Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Dzīvesvietas deklarēšanas vai norādīšanas ārvalstī mērķis ir nodrošināt personas sasniedzamību tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
FOTO: Ieva Čīka, LETA
Pieņēmumos par to, cik iedzīvotāju aizbraukuši no valsts pēdējās desmitgadēs, ir minēti pat vairāki simti tūkstošu. Likums liek noteiktā termiņā paziņot par aizbraukšanu. Ne vienmēr šis pienākums tiek izpildīts. Arī statistika tik daudzskaitlīgu emigrāciju neuzrāda.
Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā, kad iedzīvotāji tika apsekoti savās dzīvesvietās, to skaits samazinājies par 177 tūkstošiem, un 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 893 223 iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tauta tika saskaitīta arī šogad, 1. janvārī, bet, atšķirībā no iepriekšējām tautskaitēm, šogad tā nenotika klātienē, bet gan vadoties pēc datu reģistriem.
Demogrāfiskie, migrācijas un citi rādītāji, kā arī apstrādājamo datu apjoms ietverts Ministru kabineta noteikumos Nr. 588 “2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas noteikumi”.
2020. gadā iedzīvotāju skaits bija par 14,5 tūkstošiem mazāks nekā pirms gada. Pēc statistikas speciālistu vērtējuma, pēdējos četros gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību.
2020. gadā migrācijas saldo Latvijā bija mīnus 3150. Migrācijas saldo ir starpība starp valstī uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu ieradušos iedzīvotāju skaitu un no tās uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz uz vienu gadu izbraukušo iedzīvotāju skaitu.
Latvijā joprojām ir negatīva migrācijas starpība, bet mēs tuvojamies nullei. Igaunijā jau vairākus pēdējos gadus migrācijas starpība ir pozitīva (iebraukušo ir vairāk nekā aizbraucēju), Lietuvā pēdējā gadā arī ir novērota šāda tendence, norāda CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta.
2020. gadā no Latvijas izbrauca 11 990 cilvēku, savukārt iebrauca – 8840. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes publicētā Fizisko personu reģistra statistika 2021. gadā par Latvijas valstspiederīgo personu skaitu ārvalstīs liecina, ka šā gada 30. jūnijā visvairāk Latvijas pilsoņu bija Lielbritānijā – 84 985, Īrijā – 21 566 un Vācijā – 22 432.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) informācijā norādīts: “Saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma 14. panta trešo daļu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir jāpaziņo par savu, savu nepilngadīgo bērnu un personu, kuras atrodas tās aizgādnībā vai aizbildnībā, dzīvesvietas adresi ārvalstīs triju mēnešu laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.”
Uz kādām situācijām attiecas likuma prasības un citiem LV portāla jautājumiem atbild PMLP sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe.
Ko nozīmē “pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs”? Vai Latvijas iedzīvotājam, kurš ilgstoši dzīvo ārzemēs, piemēram, ir aizbraucis strādāt, ir pienākums par to informēt attiecīgās institūcijas Latvijā?
Ministru kabineta 22.06.2021. noteikumi Nr. 412 “Ziņu iekļaušanas un aktualizēšanas kārtība Fizisko personu reģistrā” (17.1.2. apakšpunkts un 22. punkts) paredz, ka Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijā saņēmis uzturēšanās atļauju, Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību vai Eiropas Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecību, Fizisko personu reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai par dzīvesvietas adresi ārvalstī sniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) vai Latvijas Republikas diplomātiskajai un konsulārajai pārstāvniecībai ārvalstī (Pārstāvniecība). Ziņas par dzīvesvietas adresi ārvalstīs jāsniedz triju mēnešu laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs vai 30 dienu laikā pēc ārvalsts dzīvesvietas adreses maiņas.
Nosacījums paziņošanas termiņa sākumam “pastāvīga dzīve” norādīts atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktajam, proti, dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, to deklarēt dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Tiklīdz persona pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, tās pienākums ir triju mēnešu laikā paziņot PMLP vai Pārstāvniecībai par savu dzīvesvietas adresi ārvalstī, lai persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Jēdziens “pastāvīga dzīve” tiek lietots arī Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā, kurā noteikts, ka konsulārā palīdzība tiek sniegta Latvijas valstspiederīgajām personām, kuras atrodas ārkārtas situācijā ārvalstī, ja tām ir neatliekami nepieciešams atbalsts un nav iespējas saņemt citu palīdzību. Šā likuma 16. pantā noteikts, ka konsulārie pakalpojumi tiek sniegti Pārstāvniecību konsulārajos apgabalos pastāvīgi dzīvojošām personām, ja vien attiecīgos pakalpojumus regulējošos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ārvalstī neietilpst nevienā no Pārstāvniecību konsulārajiem apgabaliem, konsulāros pakalpojumus var sniegt jebkurā pārstāvniecībā, kurā ir nodrošināta attiecīgā pakalpojuma sniegšana. Tādējādi, lai Pārstāvniecības varētu sniegt Latvijas valstspiederīgajām personām konsulāro palīdzību, it īpaši bruņota konflikta, katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā, nepieciešams, lai personai būtu norādīta dzīvesvietas adrese ārvalstī saziņai un konsulārās palīdzības sniegšanai.
