Plānošanas dokumenti paredz konkrētu rīcību
Skaidrojot šobrīd iedzīvotājiem aktuālos jautājumus saistībā ar civilo aizsardzību un rīcību ārkārtas gadījumos, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis uzsvēra, ka dažāda veida iespējamiem apdraudējumiem svarīgi gatavoties iepriekš, lai katrs iedzīvotājs un iestāde zinātu, kādas tieši darbības jāveic konkrēta apdraudējuma gadījumā.
Valsts civilās aizsardzības plānā ir uzskaitīti 25 iespējamie apdraudējuma veidi, sākot ar dabas izraisītām un beidzot ar tehnogēnām katastrofām. Tajā ir noteikta institūciju kompetence un rīcība katastrofu pārvaldīšanas pasākumu īstenošanā, kas aptver gan preventīvus un gatavības, gan reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus reģionālā un valsts mērogā. Tā ir noteikta sadarbība (sinerģija) starp dažādām iestādēm – VUGD, pašvaldībām, komerciestādēm, kā arī iedzīvotājiem, sacīja dienesta priekšnieka vietnieks.
Valsts civilās aizsardzības plānā noteikta kompetence un rīcība arī, sniedzot atbalstu valsts aizsardzības sistēmai un nosakot civilās aizsardzības sistēmas darbību gadījumos, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš, tomēr tā būtiski neatšķiras. Militārs konflikts var izraisīt līdzīgus riskus infrastruktūrai, elektroapgādei un citām tautsaimniecības jomām kā dabas katastrofas, piemēram, vētra. “Protams, kara, militāra iebrukuma gadījumā ir papildu apdraudējums, taču rīcība un darbības, kādas jāveic, ir gandrīz tādas pašas,” teica M. Baltmanis.
Kā piemēru viņš minēja pašlaik Latvijā notiekošo, sniedzot palīdzību personām, kuras Latvijā ieradušās no Ukrainas. Lai organizētu palīdzību, tiek izmantoti tie paši plānošanas dokumentos noteiktie algoritmi vietējo iedzīvotāju izmitināšanai, ja būtu noticis ugunsgrēks, plūdi. “Pašlaik tas ir ticis pielāgots Ukrainas valstspiederīgo izmitināšanai,” viņš paskaidroja.
Kurp doties, ja draud briesmas?
Apdraudējuma gadījumā ir svarīgi sekot līdzi operatīvo dienestu informācijai un norādījumiem. Lai saņemtu informāciju, jāieslēdz radio vai TV.
Lai gan plānošanas dokumenti paredz dažādus atšķirīgus algoritmus, kā jārīkojas apdraudējuma gadījumā, ja, piemēram, nepieciešams evakuēt sociālās aprūpes centru, slimnīcas, cietumus un citas iestādes, visu iepriekš prognozēt nav iespējams un katastrofu gadījumos vienmēr ir klātesošs nezināmā elements. Piemēram, ja notikusi ķīmisku vielu noplūde, svarīgs ir vēja virziens. Savukārt militāra iebrukuma gadījumā nozīme būs apstāklim, pa kurieni virzīsies pretinieks, ko darīs Nacionālie bruņotie spēki.
Tikai pēc rīcības saskaņošanas ar bruņotajiem spēkiem VUGD varēs izplatīt informāciju sabiedrībai par pulcēšanās vietām, evakuācijas maršrutiem, stāsta M. Baltmanis, pamatojot, kāpēc konkrētu vietu, kurp doties iebrukuma gadījumā, pašlaik nevar pateikt.
Tomēr ir ārkārtīgi svarīgi iepriekš sagatavoties krīzes situācijām, izlasīt par rīcību dažādu apdraudējumu gadījumos, sagatavot ārkārtas gadījumu somu.
“Jo vairāk iedzīvotāju izlasīs kaut vienu bukletu par rīcību krīzes gadījumā, jo gatavāki un mierīgāki tie būs situācijās, kad būs jārīkojas,” pārliecināts ir M. Baltmanis, atgādinot, ka tas var noderēt jebkurā apdraudējuma situācijā. “Arī ugunsgrēka vai plūdu gadījumā iedzīvotājiem ir jābūt gataviem ātri reaģēt, sniegt pirmo palīdzību,” turpina VUGD pārstāvis.
