Kas ir valsts agrīnās brīdināšanas sistēma

Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ietilpst civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas sistēmā.

Atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma (CAKPL) 3. pantam civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kuru veido valsts un pašvaldību institūcijas, juridiskās un fiziskās personas, kurai ir likumā noteiktas tiesības, uzdevumi un atbildība civilās aizsardzības jomā un kuras uzdevumi ir:

• nodrošināt cilvēku, vides un īpašuma drošību;
• pēc iespējas nodrošināt sabiedrībai minimāli nepieciešamās pamatvajadzības katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā;
• laikus prognozēt katastrofas draudus;
• plānot un laikus veikt preventīvos pasākumus;
• sniegt palīdzību katastrofā cietušajiem un mazināt kaitējumu, ko katastrofa radījusi vai var radīt cilvēkiem, videi un īpašumam;
• plānot un veikt atjaunošanas pasākumus;
• normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt un saņemt starptautisko palīdzību;
• atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

CAKPL 12. panta otrajā daļā noteikts, ka civilās aizsardzības jomā juridiskām un fiziskām personām ir tiesības:

• saņemt agrīno brīdināšanu un ieteikumus rīcībai katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā;
• katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā saņemt palīdzību no valsts un pašvaldību institūcijām.

Agrīnās brīdināšanas sistēma

CAKPL ir noteikts, ka agrīnā brīdināšana ir mērķtiecīga un nekavējoties veicama cilvēku un atbildīgo institūciju informēšana par katastrofu vai katastrofas draudiem un nepieciešamo rīcību. Savukārt valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ir autonomi funkcionējoša tehnoloģiska sistēma vai šādu sistēmu kopums, kas nodrošina agrīno brīdināšanu.

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 440 “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 440) 2. punktu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmā ietilpst:

• republikas pilsētās, novadu pilsētās un novadu pagastos izvietotās trauksmes sirēnas, ko kontrolē un iedarbina no centrālās vadības pults;
• valsts un pašvaldību institūciju trauksmes un apziņošanas iekārtas;
• elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (piemēram, radio, televīzija);
• raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu;
• citi inženiertehniski risinājumi, kas spēj nodrošināt agrīno brīdināšanu.

Kas un kad pieņem lēmumu par sistēmas aktivizēšanu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informāciju par katastrofu vai katastrofas draudiem saņem no starptautiskajām organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī privātpersonām.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 440 8. punktam lēmumu par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas aktivizēšanu:

• visā valstī vai vairāku republikas pilsētu un novadu teritorijā pieņem VUGD priekšnieks;
• republikas pilsētas vai novada teritorijā pieņem VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītājs.

Kā sistēma tiek aktivizēta

MK noteikumu Nr. 440 9. punktā noteikts, ka VUGD sistēmu aktivizē šādā kārtībā:

• pirms trauksmes sirēnu ieslēgšanas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem nosūta elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem informāciju par katastrofu vai katastrofas draudiem un iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā;
• attiecīgajā teritorijā ieslēdz trauksmes sirēnas un vismaz 3 minūtes raida brīdinājuma signālu.

Minētie MK noteikumi paredz, ka elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ņemot vērā VUGD norādījumus par informācijas sniegšanas steidzamību, bez maksas jāizziņo VUGD sniegtā informācija par katastrofu vai katastrofas draudiem un iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā. Savukārt iedzīvotājiem jāieslēdz iekārtas, kas nodrošina elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārraidītās informācijas saņemšanu, piemēram:

• “Latvijas radio 1”; “Latvijas radio 2”; “Latvijas radio 3”; “Latvijas radio 4”; “Latvijas radio 5”; “Radio SWH”; “Radio “Skonto””; “Kristīgais radio”, “Saldus radio”; “MG Latgolas bolss”; “Kurzemes radio”;
• “Latvijas televīzija” LTV 1 un LTV 7; PBK (“Pirmais Baltijas kanāls”); “Vidusdaugavas televīzija”; “Latgales reģionālā televīzija”; “Dautkom TV”.

Vienlaikus iedzīvotāji informāciju var meklēt sociālajā tīklā “Twitter” (@ugunsdzeseji, @Valsts_policija, @NMPDienests). Tāpat, izmantojot skaļruni, apziņošanu var veikt Valsts policija, pašvaldības policija, Nacionālie bruņotie spēki un citas institūcijas.

Papildus VUGD norāda, ka iedzīvotājiem katastrofu vai katastrofas draudu gadījumā jāievēro un jāizpilda operatīvo dienestu norādījumi, jāturpina klausīties radio vai skatīties televīzija un jāseko līdzi turpmākajiem norādījumiem. VUGD katastrofu vai katastrofas draudu gadījumā aicina bez vajadzības nezvanīt operatīvajiem dienestiem ar mērķi saņemt vēl kādu “īpašu” informāciju par notiekošo.

Arī elektronisko sakaru komersantiem būs jāizziņo VUGD informācija sabiedrībai

2020. gada 2. oktobrī stāsies spēkā grozījumi Elektronisko sakaru likumā (turpmāk – grozījumi), kas papildina Elektronisko sakaru likuma 19. panta pirmo daļu ar 26.¹ punktu, nosakot, ka elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, pēc VUGD paziņojuma saņemšanas par katastrofu, kas saistīta ar personas dzīvības, veselības vai īpašuma apdraudējumu, vai katastrofas draudiem pēc iespējas ātrāk jānosūta saviem sakaru lietotājiem un abonentiem uz galiekārtu VUGD sagatavotā informācija par rīcību konkrētajā situācijā.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka šādas izmaiņas nepieciešamas, jo Latvijas epidemioloģijas eksperti un Pasaules Veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka rudenī iespējams otrais Covid-19 uzliesmojums. Līdz ar to nepieciešams pēc iespējas ātrāk pilnveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, tādējādi nodrošinot gatavību un iespēju efektīvāk apziņot personas par nepieciešamo rīcību attiecīgo draudu situācijā.

“Katastrofas vai to draudu gadījumā pastāv nepieciešamība izmantot mūsdienīgu un pēc iespējas efektīvāku sabiedrības informēšanas risinājumu. Ņemot vērā, ka 98% sabiedrības lieto mobilo telefonu, šī galiekārta ir izmantojama gan kā ērts un sasniedzams risinājums, gan kā agrīnās brīdināšanas sistēmas elements,” norādīts grozījumu anotācijā.

Atbilstoši grozījumu anotācijā teiktajam līdz šim elektronisko sakaru komersantiem bija pienākums nosūtīt īsziņas tikai ar Ārlietu ministrijas sagatavoto informāciju par iespējamo rīcību draudu situācijā attiecīgajā valstī.

Trauksmes sirēnu gatavība jāpārbauda vismaz divas reizes gadā

Lai nodrošinātu pastāvīgu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, VUGD ne retāk kā divas reizes gadā (parasti maijā un novembrī) veic trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi, iedarbinot trauksmes sirēnas uz trijām minūtēm.

Arī par trauksmes sirēnu iedarbināšanu iedzīvotājus informē elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos trīs dienas pirms pārbaudes un nekavējoties pēc trauksmes sirēnu iedarbināšanas, norādot, ka notiek trauksmes sirēnu gatavības pārbaude. Pārbaužu laikā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties, un turpmāka rīcība nav nepieciešama.

Kā noteikts MK noteikumu Nr. 440 13. punktā, ja valsts agrīnās brīdināšanas sistēma tiek aktivizēta reālu draudu gadījumā, valsts un pašvaldību institūcijas darbojas atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktajiem uzdevumiem.

Valsts civilās aizsardzības plāns beidzot stājies spēkā

LV portāls jau rakstīja: par spīti tam, ka jaunais CAKPL stājās spēkā 2016. gada 1. oktobrī, Latvijā vairākus gadus nebija aktuāla un spēkā esoša valsts civilās aizsardzības plāna. Nu valstī civilās aizsardzības plāns ir, proti, tas stājās spēkā 2020. gada 26. augustā.

Plānā ir iekļauti 35 iespējamie apdraudējumi, kurus atbilstoši katastrofas riska novērtēšanas metodikai apzināja katastrofas pārvaldīšanas subjekti (ministriju, to padotībā esošo institūciju un pašvaldību):

1) zemestrīces;

2) zemes nogruvumi;

3) pali un plūdi;

4) vējuzplūdi;

5) lietusgāzes (ilgstošas lietavas, pērkona negaiss) un krusa;

6) vētras (vēja brāzmas), krasas vēja brāzmas;

7) viesuļi;

8) stiprs sals, sniegs, putenis, apledojums, slapja sniega nogulums;

9) karstums;

10)  apledojums;

11) sausums;

12) meža un kūdras purvu ugunsgrēki;

13) epidēmijas – gripas pandēmija;

14) epizootijas;

15) epifitotijas;

16) bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā;

17) avārijas naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā;

18) avārija dabasgāzes apgādes sistēmā;

19) radioaktīvo vielu avārija objektā;

20) bioloģisko vielu negadījumi;

21) ugunsgrēki būvēs;

22) dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve;

23) avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs;

24) sadales elektrotīklu bojājumi un pārvades elektrotīklu bojājumi;

25) būvju sabrukums;

26) bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem;

27) kuģa uzskriešanas uz sēkļa;

28) kuģu sadursme;

29) pasažieru kuģu katastrofa;

30) autotransporta avārija;

31) aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi;

32) dzelzceļa transporta katastrofa;

33) sabiedriskās nekārtības;

34) terora akti;

35) iekšējie nemieri.

VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Ivars Nakurts stāsta: “Protams, esam gandarīti, ka Valsts civilās aizsardzības plāns ir pieņemts, bet darbs pie tā neapstājas, jo:

• jāpilnveido pieeja, kā tiek īstenota katastrofu risku novērtēšana (jāievieš katastrofu zaudējumu uzkrāšana, iespējas to analizēt un interpretēt);
• katrā nozarē jānosaka un jāīsteno prioritārie preventīvie un gatavības pasākumi katram apdraudējumam, lai mazinātu katastrofu riska iespējamo varbūtību un kaitējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, materiālajiem zaudējumiem;
• jāpilnveido valsts agrīnā brīdināšanas sistēma, lai ātri progresējošu katastrofu gadījumā varētu laikus un efektīvi informēt sabiedrību (tostarp personas ar invaliditāti, tūristus u. c.) par apdraudējumu vai tā draudiem, un sniegt informāciju par sagaidām rīcību;
• jāpilnveido citi pasākumi, kuri identificēti katrā nozarē.”

Papildus I. Nakurts norāda, ka Valsts civilās aizsardzības plāna apstiprināšana izpilda arī vienu no Eiropas Savienības (ES) priekšnosacījumiem, lai varētu apgūt ES finanšu instrumentus (enabling conditions), proti, ir veikta katastrofu risku novērtēšana, tostarp klimatu pārmaiņu radītie apdraudējumi. Tāpat VUGD pārstāvis skaidro, ka valsts civilās aizsardzības plāns jāskata kontekstā arī ar citiem plānošanas dokumentiem, jo pasākumi ir savstarpēji saistīti ar uzdevumiem, kas īstenojami visaptverošās valsts aizsardzības kontekstā, Valsts aizsardzības plānā, Nacionālās drošības plānā, Plānā par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām laika posmam līdz 2030. gadam u. c. dokumentos.