Ziņas par personas dzīvesvietas adresi ārvalstī Pārvaldei var iesniegt attālināti – elektroniski vai pa pastu. Pārstāvniecībai persona ziņas sniedz klātienē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Sūtot iesniegumu pa pastu, nepieciešams pievienot personu apliecinoša dokumenta (pases vai personas apliecības – eID) kopiju. Lai norādītu dzīvesvietas adresi ārvalstī, persona vai tās likumiskais pārstāvis var izmantot e-pakalpojumu valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu “Iesniegums par dzīvesvietas reģistrēšanu ārvalstīs”. Ziņas par dzīvesvietas norādīšanu ārvalstī, izmantojot minēto e-pakalpojumu, Fizisko personu reģistrā tiek aktualizētas uzreiz – kā pakalpojuma izpildes rezultāts. Lai pārbaudītu, vai ziņas ir aktualizētas veiksmīgi un tās ir korektas, persona var izmantot e-pakalpojumu “Mani dati Fizisko personu reģistrā”.
Aktuālo informāciju par dzīvesvietas adreses norādīšanu ārvalstī var lasīt PMLP mājaslapā.
Dzīvesvietas deklarēšanas likums paredz (6. panta pirmajā punktā norādīto personu) pienākumu deklarēt dzīvesvietas adresi. Gadījumā, ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja persona sniegusi ziņas par dzīvesvietu Fizisko personu reģistra likumā noteiktajā kārtībā (Fizisko personu reģistra likuma 14. pants).
Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 16. pantā noteikts, ka par dzīvesvietas nedeklarēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
Gadījumos, kad personai nav deklarētās dzīvesvietas adreses Latvijā vai nav norādīta dzīvesvietas adrese ārvalstī, personu var saukt pie administratīvās atbildības. Visbiežāk šāds pārkāpums tiek konstatēts brīdī, kad persona vēršas PMLP, lai pieteiktos jauna personu apliecinoša dokumenta saņemšanai.
Arī pēc ārvalsts dzīvesvietas adreses maiņas par to ir jāpaziņo (30 dienu laikā). Kādam nolūkam PMLP (Latvijai) tas ir nepieciešams?
Dzīvesvietas deklarēšanas likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Dzīvesvietas deklarēšanas vai norādīšanas ārvalstī mērķis ir nodrošināt personas sasniedzamību tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Fizisko personu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek uzkrāta ierobežotas pieejamības informācija un kuras pārzinis un turētājs ir PMLP. Fizisko personu reģistra likuma 11. panta pirmās daļas 12. punktā noteikts, ka Fizisko personu reģistrā iekļauj ziņas par personas deklarētās, reģistrētās vai norādītās dzīvesvietas adresi.
Fizisko personu reģistra likuma 21. pants paredz, ka Saeimas Administrācijai, valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, kurām deleģētas valsts pārvaldes funkcijas, kā arī tiesām un prokuratūrai, ir tiesības no Fizisko personu reģistra saņemt šā likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktās ziņas atbilstoši minēto institūciju un privātpersonu kompetencei. Proti, Fizisko personu reģistra datus izmanto gandrīz visas valsts un pašvaldību iestādes normatīvajos aktos noteiktajā apjomā noteiktu funkciju veikšanai.
CSP ir atrodama informācija par to, ka, sākot ar datiem par 2017. gadu, no pastāvīgo iedzīvotāju skaita tika izslēgtas personas, kuras savu dzīvesvietu deklarējušas darba vietā (Latvijā reģistrētā uzņēmumā), bet faktiski Latvijā nedzīvo, tāpēc rādītājā “Iedzīvotāju skaits gada sākumā” samazinājies iedzīvotāju skaits Mārupes novadā.
Vai tiešām ir tāda deklarēšanās iespēja “deklarēties darba vietā”?
Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (3. pantā) noteikto dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta, ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats, un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā ir sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamajā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, ja attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums, vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata. Proti, lai deklarētu dzīvesvietas adresi Latvijā, adresei ir jābūt reģistrētai Valsts adrešu reģistrā. Valsts adrešu reģistrā netiek norādīts, vai adrese, kura ir iekļauta Valsts adrešu reģistrā, ir uzņēmuma adrese.
