Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kā rīkoties, ja noticis ārkārtas gadījums, piemēram, bīstamo ķīmisko vielu noplūde vai radiācijas avārija? LV portāls skaidro, kur ārkārtas gadījumā meklēt palīdzību, kā iedzīvotāji tiek brīdināti par apdraudējumu, kādos gadījumos tiek iedarbinātas trauksmes sirēnas un kas jāievēro, ja izsludināta evakuācija.
Bīstamo ķīmisko vielu noplūde un radiācijas avārija, negaiss, plūdi, ugunsgrēks, elektrības piegādes traucējumi, ēku sagruvums – šādi ārkārtas gadījumu veidi uzskaitīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) informatīvajā materiālā iedzīvotājiem par rīcību dažādu apdraudējumu gadījumā. Vienlaikus VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas priekšnieks pulkvežleitnants Ivars Nakurts vērš uzmanību, ka terminu “ārkārtas gadījums” normatīvo aktu bāzē nedefinē, bet lieto praksē, komunicējot ar sabiedrību, lai apzīmētu tādu situāciju, kurā ir apdraudēta cilvēka dzīvība, veselība, īpašums vai vide.
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteikts, ka valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ir autonomi funkcionējoša tehnoloģiska sistēma vai šādu sistēmu kopums, kas nodrošina agrīno brīdināšanu. LV portāls iepriekš jau rakstīja, ka valsts agrīnās brīdināšanas sistēmā ietilpst trauksmes sirēnas, valsts un pašvaldību institūciju trauksmes un apziņošanas iekārtas, elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti, kā arī citi inženiertehniskie risinājumi, kas spēj nodrošināt agrīno brīdināšanu, piemēram, sociālie tīkli vai VUGD mājaslapa.
Kā skaidro VUGD, pirms trauksmes sirēnu ieslēgšanas elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem tiek nosūtīta informācija par katastrofu vai katastrofas draudiem un iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā.
Trauksmes sirēnas iedarbina situācijās, kurās pastāv nepieciešamība nekavējoties veikt cilvēku brīdināšanu un informēšanu par katastrofu vai katastrofas draudiem un turpmāko rīcību, – skaidro VUGD. Savukārt lēmumu tās iedarbināt var pieņemt gadījumos, kad tiek saņemta informācija, piemēram, par avāriju paaugstinātas bīstamības objektā, kad bīstamie faktori apdraud vai var apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību, kā rezultātā pastāv nepieciešamība nekavējoties brīdināt cilvēkus un informēt par apdraudējumu un nepieciešamo rīcību.
Arī pavasara plūdi var būt ārkārtas gadījums, taču šādā situācijā trauksmes sirēnas neizmanto. Kā skaidro VUGD, tie tūlītēji neapdraud cilvēku dzīvību, kā arī, ņemot vērā zemo apdzīvotības blīvumu plūdu apdraudētajās teritorijās, iespējams izmantot operatīvos transportlīdzekļus, lai informētu iedzīvotājus par pastāvošo apdraudējumu un nepieciešamo rīcību. “Citādi būtu situācijā, ja pastāvētu draudi, ka plūdi var rasties, notiekot avārijai kādā no Daugavas HES,” skaidro I. Nakurts, norādot, ka tad gan izmantotu trauksmes sirēnas, lai brīdinātu cilvēkus par pastāvošo apdraudējumu un nepieciešamo rīcību.
Kā vēl vienu piemēru I. Nakurts min vētras tuvošanos. Proti, par to informāciju izziņo jau iepriekš plašsaziņas līdzekļos, līdz ar to, lai iedarbinātu trauksmes sirēnas, tuvojoties vētrai, tai jābūt iepriekš neprognozējamai un ar katastrofālām sekām.
Atbilstoši VUGD sniegtajai informācijai līdz šim trauksmes sirēnas ir iedarbinātas vienu reizi, 2005. gadā, kad Valmierā plīsa maģistrālais gāzesvads, kā rezultātā pastāvēja nepieciešamība brīdināt un informēt iedzīvotājus par pastāvošo apdraudējumu un nepieciešamo rīcību.
