SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
30. novembrī, 2022
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pensijas
9
9

Par Latvijas naudu ES valstī var ārstēties arī aizbraukušie Latvijas pensijas saņēmēji

Latvijā nopelnīto un piešķirto pensiju var turpināt saņemt, izbraucot uz dzīvi ārvalstī. Populārākās valstis, kurp “dodas” Latvijā nopelnītās pensijas, ir Lietuva, Vācija un Lielbritānija. S1 veidlapa nodrošina personai tiesības jaunās dzīvesvietas valstī saņemt tajā garantētos veselības aprūpes pakalpojumus.

LV portāla infografika.

Latvijas pensiju var saņemt, arī pārceļoties uz dzīvi ārzemēs. Ik mēnesi Latvijas pensijas tiek izmaksātas gandrīz 10 tūkstošiem ārvalstīs dzīvojošo. Turklāt, dzīvojot Eiropas Savienības valstī, Latvijas pensijas saņēmēji tajā var ārstēties par Latvijas budžeta naudu. 2021. gadā šo iespēju izmantojuši vairāk nekā tūkstotis pensionāru. Izbraukušajiem Latvijas pensijas saņēmējiem ir pienākums katru gadu līdz 15. decembrim paziņot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par pensijas izmaksas turpināšanu.

īsumā
  • Latvijas pensijas saņēmējs, pārceļoties dzīvot uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, var pieprasīt Nacionālajā veselības dienestā S1 veidlapu, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus savā dzīvesvietas valstī, par kuriem izmaksas tiks segtas no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
  • Izsniedzot S1 veidlapu, Nacionālais veselības dienests apņemas apmaksāt visus izdevumus, kas personai pienākas saskaņā ar savas dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, – arī tos, kuri nav iekļauti no Latvijas valsts budžeta apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumos, ja tādi ir noteikti dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktos.
  • Latvijas pensijas saņēmējam pēc izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī katru gadu no 1. oktobra līdz 15. decembrim jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā iesniegums par pensijas izmaksas turpināšanu un dzīvības apliecinājums, lai pensijas izmaksu pagarinātu uz nākamo gadu. 

Kad par citā ES valstī dzīvojošo ārstniecību maksā Latvija

Eiropas Savienības tiesību akti – Regula Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regula Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr. 883/2004, – koordinē visu dalībvalstu sociālās drošības sistēmas, tai skaitā veselības aprūpē.

Ministru kabinetā šīgada 11. oktobrī izskatītajā Finanšu ministrijas ziņojumā “Par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem un priekšlikumi par šo rezultātu izmantošanu likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” izstrādes procesā” veselības nozares atsevišķu finansēšanas politiku apskatā ir veikta analīze par personas tiesībām saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, ja persona dzīvo citā ES vai EEZ dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Apvienotajā Karalistē (S1 veidlapa).

Kā paskaidrots FM ziņojumā, personām, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā, bet kuru dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, Nacionālais veselības dienests (NVD) kā kompetentā iestāde Latvijā par ES sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu veselības aprūpes jomā izsniedz S1 veidlapu “Apliecinājums tiesībām saņemt veselības aprūpi”, kas apliecina personas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un reģistrēties veselības aprūpes saņemšanai ES vai EEZ dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Apvienotajā Karalistē saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts kārtību un nosacījumiem.

S1 veidlapa “Apliecinājums tiesībām saņemt veselības aprūpi” nodrošina personai tiesības veidlapā norādītajā valstī saņemt šajā valstī garantētos veselības aprūpes pakalpojumus. Latvija izsniedz S1 veidlapas Latvijas valsts piederīgajiem, kuri ir nodarbināti citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, vai pensionāriem, kuri saņem Latvijas pensiju, taču dzīvo citā dalībvalstī, un viņu ģimenes locekļiem.

2021. gada 31. decembrī spēkā esoša bija 2251 S1 veidlapa, no kurām 1030 veidlapas bija izsniegtas Latvijā nodarbinātām vai pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem un 1221 pensionāram un viņu ģimenes locekļiem, no kuriem pēdējie visbiežāk izmanto veselības aprūpes pakalpojumus, kas atspoguļojas 2021. gadā saņemtajos rēķinos no citām dalībvalstīm.

Latvijai atbilstoši S1 veidlapai 2021. gadā bija jāsamaksā vairāk nekā 4,2 miljoni eiro, no kuriem vairāk nekā 3,4 miljoni eiro par pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem.

Izsniedzot S1 veidlapu, NVD apņemas apmaksāt visus izdevumus, kas personai pienākas saskaņā ar savas dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, – arī tos, kuri nav iekļauti no Latvijas valsts budžeta apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumos, ja tādi ir noteikti dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktos.

Rēķini par S1 veidlapas ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem 2021. gadā

Iedzīvotāju grupa 

Citu dalībvalstu pieprasītā summa (eiro) 

Procentuāli no visiem S1 veidlapas saņēmējiem 

Nodarbinātie/pašnodarbinātie

784 344,54 

18,6% 

Pensionāri 

3 425 507,11 

82,2% 

Ģimenes locekļi (bērni) 

9 152,37 

0,2% 

Kopā

4 219 004,02 

100,0% 

Kā skaidrots ziņojumā, norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem notiek, pamatojoties uz strukturētiem rēķiniem, kuros netiek uzrādītas konkrētas diagnozes vai saņemtie pakalpojumi, bet visi izdevumi tiek strukturēti kategorijās – ambulatorie pakalpojumi, hospitalizācija, medikamenti, zobārstniecība un citi pakalpojumi. Sīkākas šo kategoriju analīzes rezultātā nav iespējams iegūt datus, no kuriem varētu izdarīt kādus secinājumus, jo citā dalībvalstī saņemto pakalpojumu apjomu un “grozu” Veselības ministrija nevar ietekmēt.

Latvija arī saņem naudu, taču mazāk

Uz LV portāla jautāto, vai ir arī pretēja personu un naudas plūsma un cik naudas Latvija 2021. gadā saņēma no ārvalstīm, ja ārvalsts iedzīvotāji izmantoja Latvijas veselības aprūpes pakalpojumus, NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga apstiprināja, ka Latvija var pieprasīt atmaksāt izdevumus par citā ES dalībvalstī apdrošinātām personām (nodarbinātajiem, pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem), pamatojoties uz citas ES dalībvalsts izsniegto Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK) vai S1 veidlapu.

2021. gadā Latvija ir sagatavojusi šādus rēķinus citām ES dalībvalstīm kopumā par 631 000,81 eiro. No tiem 299 425,30 eiro par S1 veidlapām un 331 575,51 eiro par EVAK.

NVD norāda, ka arī personām, kurām Latvija ir izsniegusi S1 veidlapu uz citu ES dalībvalsti, var būt kādi pakalpojumi Latvijā, šeit viesojoties vai attālināti konsultējoties ar ģimenes ārstu. Taču, tā kā saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma pašreizējo redakciju visi Latvijas valstspiederīgie ir uzskatāmi par Latvijā apdrošinātiem (tiesīgiem saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros), izdevumus par viņu saņemtajiem pakalpojumiem Latvija nevar atgūt no citas valsts.

Savukārt ziņojumā valdībai pausta apņemšanās: “Lai vēl labāk uzlabotu finanšu resursu racionalizāciju par pakalpojumiem, kas tiek saņemti uz S1 veidlapu pamata (pilns pakalpojumu “grozs” personas dzīvesvietas valstī), līdz 2023. gada 31. martam plānots izskatīt nepieciešamību veikt vēl stingrāku izsniegto S1 veidlapu kontroli, īpaši pensionāriem, kas visbiežāk izmanto pakalpojumus.”

Jau šobrīd NVD izsniegtās S1 veidlapas tiek kontrolētas vismaz reizi gadā, veicot pārbaudi saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem, bet tiek plānots izskatīt iespēju ik gadu pieprasīt iesniegt apliecinājumu par to, ka S1 veidlapas saņēmējs vēl joprojām pastāvīgi dzīvo attiecīgajā dalībvalstī (šāda prakse tiek izmantota arī citās dalībvalstīs). Lai personai samazinātu administratīvo slogu, šo kontroli varētu organizēt sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), kur jau tagad tiek pieprasītas regulāras atskaites, lai veiktu pensijas izmaksu.

MK sēdes protokolā fiksētie uzdevumi Veselības ministrijai paredz līdz 2023. gada 1. martam izvērtēt nepieciešamību ieviest stingrāku izsniegto S1 veidlapu kontroli, īpaši pensionāriem, kas visbiežāk izmanto pakalpojumus, kā arī veikt padziļinātu izpēti, lai izvērtētu lietderību ierobežot veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu divās valstīs (dzīvesvietas valstī un Latvijā) personām, kurām ir izsniegtas S1 veidlapas, un informēt par paveikto 2023. gada izdevumu pārskatīšanas ietvaros.

