Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī par to jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Ja personai ir piešķirti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumi, tad par dzīvesvietas adresi ārvalstīs ir jāinformē arī aģentūra.
FOTO: Freepik
Latvijas iedzīvotājiem dažādās situācijās ir paredzēti arī valsts sociālie pabalsti, kurus maksā valstī dzīvojošajiem un kurus nevar saņemt, pārceļoties uz citu zemi. Šajā skaidrojumā apkopota informācija, kādus pabalstus var turpināt saņemt, pārceļoties uz dzīvi ārvalstī, kā arī, kādas var būt sekas, ja tiek konstatēts, ka pabalsts izmaksāts personai, kura faktiski nedzīvo Latvijā.
Valsts sociālo pabalstu likuma 4. pantā ir noteikts, ka tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods, kuru statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.
Piemēram, Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 60 gadiem un ir vakcinējušies pret Covid-19 infekciju, valsts piecus mēnešus maksās pabalstu 20 eiro apmērā. Tas domāts, lai apdraudētākajai grupai – senioriem – būtu motivācija vakcinēties, kā arī tas būs arī neliels atspaids iztikšanai dzīves dārdzības pieaugumā.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 20 eiro izmaksās Latvijā dzīvojošām personām, kuras līdz 2021. gada 31. decembrim sasniedz 60 gadu vecumu. Kā VSAA zinās, vai cilvēks dzīvo Latvijā?
Nosakot, vai persona dzīvo Latvijā, VSAA vērtēs visu kopumā pieejamo informāciju. Par Latvijā dzīvojošu personu uzskata tādu personu, kura reāli dzīvo Latvijā. Tādēļ, ja personai deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā, taču persona vai ārvalsts kompetentā institūcija ir paziņojusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, ka personas dzīvesvieta ir citā valstī, tad personas dzīvesvieta nav Latvijā un 20 eiro pabalsts nepienāksies, norāda VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas eksperte Santa Pēkale.
Plašāk par to, kā decembrī sāks izmaksāt šo pabalstu, skaidrots VSAA mājaslapā.
Covid-19 situācijā tas ir aktuālais risinājums ar maksājumu no valsts budžeta, paredzot atbalstu Latvijā dzīvojošajiem. Tas nav saistīts ar sociālo apdrošināšanu, kurā ar iemaksām jāiesaistās pašam cilvēkam.
Ne tikai pandēmijas apstākļos noteiktajam pabalstam, bet arī citos gadījumos ir paredzēts, ka valsts maksātos sociālos pabalstus nevar saņemt, ja izbrauc no Latvijas.
VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Jevgēnija Briķe norāda, ka dzīvošana ārvalstī var būt pastāvīga pārcelšanās vai saistīta ar darbu/pārvietošanos ES teritorijā. Līdz ar to regulējums var ietvert gan nacionālo regulējumu, gan ES Regulas nosacījumus.
Ja persona, kura pieprasa valsts sociālos pabalstus, vai arī bērns, par kuru tiek pieprasīts pabalsts, dzīvo vai pārceļas uz dzīvi ārvalstī, tad saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma tiesību normām tai NAV tiesību saņemt šādus valsts sociālos pabalstus:
Pārceļoties uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, persona VAR turpināt saņemt atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu.
VSAA vērš uzmanību, ka personu, kuras pārvietojas ES/EEZ teritorijā vai Šveicē, tiesības sociālās drošības jomā koordinē Regulas Nr.883/2004 un Nr.987/2009.
Saskaņā ar minētajām Regulām tiek koordinēti četri valsts sociālie pabalsti:
Līdz ar to, ja saskaņā ar Regulu noteikumiem Latvija ir kompetentā valsts minēto pabalstu izmaksā, tad personai ir tiesības šos pabalstus saņemt, arī dzīvojot citā ES/EEZ dalībvalstī vai Šveicē.
Saskaņā ar Regulu noteikumiem ģimenes valsts pabalsts, bērna kopšanas pabalsts, kā arī bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts tiek koordinēti kā ģimenes pabalsti. Ievērojot Regulu noteikumus par ģimenes pabalstu koordinēšanu, tiesības uz šiem pabalstiem ir arī tad, ja persona ir nodarbināta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais Latvijā (uz personu attiecas Latvijas tiesību akti, un Latvijā tiek veiktas obligātās iemaksas), bet dzīvo citā ES/EEZ dalībvalstī vai Šveicē. Par nodarbinātām personām tiek uzskatītas arī personas, kuras saņem slimības, maternitātes, vecāku vai bezdarbnieka pabalstu.
Gadījumos, kad bērna vecāki dzīvo vai strādā dažādās dalībvalstīs un tiesības uz ģimenes pabalstiem paredz vairāk nekā vienas dalībvalsts tiesību akti, Regulā ir noteikti ģimenes pabalstu izmaksas prioritātes noteikumi. Minētie noteikumi nosaka, kura valsts izmaksā ģimenes pabalstus pilnā apmērā (primāri kompetentā valsts) un kura dalībvalsts izmaksā pabalstus starpības apmērā (sekundāri kompetentā valsts).
Savukārt pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana saskaņā ar Regulām tiek koordinēts kā ilgtermiņa aprūpes pabalsts. Saskaņā ar Regulas noteikumiem nodarbinātām personām ir tiesības saņemt ilgtermiņa aprūpes pabalstus no nodarbinātības valsts, savukārt pensionāriem ir tiesības saņemt pabalstu no tās dalībvalsts, kura ir atbildīga par pensijas izmaksu, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī persona dzīvo. Līdz ar to personām, kuras Latvijā ir nodarbinātas vai saņem Latvijas pensiju, pēc pārcelšanās uz citu ES/EEZ dalībvalsti vai Šveici būs tiesības turpināt saņemt pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana.
Personai, kura saņem pabalstus, ir pienākums informēt VSAA par savu izbraukšanu no Latvijas, iesniedzot iesniegumu.
Tāpat personai ir pienākums informēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) par savas dzīvesvietas adresi ārvalstī.
Ja VSAA konstatē, ka personai nebija tiesību saņemt valsts sociālos pabalstus ne saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, ne saskaņā ar Regulu noteikumiem, tad VSAA pieņem lēmumu par nepamatoti saņemto pabalstu (pārmaksu) atgūšanu. Pārmaksas tiek atgūtas Latvijas tiesību aktos noteiktajā kārtībā, skaidro J. Briķe.
Gadījumos, kad nepamatoti izmaksātais pakalpojums ietilpst Regulu darbības jomā, Latvijā izveidojusies pārmaksa var tikt atgūta ar citas ES/EEZ dalībvalsts vai Šveices kompetentās iestādes starpniecību. Šādā gadījumā citas dalībvalsts kompetentā iestāde Latvijā izveidojušos pārmaksu atgūst tādā pašā kārtībā, ja pārmaksa būtu izveidojusies šajā valstī.
Līdz ar to, ja VSAA rīcībā ir informācija, ka persona, kurai ir aprēķināta pārmaksa, dzīvo vai strādā citā ES/EEZ dalībvalstī vai Šveicē, VSAA saskaņā ar Regulu nosacījumiem nosūta pieprasījumu attiecīgās valsts kompetentajai iestādei, lūdzot uzsākt pārmaksas atgūšanas procesu.
Pārmaksas VSAA atgūst arī piespiedu izpildes kārtībā.
Uz LV portāla vaicāto par gadījumiem, kad cilvēks nav atteicies no VSAA maksājuma un turpina to saņemt, kad vairs nav tādu tiesību, VSAA speciāliste norāda, ka “tādu gadījumu ir samērā daudz”.
Fizisko personu reģistra likums nosaka pienākumu triju mēnešu laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī paziņot par to Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Vai VSAA izmanto šos datus? Ko rāda prakse –, vai tie ir ticami dati? Cilvēki taču ne vienmēr informē, ka ir aizbraukuši no Latvijas.
“Jā, VSAA izmanto Fizisko personu reģistrā norādīto informāciju, ciktāl tā nav pretrunā ar pašas personas vai ārvalstu kompetentās institūcijas sniegto informāciju,” apstiprina S. Pēkale, piebilstot arī par praktisko pieredzi, – cilvēki visai bieži neinformē, ka dzīvo ārpus Latvijas.
LV portāls iepriekšējā publikācijā “Kad jāpaziņo par pārcelšanos uz dzīvi ārvalstī” skaidroja, kādi ir iedzīvotāju pienākumi, pārceļoties uz citu valsti, kā tos izpildīt un kādam nolūkam tas ir nepieciešams.