“Kā rīkoties krīzes situācijā” “What to do in Case of a Crisis” “Как действовать в случае кризисной ситуации” Aizsardzības ministrijas bukletā ir apkopota informācija, kā katram cilvēkam un mājsaimniecībai labāk sagatavoties dažādām krīzes situācijām valstī, tai skaitā militāram iebrukumam. Bukletā pieejams arī saraksts ar lietām, kurām vienmēr jābūt katrā mājsaimniecībā, lai tās būtu gatavas bez grūtībām izdzīvot 72 stundas bez palīdzības no malas, kā arī ieteikums, kā salikt ārkārtas gadījumu somu.
“Vai tu zini, kā rīkoties ārkārtas gadījumos?” Iekšlietu ministrijas bukletā apkopota informācija par to, kā notiek iedzīvotāju brīdināšana un informēšana par briesmām, ko darīt, ja nepieciešams evakuēties, kāda ir rīcība bīstamu ķīmisku vielu noplūdes un radiācijas avārijas un citu katastrofu gadījumos.
|
“Ko darīt, ja nepieciešams evakuēties? Sākotnēji uzmanīgi ir jāieklausās paziņojumā. Paziņojumā var tikt norādīta pulcēšanās vieta, virziens, kādā jāevakuējas. Evakuācijas gadījumā jāapzina arī savi tuvinieki, kā arī kaimiņi, jo, iespējams, kāds nav ieslēdzis plašsaziņas līdzekļus un nezina, ka jāevakuējas,” skaidroja M. Baltmanis.
Viņš arī norādīja, ja iedzīvotājs iepriekš nav sagatavojis ārkārtas gadījumu somu, tad līdzi ņemamās pamatlietas ir sakaru līdzekļi, nauda, dokumenti.
Avots: VUGD
Kā ar bumbu patvertnēm?
Sarunā ar plašsaziņas līdzekļiem M. Baltmanis atgādināja, ka 2008. gadā Latvijā tika pieņemts lēmums par atteikšanos no civilās aizsardzības aizsargbūvju uzturēšanas. Vecās aizsargbūves nebija paredzētas liela iedzīvotāju skaita patveršanās nodrošināšanai, turklāt bija izdemolētas un savu laiku nokalpojušas.
2009. gadā tika atceltas arī civilās aizsardzības aizsargbūvju fonda izmantošanas prasības. Līdz ar to īpašnieki varēja lemt par viņu īpašumā esošu aizsardzības būvju turpmāko izmantošanu pēc saviem ieskatiem.
Šobrīd māju īpašnieki, pieaicinot būvspeciālistus, var izvērtēt, kādas ir iespējas patvērumam izmantot dzīvojamo māju un ēku pagrabus. Tas ir tuvākās nākotnes uzdevums pārskatīt un papildināt civilās aizsardzības pasākumu klāstu, ja tas nepieciešams, veicot izvērtējumu, vai nebūtu lietderīgāk ieguldīt, piemēram, efektīvās pretgaisa aizsardzības sistēmās.
Nākotnes jautājums ir arī iedzīvotāju apziņošanas sistēmas pilnveide. “Esam atraduši finansējumu, lai ieviestu šūnu apraides apziņošanas sistēmu, izmantojot mobilo telefonu sakaru infrastruktūru. Plānots, ka sistēma tiks ieviesta līdz 2024. gadam,” par to, kas darīts, lai iedzīvotājus pēc iespējas operatīvāk varētu apziņot, informēja M. Baltmanis un paskaidroja, ka, izmantojot šo sistēmu, iespējams “iezīmēt reģionu” un nosūtīt uz tajā esošo personu tālruņiem jau sagatavotu ziņu, kas darāms.
Cik gatavi ir iedzīvotāji?
VUGD pētījums, kuru pirms gada, 2021. gada martā, veica tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas Fakti”, liecina, ka 34% Latvijas iedzīvotāju savu gatavību dažādiem ārkārtas gadījumiem novērtēja kā drīzāk labu. Tikai 7% aptaujas dalībnieku to novērtēja kā labu, bet gandrīz puse jeb 43% kā viduvēju/ apmierinošu. 5% iedzīvotāju savu gatavību vērtēja kā sliktu, bet 10% kā drīzāk sliktu.
Vairākums jeb 94% respondentu atbildēja, ka viņu mājsaimniecībā ir pārtikas krājumi vismaz 3 dienām. 89% iedzīvotāju bija sagādāti pirmās nepieciešamības medikamenti, bet 70% bija padomājuši par dzeramā ūdens krājumiem vismaz 3 dienām. Taču tikai 5% bija salikta ārkārtas gadījumu soma. Iespējams, šodien situācija jau ir mainījusies.