FM ziņojumā arī minēts, ka Veselības ministrija veic darbu pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumiem, kur personas deklarētā dzīvesvieta Latvijā tiek piedāvāta kā kritērijs tiesībām saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Jāpiebilst, ka 13. Saeima VM rosinātos šī likuma grozījumus, kurus bija iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, pieņēma tikai pirmajā lasījumā. Par tālāko likumprojekta izskatīšanu jālemj 14. Saeimai.

Latvijas pensiju ārvalstīs saņem gandrīz 10 tūkstoši

VSAA Statistikas daļas vadītāja Evita Česka norāda, ka ne vienmēr iedzīvotāji paziņo par savu esamību ārvalstīs. Pamatojoties uz zināmo informāciju, var apgalvot, ka ik mēnesi Latvijas pensijas tiek izmaksātas 9,6 tūkstošiem ārvalstīs dzīvojošo. Populārākās valstis, kurp “dodas” Latvijā nopelnītās pensijas, ir Lietuva, Vācija un Lielbritānija.

Līdz 15. decembrim jāinformē VSAA

Katru gadu no 1. oktobra līdz 15. decembrim ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pensijas saņēmējiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā jāiesniedz iesniegums par pensijas izmaksas turpināšanu nākamajā gadā. Tas noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 542 “Latvijas Republikā piešķirto valsts pensiju izmaksas kārtība personām pēc izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs”.

Kādā veidā paziņojama informācija par pensijas izmaksas turpināšanu, skaidro VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Sanita Letapura.

Lai turpinātu vai atjaunotu pensijas izmaksu, persona, kura izbrauc vai jau ir izbraukusi uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, jebkurā VSAA klientu apkalpošanas centrā:

  • uzrāda personu apliecinošu dokumentu (ja ierodas personīgi);
  • iesniedz pieprasījumu par pensijas izmaksas turpināšanu vai atjauno­šanu;
  • norāda Latvijas kredītiestādes vai dzīvesvietas valsts bankas vai kredītiestādes pilnu nosaukumu, kurā var ieskaitīt maksājumu eiro valūtā, konta numuru un BIC vai SWIFT kodu;
  • norāda jauno dzīvesvietas adresi.

Ja pieprasījumu par pensijas izmaksas turpināšanu vai atjaunošanu no ārvalstīm nosūta pa pastu vai iesniedz ar pilnvarotās personas starpniecību, pieprasījumam pievieno ne agrāk kā mēnesi pirms nosūtīšanas vai iesniegšanas dienas izsniegtu notariālu apliecinājumu, ka pensijas pieprasītājs un apgādājamais, kuram ir tiesības uz pensiju, ir dzīvs.

Ja pieprasījumu no ārvalstīm sūta elektroniski, persona to paraksta ar drošu elektronisko parakstu un nosūta uz VSAA oficiālo elektronisko adresi.

Pieprasījumu par pensijas izmaksas turpināšanu vai atjaunošanu nevar iesniegt Latvija.lv.

Kaimiņos un Austrālijā dzīvojošajiem iesniegums nav jāiesniedz

Dažās valstīs dzīvojošajiem Latvijas pensijas saņēmējiem dzīvības apliecinājums nav jāiesniedz, jo informācija par pensiju saņēmējiem starp kompetentajām iestādēm tiek apmainīta elektroniski. 

Elektroniska informācijas apmaiņa par pensiju saņēmējiem notiek ar Lietuvas, Igaunijas un Austrālijas kompetentajām iestādēm, skaidro S. Letapura. Ja Lietuvas, Igaunijas vai Austrālijas kompetentā iestāde apstiprina Latvijas pensijas saņēmēja dzīvesvietas adresi attiecīgajā valstī, notariāls dzīvības apliecinājums nav jāiesniedz, jo tādā gadījumā informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm notiek elektroniski.

Kā saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju, dzīvojot citā valstī

Lai saņemtu apgādnieka zaudējuma pensiju, ir nepieciešams notariāls apliecinājums, ka gan pensijas saņēmējs, gan apgādājamais, kuram pensija ir piešķirta, ir dzīvs. Ja apgādājamais, kurš saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, studiju apliecināšanai un pensijas izmaksas pagarināšanai atsūta derīgu mācību izziņu, tad papildus iesniegt notariālo apliecinājumu nav nepieciešams. 

Kas ir apliecinājums tam, ka cilvēks ir izbraucis uz dzīvi ārvalstī

Kā skaidro S. Letapura, VSAA izvērtē personas sniegto informāciju, Fizisko personu reģistra datus par personas norādīto dzīvesvietas adresi ārvalstīs, citu valsts institūciju, tai skaitā ārvalstu, sniegto informāciju.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU