SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
03. martā, 2022
Lasīšanai: 8 minūtes
18
18

Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss Ukrainai – ko tas nozīmē

Ukraina (28. februārī), Moldovas Republika un Gruzija (abas 3. martā) iesniedza pieteikumus dalībai ES pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Eiropas Komisija 17. jūnijā publicēja atzinumus par šiem trim pieteikumiem un ieteica Padomei atbalstīt Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas izredzes kļūt par ES dalībvalstīm.

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi 23. jūnijā vienojās par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, tādējādi izrādot solidaritāti ukraiņiem to cīņā pret Krievijas agresiju. Nākamais solis ir pievienošanās sarunu uzsākšana. Tas ietver arī Kopenhāgenas kritēriju izpildi.

 

FOTO: Freepik

Ukraina, paralēli Krievijas īstenotajai militārajai agresijai, iesniegusi pieteikumu par Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES). Latvijas Republikas Saeima 3. martā vienbalsīgi pieņēma paziņojumu, kurā pauž atbalstu ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, atzīstot, ka ir jāizmanto visas iespējas, kas palīdzētu Ukrainai izturēt cīņā par valsts suverenitātes un teritorijas integritātes nosargāšanu. Šajā skaidrojumā apskatīts, kas notiek pēc pieteikuma uzņemšanai ES iesniegšanas un ko paredz ES kandidātvalsts statuss.

īsumā
  • Eiropas Savienības paplašināšanās mērķis ir palielināt miera, stabilitātes un labklājības telpu reģionā.
  • Kandidātvalsts statusu piešķir Eiropadome pēc vienbalsīga lēmuma pieņemšanas.
  • Pēc kandidātvalsts statusa iegūšanas Eiropas Savienība sniedz tehnisku un finansiālu atbalstu, lai palīdzētu izpildīt pievienošanās kritērijus.
  • Kandidātvalsts statuss negarantē tiesības pievienoties ES. Piemēram, Turcijai ES kandidātvalsts statuss ir kopš 1999. gada.

Simbolisks signāls

Jau kopš 2014. gada, reaģējot uz Krimas nelikumīgo aneksiju, ES pakāpeniski ir veikusi ierobežojošus pasākumus attiecībā uz Krieviju, piemēram, ieviešot ekonomiskas sankcijas, ierobežojumus sadarbības, ceļošanas jomā u. tml., tādējādi paužot atbalstu Ukrainai. ES ar Ukrainu noslēdza Asociācijas nolīgumu, ar kuru tika izveidota politiska asociācija un ekonomiskā integrācija starp ES un Ukrainu, kā arī nodrošināta abpusēja brīva piekļuve tirgum, bet minētajā nolīgumā tāpat arī ir paredzēts, ka Ukrainai ir jāīsteno reformas un jāievēro demokrātijas principi, cilvēktiesības un tiesiskums.

Tomēr, neņemot vērā līdzšinējo sadarbību, Ukraina oficiāli nav kļuvusi par ES kandidātvalsti. Akcentējot, ka Eiropas Parlaments 2022. gada 1. martā pieņēma rezolūciju, kurā aicina ES institūcijas izvērtēt kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda norādīja: “Kandidātvalsts statusa piešķiršana būtu svarīgs un simbolisks signāls Ukrainai un tās tautai, apliecinājums, ka Ukraina pieder Eiropai.” Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs uzsvēris, ka, viņaprāt, Ukrainai piešķirot kandidātvalsts statusu, tiktu sniegts arī svarīgs atbalsts ukraiņu aizsardzībai pret agresoru, kā arī kandidātvalsts statusa piešķiršana nozīmē skaidru dalības perspektīvu un virzienu, kurā doties, lai sasniegtu savu mērķi.

Eiropas Savienības paplašināšanās

ES paplašināšanās mērķis ir palielināt ES miera, stabilitātes un labklājības telpu un sniegt politiskus, ekonomiskus un sociālus ieguvumus valstīm, arī ES.

ES paplašināšanās politika attiecas uz visām valstīm, kuras vēlas pievienoties ES, paredzot, ka iespēja pievienoties ir tām valstīm, kurām ir spēcīga motivācija veikt nepieciešamās demokrātiskās un ekonomiskās reformas.

Līgumā par Eiropas Savienību ir noteikti nosacījumi (49. pants) un principi (2. pants), kuri jāievēro ikvienai valstij, kas vēlas kļūt par ES dalībvalsti.

Jebkura Eiropas valsts, ja tā ievēro ES demokrātiskās vērtības un apņemas tās sekmēt, var iesniegt pievienošanās pieteikumu.

