir likumā noteiktā kārtībā izsludināti un publiski pieejami.
“Pagaidu Valdības Vēstnesis”
Izpratne par oficiālās publikācijas nozīmi bija arī pirmajai Latvijas Pagaidu valdībai, jo darbs pie Latvijas oficiālā laikraksta izveides tika uzsākts neilgi pēc valsts neatkarības proklamēšanas.
“Ar 1918. gada 7. decembra Latvijas Pagaidu valdības lēmumu tika atzīts par nepieciešamu izdot “valdības orgānu” ar nosaukumu “Pagaidu Valdības Vēstnesis”. Laikrakstu izveidoja 11. dienā pēc pirmās Latvijas Pagaidu valdības sēdes 1918. gada 26. novembrī.5
Latvijas Pagaidu valdības un tās apakšorgānu oficiālā laikraksta pirmais numurs iznāca 1918. gada 14. decembrī. Tajā sniegts arī skaidrojums, kāpēc nepieciešams oficiālais laikraksts un kāds būs tā saturs:
“Šāda laikraksta izdošana bija nepieciešami vajadzīga. Kā katra cita valdība, tā arī Latvijas valsts Pagaidu valdība nevar pietikt bez sava oficiāla organa, kurā parādītos visi viņas likumi un rīkojumi, kas pilsoņiem jāzin un jāievēro. [..] Pagaidu Valdības Vēstnesī iespiestiem likumiem un rīkojumiem būs oficiāla un autentiska nozīme. Iestādēm un tiesām ir pienākums laikrakstu turēt un pēc viņa saņemšanas būs obligatoriski jāpieturas pie nodrukāto likumu un rīkojumu tiešā satura; ar nezināšanu neviens nevarēs aizbildināties.”6
Pirmā vēsts, kas tika publicēta “Pagaidu Valdības Vēstnesī”, bija saistīta ar Latvijas valsts izveidošanu, norādot, ka 1918. gada 18. novembrī tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts.
Uzreiz pēc tam seko informācija par Tautas padomi – tās sastāvu, izskatītajiem jautājumiem un politisko platformu. Secīgi laikraksta pirmajā lapā publicēti vairāki Tautas padomes uzsaukumi, ar kuriem Latvijas pilsoņiem cita starpā tika paziņots, ka Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme un Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga un demokrātiska republika. Tautas padome ir nodibinājusi augstāko izpildvaru Latvijā – Latvijas Pagaidu valdību. Savukārt Satversmi un attiecības pret ārvalstīm tuvākā nākotnē noteiks vispārīgās, tiešās, vienlīdzīgās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kurās piedalīsies abi dzimumi (gan vīrieši, gan sievietes), sasaukta Satversmes sapulce.7
Šis paziņojums bija Latvijas Republikas 1918. gada 18. novembra proklamēšanas akts jeb uzsaukums “Latvijas pilsoņiem!”, uz kā pamata turpmāk tika veidoti Latvijas valsts konstitucionālie pamati.
Saistībā ar Padomju Krievijas iebrukumu Latvijas Pagaidu valdība 1919. gada sākumā bija spiesta pārcelties uz Liepāju, un laikrakstu “Pagaidu Valdības Vēstnesis” vairs neizdeva.8 Neatkarības kara apstākļos, līdz 1919. gada vidum, Latvijas teritorijā bija vairāki izdevumi, kuru publikācijām piemita oficiāls raksturs, piemēram, “Latvijas Sargs”. Taču pēc šī perioda līdz pat Padomju Savienības okupācijai 1940. gadā Latvijā bija tikai viens laikraksts, kam bija piešķirts oficiāls statuss valsts pieņemto aktu publicēšanai, lai tie iegūtu saistošu spēku. Tas bija “Valdības Vēstnesis”.9
Speciāls likums par Satversmes spēkā stāšanos
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce trešajā lasījumā pieņēma Latvijas Republikas Satversmes pirmo daļu.
Tobrīd Satversmes sapulcē pieņemto likumu spēkā stāšanās laiku noteica Tautas padomes 1920. gada 15. martā pieņemtais Likums par likumu un valdības rīkojumu spēkā nākšanas laiku.
Tajā bija noteikts šādi: “Visi likumi un priekš iedzīvotājiem saistošie valdības rīkojumi nāk spēkā septītā dienā pēc viņu iespieduma “Valdības Vēstnesī”, ja viņos nav noteikts cits termiņš. Iespiešanas diena nav skaitāma līdzi.”
Tomēr ar [Satversmes] likumu tas nebija iespējams, jo nule pieņemtā konstitūcija vispirms noteica Saeimas darbību, kas vēl nebija ievēlēta. Bija nepieciešama “pārejas formula”.
Tāpēc uzreiz pēc Satversmes pirmās daļas pieņemšanas galīgajā lasījumā Satversmes sapulces komisijas, kas bija izstrādājusi valsts pamatlikuma projektu, priekšsēdētājs Marģers Skujenieks rosināja pieņemt lēmumu, ka “Satversmes septiņu pirmo nodaļu spēkā stāšanos noteiks sevišķs ievešanas likums”.
Šo ierosinājumu Satversmes sapulce pieņēma vienbalsīgi.
Likumu par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ievešanu galīgajā – trešajā – lasījumā Satversmes sapulce pieņēma 1922. gada 20. jūnijā.
Tas paredzēja, ka 1922. gada 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme stājas spēkā 1922. gada 7. novembrī plkst. 12 dienā, kad uz pirmo sēdi sanāk pirmā Saeima, kuras vēlēšanām jānotiek 7. un 8. oktobrī.
Šajā likumā tika iekļauti pārejas noteikumi arī attiecībā uz institūciju darbību, kurās bija iecelti Satversmes sapulces pārstāvji (piemēram, Lāčplēša ordeņa dome), kā arī paredzēts, ka Satversmes 87. pants stājas spēkā ar sevišķa likuma par Valsts kontroli izdošanu.10
Tajā pašā dienā, 1922. gada 20. jūnijā, Satversmes komisijas pārstāvis Arveds Bergs aicināja Satversmes sapulci pieņemt vēl vienu “pārejas formulu”, kas paredzēja Satversmes, likuma par tās spēkā stāšanos un ievešanu, kā arī likuma par Saeimas vēlēšanām un tautas nobalsošanu vienlaicīgu publicēšanu pēc tam, kad Satversmes sapulce par tiem būs pieņēmusi Redakcijas komisijas ziņojumu.11
Arī šis priekšlikums tika vienbalsīgi atbalstīts.
Redakcionālie labojumi
Līdzīgi kā citu valstu parlamentos, arī Satversmes sapulce iecēla Redakcijas komisiju. Tās kompetence bija redakcionāli (gramatiski, valodnieciski pareizi) sagatavot likumdevēja izdotos likumus, nemainot tos pēc satura.
Satversmes sapulce Redakcijas komisiju izveidoja jau trešajā sēdē 1920. gada 5. maijā, par tās locekļiem ieceļot sešus Satversmes sapulces deputātus – Augustu Briedi, Hermani Salni, Jāni Bankavu, Valdi Grēviņu, Kristapu Eliasu un Oskaru Valdmani. 12 Šādas komisijas izveidi paredzēja arī Satversmes sapulces Kārtības rullis.13
Ziņojumu par redakcionāliem labojumiem Satversmē 1922. gada 28. jūnijā Satversmes sapulcē nolasīja Redakcijas komisijas loceklis Kristaps Eliass.
Plašākas debates izraisīja tikai viens Redakcijas komisijas priekšlikums – aizvietot vārdu “Ministrs-prezidents” ar sarunu valodā jau iegājušos “Ministru prezidents”. Viedokļi dalījās, tāpēc Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste atbalstīja priekšlikumu izšķirt šo jautājumu balsojot. Ar 46 balsīm “par”, 15 balsīm “pret”, 21 Satversmes sapulces loceklim atturoties, tika nolemts Satversmē izmantot vārdu “Ministru prezidents”.14
Ievērojot to, ka ir aktualizējies jautājums, kādēļ 3. lasījumā apstiprinātajā Satversmes tekstā ir redakcionālas atšķirības no oficiālajā izdevumā “Valdības Vēstnesis” izsludinātā valsts pamatlikuma teksta, LV portāls pārpublicē Satversmes sapulces Redakcijas komisijas ziņojumu pilnā apmērā.
Satversmes sapulces Redakcijas komisijas ziņojums par redakcionālajiem labojumiem SatversmēReferents Kristaps Eliass Augstā sapulce! Satversmes likumā redakcijas komisija atrod par nepieciešamu sekojošus pārlabojumus. Satversmes ievadā ievada teikumā vārda “nolēmuse” vietā likt “nolēmusi”.
Tad I nodaļas virsrakstā vārda “vispārīgi” vietā likt “vispārējie”.
Tad 6. pantā vārda “ievēl” vietā likt “ievēlē”.
“6-a” panta vietā likt “7. pantu”. Sakarā ar to pārgrozīt par vienu ciparu pantu numerāciju līdz pat Satversmes likuma beigām. Tad tai pašā pantā strīpot vārdus “vēlētāju sarakstā uzņemtam”.
16. pantā, senākā 15., vārda “tā” vietā likt “viņu”. Vārda “skaitlis” vietā “skaits”.
18. pantā, senākā 17., vārda “pate” vietā likt “pati”.
Tad redakcijas komisijas uzdevumā man jāgriež atkal Satversmes sapulces uzmanība uz 20. pantu, kur tiek lietots vārds “ministrs prezidents”. Redakcijas komisijā ap šo vārdu izcēlās plašas debates, jo daži no redakcijas komisijas locekļiem ieskatīja, ka šī vārda vietā būtu ieteicamāk lietot vārdu “ministru prezidents”. Tomēr redakcijas komisijā nevarēja vienoties ne par vienu no šiem vārdiem, tā kā balsis dalījās uz pusi, puse bija par “ministru prezidents” un otra puse par “ministrs prezidents”. Tā tad augstam namam nāksies taisīt lēmumu šai lietā.
22. pantā, senākā 21. pantā, – teikumu “Saeima ar divas trešdaļas lielu klātesošo deputātu balsu vairākumu” ... grozīt sekojoši “Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu”...
23. pantā, senākā 22., vārda “tās” vietā likt vārdu “Saeimas”.
25. pantā, senākā 24., vārda “to” vietā likt vārdu “savai”.
28. pantā, senākā 27., vārda “nedz” vietā likt vārdu “ne”. Tāpat otrā vietā, kur tas vārds atkārtojas, “nedz” vietā likt vārdu “ne”. Tāds pats pārlabojums ir arī 29. pantā, senākā 28.: “nedz” vietā likt “ne”. Tad tai pašā pantā vārdu “ir” priekš vārda “jāpaziņo” strīpot. Tad tālāk tai pašā pantā teicienu “Saeimas sēdē dēļ izlemšanas”grozīt sekojoši: “Saeimas sēdē izlemšanai”. Tā paša panta beigās vārda “tā” vietā likt “viņa”.
31. pantā, senākā 30. pantā, beigās pēc vārdiem “vai ziņas;” vārdu “un” strīpot, liekot tā vietā “;”.
32. pantā, senākā 31. pantā, beigās teicienu “arī ja viņi” grozīt sekojoši: “ja arī viņi”.
34. pantā, senākā 33. pantā, sākumā vārdu “to”priekš vārda “komisiju” strīpot, tāpat strīpot vārdu “tās”.
Tad 35. pantā, senākā 34. pantā, vārda “ievēl” vietā likt “ievēlē”. Tāpat pārgrozīt vārdu “ievēl” nākošā 36. pantā, senākā 34.a pantā, 38. pantā, senākā 36. pantā, strīpot vārdu “ir” priekš vārda “jānoliek”.
39. pantā, senākā 37., vārdu “pate” pārgrozīt “pati”. Tad 42. pantā, vārda “vadons” vietā likt “vadonis”.
40. pantā vārda “skaitas” vietā likt “uzskatama”.
50. pantā tāpat vārda “skaitas” vietā likt “uzskatams”.
53. panta beigās vārda “vajaga būt” vietā likt “jābūt”.
54. panta beigās: “ja tam piekrīt Saeima ar divu trešdaļu balsu vairākumu” grozīt sekojoši: “ja tam piekrīt Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu”.
59. pantā, vārda “tās” vietā likt “Saeimas”.
Tad 61. pantā vārdus “uz vairāk ministriju darbību” grozīt sekojoši: “uz vairāku ministriju darbību”.
62. pantā strīpot vārdu “ir” iepriekš vārda “jāceļ”.
65. pantā strīpot vārdu “atsevišķās” iepriekš vārda “komisijas”.
66. pantā, trešā nodalījumā, strīpot vārdu “ir” iepriekš vārda “jāiesniedz”.
69. pantā vārda “tanī” vietā likt vārdu “likumā”.
72. pantā teicienu “Ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju”. Tai pašā pantā teicienu: “Tad ar šī laika notecēšanu” grozīt sekojoši: “Tad pēc šī laika notecēšanas”.
74. panta atsaukšanos uz 70. pantu sakarā ar to, ka numerācija grozīta, “70” vietā likt “72”.
75. pantā sākumā, kurš skan: “Ja Saeima ar divu trešdaļu balsu vairākumu” grozīt sekojoši: “Ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu.”
76. pantā pirmā teikuma beigās vārda “tās vietā likt vārdu “Saeimas”. Nākošā teikuma sākumā, kurš skan: Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu”.
78. pantā vārda “likumu projektu” vietā teikt “likuma projektu”.
Tie ir visi pārgrozījumi pie šī Satversmes likuma no redakcijas komisijas.
|
Oficiālā publikācija
1922. gada 30. jūnijā “Valdības Vēstnesī” tika izsludināta Latvijas Republikas Satversme 1922. gada 15. februārī pieņemtajā redakcijā pēc Satversmes sapulces Redakcijas komisijas labojumiem.
Interesentiem – abas redakcijas iespējams salīdzināt Tiesu namu aģentūras 2006. gada izdevuma “Latvijas Satversmes Sapulces stenogrammu izvilkums (1920–1922)” pielikumā15, kas pieejams arī elektroniski Latvijas Tiesību zinātņu institūta mājaslapā.
Vienlaikus ar Latvijas Republikas Satversmi “Valdības Vēstnesī” tika izsludināti citi likumi, kas bija būtiski netraucētai pārejai uz Satversmē noteikto valsts iekārtu un pārvaldes organizāciju:
- Likums par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ievešanu;
- Likums par Saeimas vēlēšanām;
- Likums par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu.
Ieskaties “Valdības Vēstneša” 1922. gada 30. jūnija numurā!
Likumprojekta redakcionāla pārbaude mūsdienās
Saeimā pieņemta likuma tekstu atbilstoši Saeimas deputātu balsojumam sagatavo par likumprojekta virzību atbildīgā Saeimas komisija, LV portālam pastāstīja Saeimas Preses dienestā.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rullī un Saeimas Prezidija apstiprinātajā nolikumā par likumprojektu sagatavošanu, noformēšanu un virzību Saeimā noteikto tiek pārbaudīta likuma teksta atbilstība valsts valodas normām. To dara Saeimas Stenogrammu nodrošinājuma dienesta redaktors, kā arī korektors un, ja nepieciešams, izdara redakcionālus labojumus, nemainot tekstu pēc būtības.
Savukārt Juridiskā biroja darbinieks pārbauda likuma teksta atbilstību likumdošanas tehnikas un kodifikācijas prasībām.
1 Kursiša, E., Pumpišs, A. Oficiālā izdevuma institūts demokrātiskā valstī. Grām.: Autoru kolektīvs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. V nodaļa. Likumdošana. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 402. lpp.
2 Turpat, 400. lpp.
3 Turpat.
4 Turpat, 405.–406. lpp.
5 1918.–1920. gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2013, 102. un 122. lpp.
6 Pagaidu Valdības Vēstneša redakcijas skaidrojums par oficiālā laikraksta izdošanas nepieciešamību un saturu. Pagaidu Valdības Vēstnesis. 14.12.1918., Nr. 1, 1. lpp.
7 Pagaidu Valdības Vēstnesis. 14.12.1918., Nr. 1, 1. lpp.
8 1918.–1920. gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2013, 122. lpp.
9 Oficiālo izdevumu vēsture Latvijā. Grām.: Autoru kolektīvs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. V nodaļa. Likumdošana. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 414. lpp.
10 Likums par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ievešanu. Valdības Vēstnesis. 1922. gada 30. jūnijs, Nr. 141.
11 Latvijas Satversmes Sapulces stenogrammu izvilkums (1920–1922). Latvijas Republikas Satversmes projekta apspriešana un apstiprināšana. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 967. lpp.
12 Latvijas Satversmes sapulces stenogrammas. 1. burtnīca. 1920. Satversmes sapulces izdevums, 17. lpp.
13 Satversmes sapulces Kārtības rullis. Valdības Vēstnesis. 1920. gada 2. novembris, Nr. 251 (pieņemts 1920. gada 12. oktobrī).
14Latvijas Satversmes Sapulces stenogrammu izvilkums (1920–1922). Latvijas Republikas Satversmes projekta apspriešana un apstiprināšana. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 968.–973. lpp.
15 Latvijas Satversmes Sapulces stenogrammu izvilkums (1920–1922). Latvijas Republikas Satversmes projekta apspriešana un apstiprināšana. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006 (pieejams arī Latvijas Tiesību zinātņu institūta vietnē: http://flriga.lu.lv/tzpi/materiali/Satversmes_sapulces_stenogrammas.pdf). Satversmes sapulcē trešajā lasījumā pieņemtā Latvijas Republikas Satversmes I daļa ar atsevišķām norādēm slīprakstā iekavās uz pantiem, kas trešajā lasījumā Satversmes sapulces sēdē tika izskatīti, bet netika pieņemti (1003.–1012. lpp.); Latvijas Republikas Satversme 1922. gada 15. februārī pieņemtajā redakcijā ar Satversmes Redakcijas komisijas labojumiem (1017.–1025. lpp.).
