Vienkāršo ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanu

Kāpēc bija nepieciešamas izmaiņas?

Saistībā ar E-lietas ieviešanu civilprocesā 1. decembrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kuri papildina Civilprocesa likuma 39. pantā ietverto, ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu sarakstu ar jaunām pozīcijām. Vienlaikus tika grozīts arī Civilprocesa likuma 40. pants, ieviešot izmaiņas atsevišķu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu maksāšanas kārtībā. Saistībā ar iepriekš minēto un, reaģējot uz tieslietu jomas ekspertu un praktiķu ilgstošo aicinājumu optimizēt un vienkāršot ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība”, kas stājas spēkā 14. janvārī. Vienlaikus spēku zaudē līdzšinējie Ministru kabineta noteikumi Nr. 983 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība”.

Noteikumu mērķis ir īstenot Civilprocesa likuma 39. panta otrajā daļā ietverto deleģējumu, kā arī optimizēt un vienkāršot līdzšinējo ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas un samaksas kārtību.

Kāda kārtība ir paredzēta no stāšanās spēkā?

Ir noteikts visiem ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu, kā arī ar rakstveida pierādījumu atgriešanu, saistītajiem pasta sūtījumiem ieviest vienotu summu.

Izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu vienam pasta sūtījumam turpmāk būs 2 eiro. Savukārt izdevumi par tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (1 sējums), – 5 eiro. Par katru nākamo līdz 250 lapu apjomu klāt tiks pieskaitīti 5 eiro.

Kopš 2021. gada 1. decembra lietas dalībniekiem nav jāsedz Civilprocesa likumā iepriekš noteiktie, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Noteikumu projekts paredz, ka attiecīgie izdevumi sākotnēji tiek segti no Tiesu administrācijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti tiesas funkciju nodrošināšanai. Tiesa šos izdevumus aprēķina lietas izskatīšanas beigās un iekļauj gala nolēmumā. Šāda kārtība atrisina praktiskas neskaidrības lietas dalībniekiem, jo summa vienkopus tiek iekasēta procesa beigās, nevis lietas dalībniekiem tiek prasīts veikt vairākus nelielus maksājumus procesa laikā.

Vienlaikus Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 19. februāra noteikumos Nr. 96 “Noteikumi par tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem”, lai precizētu, vienkāršotu un modernizētu normatīvo regulējumu par tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Grozījumi paredz, ka tiesas nolēmuma spēkā stāšanās apliecināšana, ja šis nolēmums iesniedzams ārvalstu iestādēs, tiek noteikta kā tiesas sniegtais maksas pakalpojums. Reizē tiesās tiek izslēgta iespēja dokumentus nosūtīt pa faksu.

Noteikumi regulē arī lieciniekam un ekspertam izmaksājamās summas

Noteikts, ka lieciniekam un ekspertam, kuru tiesa izsauc civillietā, ir tiesības saņemt atlīdzību par šādiem izdevumiem:

• par braucienu no dzīves vai darba vietas līdz tiesas sēdes norises vietai un atpakaļ, izvēloties ekonomiski izdevīgāko veidu;
• par naktsmītni, ja tiesas sēde, uz kuru aicina liecinieku vai ekspertu, ilgst divas vai vairākas dienas pēc kārtas un viņam jāpiedalās visās tiesas sēdes norises dienās, vai ja liecinieka vai eksperta ierašanās saistīta ar pārlidojumiem.
• ja liecinieks strādā algotu darbu, viņam atlīdzina vidējo izpeļņu, ekspertam – atlīdzību par tiesas uzdevumā veikto eksperta darbu.

Ceļa izdevumus, kas saistīti ar braucienu no dzīves vai darba vietas līdz tiesas sēdes norises vietai un atpakaļ, veido:

• maksa par transporta biļetēm, ja izmanto sabiedrisko transportu (izņemot taksometru);
• maksa par degvielu (0,10 eiro par katru nobraukto kilometru), ja izmanto personīgo transportlīdzekli.

Šie noteikumi piemērojami, arī nosakot izdevumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu pārrobežu strīdos, ciktāl tie nav pretrunā ar starptautiskajiem aktiem. Ja pēc Latvijas lūguma ekspertīzi izdara, lieciniekus nopratina, apskati uz vietas veic vai citus pierādījumus iegūst vai nodrošina ārvalstī, vai tiesas pavēstes vai citus tiesas dokumentus izsniedz personai ārvalstī, izdevumu apmēru nosaka ārvalsts kompetentā iestāde atbilstoši attiecīgās ārvalsts un starptautiskajiem aktiem.

Noteikumi neregulē izdevumu atlīdzināšanu un darba samaksu ekspertam, kurš strādā tiesu ekspertīžu iestādē un kurš, veicot ekspertīzi un sniedzot atzinumu, pilda savus amata pienākumus. Tādā gadījumā eksperta darba samaksu par piedalīšanos tiesas procesā nosaka saskaņā ar speciālajām tiesību normām, kas regulē valsts ekspertīžu iestādēs strādājošo ekspertu darba samaksu un kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi.

Ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus sedz puses. Ja puses no tiesas izdevumu samaksas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atbrīvotas, izdevumus sedz no Tiesu administrācijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti tiesas funkciju nodrošināšanai. Ja lietu skata Augstākā tiesa, lieciniekam un ekspertam izmaksājamās summas, kā arī ar liecinieka nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, atbildētāja vai liecinieka meklēšanu, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu, rakstveida pierādījumu atgriešanu, sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu, prasības nodrošināšanu vai ar pagaidu aizsardzību saistītos izdevumus Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos atmaksā Augstākās tiesas administrācija.