Lai valsts kļūtu par ES dalībvalsti, tai jāatbilst visiem pievienošanās kritērijiem, kas pazīstami kā “Kopenhāgenas kritēriji”, un tie ir:

  • stabilas iestādes, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību;
  • funkcionējoša tirgus ekonomika un spēja izturēt konkurences spiedienu un tirgus apstākļus ES;
  • spēja uzņemties dalībvalsts pienākumus, tostarp spēja efektīvi piemērot noteikumus, standartus un politiku, kas veido ES tiesību aktu kopumu, un politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķu ievērošana.

Pievienošanās sarunas ar kandidātvalsti uzsāk pēc vienprātīgas visu ES dalībvalstu vienošanās.

Valstīm, kuras iesniegušas pieteikumu dalībai ES, pirms pievienošanās, ir jāpieņem visām ES dalībvalstīm saistošo ES acquis (kopīgu tiesību un pienākumu kopumu), kas aptver:

  • līgumu saturu, principus un politiskos mērķus;
  • tiesību aktus, kas pieņemti, piemērojot līgumu noteikumus un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru;
  • ES pieņemtās deklarācijas un rezolūcijas;
  • pasākumus, kas attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku;
  • pasākumus, kas attiecas uz tieslietām un iekšlietām;
  • ES noslēgtos starptautiskos nolīgumus un nolīgumus, kurus attiecībā uz ES darbības jomām savstarpēji noslēgušas ES valstis.

Valstīm, kuras pieteikušās dalībai ES, minētais tiesību un pienākumu kopums ir jāiekļauj savā tiesiskajā regulējumā līdz pievienošanās brīdim un, pievienošanās ES gadījumā, arī jāpiemēro.

Jāņem vērā, ka atkāpes no ES acquis var tikt piešķirtas tikai izņēmuma gadījumos.

Kandidātvalsts statuss

Kandidātvalsts statusu piešķir Eiropadome, pamatojoties uz Eiropas Komisijas atzinumu, kas tiek sagatavots pēc tam, kad no valsts ir saņemts pieteikums dalībai ES.

Eiropas Komisijas pienākums ir izvērtēt saņemto pieteikumu atbilstoši pievienošanās kritērijiem, bet pievienošanās process sākas tikai ar Eiropadomes vienbalsīgu lēmumu par pievienošanās sarunu uzsākšanu.

Jāņem vērā, ka kandidātvalsts statuss negarantē tiesības pievienoties ES. Piemēram, Turcijai ES kandidātvalsts statuss ir kopš 1999. gada.

Pievienošanās sarunu galvenais mērķis ir sagatavot līgumu par pievienošanos ES, un, ja sarunu un izvērtēšanas process ir pozitīvs, tad šis līgums ir jāparaksta un jāratificē katrai ES dalībvalstij, kā arī valstij, kura pievienojas ES.

Pievienošanās sarunu posms katrai valstij var būt ilgs un individuāls un, kā iepriekš minēts, arī negarantē to, ka kandidātvalsts varēs pievienoties ES. Piemēram, Turcijai ES kandidātvalsts statuss ir kopš 1999. gada (pieteikums iesniegts 1987. gadā), un tā joprojām atrodas pievienošanās sarunu procesā, kas nevirzās uz priekšu. Islande 2010. gadā ieguva ES kandidātvalsts statusu, bet 2015. gadā pati atsauca savu pieteikumu dalībai ES, bet Latvija pieteikumu pievienoties ES iesniedza 1995. gadā, pēc tam 1999. gadā tika uzsāktas pievienošanās sarunas, un par ES dalībvalsti Latvija kļuva 2004. gadā. Savukārt saistībā ar Ukrainu Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs izteica viedokli, ka Ukraina varētu kļūt par ES dalībvalsti triju līdz piecu gadu laikā.

Pirmspievienošanās palīdzība

Valstīm, kuras ieguvušas ES kandidātvalsts statusu, ES palīdz izpildīt iepriekš minētos pievienošanās kritērijus, jo bieži ir nepieciešami ievērojami ieguldījumi, lai valstis varētu izpildīt uzņemšanas kritērijus un spētu pildīt ES dalībvalsts pienākumus.

Pirmspievienošanās palīdzības instruments ir līdzeklis, ar kuru ES atbalsta paplašināšanos reģionā ar finansiālu un tehnisku palīdzību, piemēram, budžets pirmspievienošanās palīdzības īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir aptuveni 14 miljardi eiro faktiskajās cenās, un minēto summu var izmantot, lai finansētu atbalsta pasākumus, kas vajadzīgi sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām. Atbalsts var izpausties tādās jomās kā pārrobežu sadarbībā, lauku reģionu attīstībā, reģionālā attīstībā (transports, vides aizsardzība, ekonomiskā attīstība).

Līdz ar to secināms, ka ar ES finansiālu un tehnisku palīdzību kandidātvalstīm tiek dota iespēja veikt nepieciešamās reformas, kas tuvinātu to dalību ES.

Labs saturs
18
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU