SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
15. novembrī, 2021
Lasīšanai: 52 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
33
33

Kādi ierobežojumi ir spēkā ārkārtējās situācijas laikā (papildināts 1. decembrī)

Aktualizēts 1. decembrī ar informāciju par Ziemassvētku tirdziņu rīkošanas nosacījumiem "zaļajā" režīmā.

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Noslēdzoties īpaši stingru ierobežojumu mēnesim, lielākoties saglabājas tie paši epidemioloģiskās drošības noteikumi, kādi bija spēkā no 11. līdz 20. oktobrim. Tas nozīmē, ka arī no 15. novembra personām ar vakcinēšanās un pārslimošanas sertifikātu pakalpojumi būs pieejamāki, ievērojot stingras epidemioloģiskās prasības. Atšķirībā no regulējuma pirms mājsēdes ieviešanas, turpmāk saimniecisko pakalpojumu sniedzēji vairs nevarēs strādāk “individuālajā režīmā” epidemioloģiski nedrošā vidē. Apkopotā veidā ar atsaucēm uz normatīvajiem aktiem sniedzam informāciju par šobrīd aktuālajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem. 

īsumā

No 11. oktobra valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas nozīmē, ka līdz 2022. gada 11. janvārim ikvienam iedzīvotājam ir jārēķinās ar īpašu tiesisko režīmu. Tā mērķis ir iespējami efektīvāk ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību, lai nodrošinātu bērniem iespēju turpināt mācīties klātienē un nosargātu veselības aprūpes sistēmas kapacitāti sniegt medicīnisko palīdzību tiem, kam tā nepieciešama. 

Ārkārtējās situācijas laikā visiem iedzīvotājiem saistoši epidemioloģiskās drošības noteikumi ir apkopoti Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (ārkārtējās situācijas laikā šie noteikumi tiek piemēroti tikai daļēji. Detalizētāk – MK rīkojuma Nr. 720 3. punkts).

Epidemioloģiskās drošības līmeņi – “zaļais” un “sarkanais”

MK noteikumi Nr. 662 paredz, ka epidemioloģiskās drošības pasākumi tiek noteikti, ievērojot trīs drošības līmeņus, ņemot vērā apstākļus, vai attiecīgajā vietā – telpā, teritorijā, publiska vai privāta pasākuma norises, pakalpojuma sniegšanas vai darba vietā – atrodas vakcinēti, izslimojuši, testēti cilvēki vai personas, kuru statuss šajā aspektā nav zināms.

Trīs epidemioloģiskās drošības līmeņu definīcijas ir atrodamas MK noteikumu Nr. 662 2.23.–2.25. apakšpunktā.

Lai būtu vieglāk uztvert, šos līmeņus var apzīmēt ar krāsām:

  • epidemioloģiski droša jeb “zaļā” vide – ja tajā atrodas tikai pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas;
  • epidemioloģiski daļēji droša jeb “dzeltenā” vide – ja tajā atrodas tikai pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas, vai tādas personas, kuras var uzrādīt testēšanas sertifikātu par pēdējo 72 stundu laikā veiktu RNS testu vai pēdējo 24 stundu laikā veiktu antigēna testu, ja šo testu rezultāti ir negatīvi, kā arī šīs personas pavadošie bērni līdz 12 gadu vecumam;
  • epidemioloģiski nedroša jeb “sarkanā” vide – ja tajā esošo personu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas fakts nav zināms vai kura neatbilst epidemioloģiski drošas vai daļēji drošas vides prasībām.

Ārkārtējās situācijas laikā jārēķinās, ka lielākā daļa pakalpojumu un pasākumu tiek nodrošināti tikai drošajā – “zaļajā” – režīmā ar dažiem izņēmumiem, piemēram, attiecībā uz bērniem.

Arī “zaļajā” režīmā VISIEM ir jāievēro papildu epidemioloģiskās drošības prasības. Piemēram, MK rīkojuma Nr. 720 5.10.2. apakšpunkts nosaka, ka, sniedzot pakalpojumus:

  • tiek veikta vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu verifikācija;
  • netiek pieļauta tādu personu klātbūtne, kuras neatbilst prasībām, lai uzturētos epidemioloģiski drošā vidē, IZŅEMOT bērnus bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta vakcinētu vai pārslimojušu pilngadīgu personu pavadībā;
  • tiek nodrošināta šajā rīkojumā noteikto vispārējo un specifisko epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošana;
  • tiek lietotas sejas maskas (izņemot sporta aktivitāšu laikā);
  • apmeklētāju plūsmas, kas ir kopā ar bērniem, JA bērnam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, tiek nodalītas laikā vai telpā.

Pakalpojumu saņemšana ar bērniem

Valdības rīkojuma 5.10.5. apakšpunkts paredz, ka saņemot un sniedzot saimnieciskos pakalpojumus (tai skaitā kultūras pakalpojumus vai atrakcijas ārtelpās), organizējot un apmeklējot pasākumus “zaļajā” vidē apmeklētāju ar bērniem plūsmas tiek nodalītas laikā vai telpā, ja bērnam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.

  • Bērni līdz 12 gadu vecumam

Sertifikāts nav nepieciešams, ja bērns ir pieaugušā pavadībā, kam ir Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

  • Bērni no 12 gadu vecuma

Uzrāda vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu vai laboratorijas izziņu par pēdējo 72 stundu laikā veiktu skrīninga testu ar negatīvu rezultātu (rīkojuma 5.10.6. apakšpunkts).

Ekonomikas ministrija sniedz piemēru: “nodalīšana telpā” būtu ar sienu, nodrošinot, ka apmeklētāju plūsmas ar bērniem nepārklājas ar pieaugušo plūsmām bez bērniem, vai “nodalīšana laikā” – nodrošinot, ka epidemioloģiski drošā vide ar bērniem strādā līdz plkst. 15.00, bet pēc plkst. 15.00 – tiek apkalpoti tikai pieaugušie.

Kas uzskatāma par pilnībā vakcinētu personu

Pilnībā pret Covid-19 vakcinēta ir persona:

  • kurai ir ievadīts pilnam vakcinācijas kursam ar konkrēto vakcīnu atbilstošs vakcīnu devu skaits un ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas;
     
  • kurai ir ievadītas vakcīnu jauktas devas (atbilstoši Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajai Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatai) un kopš vakcinācijas kursa pabeigšanas ir pagājušas 14 dienas;

  • kurai ar RNS testu ir iepriekš apstiprināta inficēšanās ar Covid-19 un ir pagājušas 14 dienas, kopš ievadīta viena vakcīnas deva.

Lai persona Latvijā tiktu atzīta par vakcinētu, tai jāsaņem Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrēta, vai Pasaules Veselības organizācijas atzīta, vakcīna.

Pilnībā vakcinētas personas definīcija ir pieejama MK noteikumu Nr. 662 2.16. apakšpunktā.

Derīgs sertifikāts pēc pirmās "VaxZevria" devas

MK noteikumu Nr. 662 337. punkts paredz, ka arī personai, kura līdz 2021. gada 10. oktobrim ir saņēmusi pirmo vakcīnas "Vaxzevria" devu, laikposmā no divdesmit otrās līdz deviņdesmitajai dienai pēc pirmās devas saņemšanas, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim, un uzreiz pēc "Vaxzevria" otrās devas saņemšanas tiek izsniegts derīgs vakcinācijas sertifikāts.

Cik ilgi pēc inficēšanās persona uzskatāma par pārslimojušu

MK noteikumu Nr. 662 2.17. apakšpunkts paredz, ka pārslimojusi persona ir persona, kurai ir apstiprināta Covid-19 diagnoze, veicot RNS testu, un kopš parauga ņemšanas datuma pirmā pozitīvā testa vienas saslimšanas epizodes ietvaros ir pagājušas vienpadsmit, bet ne vairāk kā 180 dienu.

Kādi pakalpojumi šobrīd ir aizliegti 

Pilnībā tiek aizliegts sniegt saimnieciskos pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi, azartspēlēm, derībām un atrakcijām iekštelpās, tostarp akvaparkos, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos (MK rīkojuma 5.11. apakšpunkts).

Kas atļauts nedrošajā jeb “sarkanajā” vidē

Nedrošajā jeb “sarkanajā” vidē netiek ierobežoti tikai tādi pakalpojumi, kas ir vitāli nozīmīgi cilvēku sadzīvei, piemēram, sabiedriskais transports, pirmās nepieciešamības veikalu pieejamība, remontdarbi, bankas vai pasta nodaļas apmeklējums vai ir saistīti ar cilvēku pamattiesību īstenošanu (gājieni, sapulces, piketi), protams, ievērojot epidemoloģiskās drošības prasības.

Valdības rīkojuma 5.13. apakšpunktā ir uzskaitīti pasākumi un pakalpojumi, kādus ārkārtējās situācijas laikā personām, neuzrādot Covid-19 sertifikātu, tātad “sarkanajā” vidē ir atļauts saņemt:

  • pakalpojumus klātienē, ja tos nav iespējams sniegt attālināti un pakalpojuma nesniegšana rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai vai sabiedrības drošībai;
  • atbalstu psiholoģiskās palīdzības grupās;
  • sabiedriskā transporta [..] un ar to sniegšanu saistītus pakalpojumus, kā arī komercpārvadājumus ar taksometru un vieglo automobili;
  • pasta pakalpojumus;
  • ēdienu līdzņemšanai;
  • finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus (banku darbība, patērētāju kreditēšana, apdrošināšana, valūtas maiņa);
  • avārijas likvidēšanas un neatliekamos komunālos pakalpojumus;
  • remonta un apkopes pakalpojumus;
  • telekomunikācijas pakalpojumus (tai skaitā telekomunikāciju preces, kas tiek iegādātas kopā ar pakalpojumu);
  • veterinārmedicīniskos pakalpojumus.

Individuāli vai vienas mājsaimniecības locekļiem “sarkanajā” režīmā var saņemt:

  • viesnīcu (izmitināšanas) pakalpojumus;
  • fotogrāfiju izgatavošanu dokumentiem.

Šo pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai NAV noteikts laika ierobežojums (MK rīkojuma Nr. 720 5.14. apakšpunkts). Šos pakalpojumus ir atļauts turpināt sniegt arī brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros (5.20.1. apakšpunkts). Vienlaikus MK rīkojuma 5.13.14. apakšpunkts nosaka, ka iekštelpām, kur tiek sniegti pakalpojumi epidemioloģiski nedrošā jeb "sarkanajā" vidē, ir jābūt atsevišķai ieejai no ārtelpas.

MK rīkojuma 5.12.1 apakšpunkts paredz, ka “sarkanajā” režīmā atļauts pulcēties privātos pasākumos un miermīlīgas pulcēšanās brīvības izpausmēs (sapulcēs, gājienos un piketos), ievērojot dalībnieku skaita ierobežojumu:

  • iekštelpās pulcējas ne vairāk kā 10 personu;
  • ārtelpās pulcējas ne vairāk kā 20 personu.

Tāpat nedrošajā jeb “sarkanajā vidē” tiek nodrošināti tirdzniecības pakalpojumi pirmās nepieciešamības preču veikalos, kas uzskaitīti 5.16. apakšpunktā.  

Kādi veikali būs pieejami – epidemioloģiskās drošības prasības tirdzniecības vietās

Ārkārtējās situācijas laikā tiek ieviesti pastiprināti drošības pasākumi tirdzniecības pakalpojumu sniegšanā ar mērķi mazināt cilvēku kontaktēšanos. Veikali atkarībā no preču sortimenta darbojas nedrošajā (“sarkanajā”) vai drošajā (“zaļajā”) režīmā, ievērojot papildu epidemioloģiskās drošības prasības – ierobežots apmeklētāju skaits, obligāta pircēju uzskaites līdzekļu izmantošana, sejas masku lietošana.

Tirdzniecības pakalpojumi telpās nedrošajā “sarkanajā” vidē

Rīkojuma 5.16. apakšpunkts paredz, – ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 m2, tai ir atsevišķa ieeja no ārpuses un tirdzniecības zālē telpās atrodas ierobežots skaits apmeklētāju (pieļaujamo apmeklētāju skaitu aprēķina, ievērojot, ka vienai personai tiek paredzēti 25 mno publiski pieejamās iekštelpas platības), nedrošajā “sarkanajā” vidē darbojas:

  • pārtikas veikali (kuros 70 % no sortimenta ir pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barība un preses izdevumi);
  • medicīnas preču tirdzniecības vietas, kur vismaz 90 % no preču sortimenta ir medicīnas preces, un aptiekas (tai skaitā veterinārajās aptiekās);
  • optikas veikali;
  • dzīvnieku barības veikali;
  • preses tirdzniecības vietas;
  • higiēnas preču veikali (veikali, kuros 70 % no sortimenta ir higiēnas preces);
  • degvielas uzpildes stacijas.

Tirgos un tirdzniecības vietas ārpus telpām darbojas nedrošajā “sarkanajā” vidē, lietojot sejas maskas (5.16.4. apakšpunkts).

Nedrošajā režīmā turpina strādāt autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes maršrutiem.

Ja veikalā vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 25 m2, tajā vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs.

Gadījumā, ja aptiekā tiek veikta vakcinācija pret Covid-19 vai izsniegti testēšanas sertifikāti, pieļaujamo apmeklētāju skaitu aprēķina, ievērojot, ka vienai personai tiek paredzēti 15 mno publiski pieejamās iekštelpas platības (5.16.1 apakšpunkts).

Pārējie tirdzniecības pakalpojumi telpās – tikai drošajā “zaļajā” vidē

Pārējās tirdzniecības vietas, kuras neietilpst iepriekš minētajā sarakstā vai kuru telpu platība pārsniedz 1500m2, iekštelpās klātienē darbojas tikai epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, nosakot tādu pieļaujamo apmeklētāju skaitu, lai vienai personai tiktu nodrošināti 15 mpieejamās telpas platības. 

Vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 15 m2, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs.

Arī veikalos, kuri darbojas tikai “zaļajā” režīmā, apmeklētājiem un pārdevējiem ir jāvalkā sejas maskas (rīkojuma 5.15. apakšpunkts).


Papildu ierobežojumi tirdzniecības centriem brīvdienās

Rīkojuma 5.20. apakšpunkts paredz – ārkārtējās situācijas laikā, līdz 11. janvārim, brīvdienās un svētku dienās ir aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros (telpu platība virs 1500 m2 un vairāk kā 5 tirdzniecības vietas), izņemot:

  • iepriekš minētajās pirmās nepieciešamības tirdzniecības un saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietās, pārtikas veikalos, aptiekās u. c.;
  • epidemioloģiski drošajā jeb "zaļajā" režīmā strādājošās pirmās nepieciešamības tirdzniecības un saimniecisko pakalpojumu vietas.

Šis nosacījums netiek attiecināts uz pakalpojumu sniegšanas, tai skaitā ēdināšanas un tirdzniecības vietām, kurām ir atsevišķa ieeja no ārtelpas un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām (5.20.3. apakšpunkts).

Attālināta preču izsniegšana

Attālināti (distances tirdzniecībā) iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kuras strādā epidemioloģiski nedrošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas tiek pilnībā nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem, un ar atsevišķu ieeju no ārtelpas, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām (rīkojuma 5.19. apakšpunkts).

Iepirkšanās līdzekļu (grozu, ratu) skaits un citas prasības

Gan nedrošajā “sarkanajā”, gan drošajā “zaļajā” režīmā strādājošie veikali apmeklētāju plūsmu var kontrolēt ar iepirkšanās līdzekļu, piemēram, grozu, ratu, veikala nodrošinātu iepirkšanās somu vai tml. palīdzību. To skaits nedrīkst pārsniegt pieļaujamo apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Tirdzniecības vietā, kurā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta (rīkojuma 5.17. apakšpunkts).

Ja tirdzniecības centra kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7 000 m2, jānodrošina, ka tirdzniecības centrā ir uzstādīta elektroniska apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst. 6.00 līdz plkst. 21.00. Pirmās nepieciešamības preču veikali drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Avots:

Sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts

Eiropas Savienības vienots derīgs digitāls vai papīra formāta apliecinājums par personas epidemioloģisko drošību Covid-19 infekcijas gadījumā noteiktā laika periodā.


Ir trīs veidu sertifikāti:

  • vakcinācijas sertifikāts – lai apliecinātu, ka persona ir pilnībā vakcinēta;

  • pārslimošanas sertifikāts – lai apliecinātu, ka persona ir pārslimojusi Covid-19;

  • testēšanas sertifikāts – lai apliecinātu, ka personai ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs. 

Sertifikātu var saņemt izveidot, lejupielādēt vai izdrukāt no tīmekļvietnes www.covid19sertifikats.lv, vai saņemt klātienē valsts pārvaldes vienotajā klientu apkalpošanas centrā. Patlaban šādi centri darbojas 93 pašvaldībās, kopā 124 vietās: VPVKAC adrešu saraksts un kontaktinformācija.

Pārliecināties, ka personas uzrādītais digitālais Covid-19 sertifikāts ir derīgs, pakalpojumu sniedzējs var vietnē www.Covid19sertifikats.lv, kā arī izmantojot speciālu mobilo lietotni.

Gadatirgi, Ziemassvētku tirdziņi ārpus telpām – "zaļajā" vidē

No 1. decembra ir atļauts organizēt ielu tirdzniecību epidemioloģiski drošā jeb "zaļajā" vidē, ievērojot rīkojuma 5.16.2 apakšpunktā uzskaitītās prasības:

  • visiem tirgotājiem un tirgus apmeklētājiem tiek pārbaudīti Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti un jālieto sejas aizsargmaskas;
  • jānodrošina vismaz 2 metru attālums starp tirdzniecības vietām un iespēju katras tirdzniecības vietas apmeklētājiem ievērot vismaz 2 metru distanci;
  • jākontrolē un jāregulē apmeklētāju plūsma tā, lai nodrošinātu brīvu apmeklētāju pārvietošanos ejās un novērstu apmeklētāju pastiprinātu pulcēšanos (drūzmēšanos), tai skaitā jānodrošina, ka starp tirdzniecības vietām un apmeklētāju rindām dažādās tirdzniecības vietās tiek ievērota vismaz 2 metru distance;
  • jānodrošina fizisku ielu tirdzniecības organizēšanas vietas norobežošana un jāveic Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu verifikācija apmeklētājiem pie ieejas ielu tirdzniecības organizēšanas vietas teritorijā, lai novērstu epidemioloģiski drošās vides nosacījumiem neatbilstošu personu iekļūšanu ielu tirdzniecības organizēšanas vietā, kā arī veiktu dalībnieku plūsmas un skaita kontroli;
  • vienam apmeklētājam jānodrošina ne mazāk kā 10 m2 no ielu tirdzniecības organizēšanas teritorijas platības.

Tirdziņu norises vietā var tikt sniegti arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, ievērojot visas jau iepriekš noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai.

Vienlaikus tirdziņu norises vietās nedrīkst rīkot izklaides pasākumus, piemēram, tematiskus svētkus, atrakcijas, muzikālus priekšnesumus utt., izņemot tematiskas izstādes, ja tiek nodrošināta 2 metru distances ievērošana starp individuāliem apmeklētājiem vai dažādu mājsaimniecību locekļiem.

Tāpat kā citās tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietās, arī ielu tirdzniecības organizatoram jāieceļ atbildīgā persona, kas atradīsies ielu tirdzniecības organizēšanas vietā un organizēs normatīvajos aktos minēto epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu. Informācija par atbildīgo personu jāizvieto labi redzamā vietā. Atbildīgajai personai jāizstrādā un jādokumentē iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai, kurā jāapraksta procedūra, kā tiks nodrošināta fiziskās distancēšanās ievērošana un novērsta pastiprināta apmeklētāju pulcēšanās (drūzmēšanās), un kā tiks kontrolēta sadarbspējīgu sertifikātu esība tirdzniecības dalībniekiem un apmeklētājiem.

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi – tikai “zaļajā” vidē

Ārkārtējās situācijas laikā pastiprināti piesardzības pasākumi noteikti arīdzan sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu jomā.

Lai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu padarītu iespējami epidemioloģiski drošāku, turpmāk tos gan iekštelpās, gan ārtelpās var sniegt tikai epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, papildus nodrošinot šādus rīkojuma 5.22. apakšpunkta nosacījumus:

  • pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četras personas;
  • starp personām, kas sēž pie dažādiem galdiņiem, ir vismaz divu metru distance, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena.

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 21.00.

Ja apmeklētāju vidū ir bērni līdz 12 gadu vecumam

Ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā atrodas gan apmeklētāji ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, gan arī vecāki ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu kopā ar bērniem līdz 12 gadu vecumam bez sertifikāta, plūsmām jābūt nodalītām laikā vai telpā: telpai ir jābūt norobežotai (piemēram, ar sienu vai norobežojošu lentu un 2 metru distanci), un šīs divas apmeklētāju plūsmas nepārklājas.

Ēdiena izsniegšana līdzņemšanai

Izņēmums ir ēdiena izsniegšana līdzņemšanao. Tai nav darba laika ierobežojumā un to var veikt, nepieprasot uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējam, kas nonāk ciešā kontaktā ar klientu, ir derīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sadarbspējīgs sertifikāts.

Šajā gadījumā pakalpojuma saņemšanas vietā vienai personai jānodrošina ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamo iekštelpu platības. Visām personām ir jāievēro distance un jālieto sejas maskas.

Saimniecisko pakalpojumu sniegšana – tikai “zaļajā” vidē

Lai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanu padarītu iespējami drošāku, tādus pakalpojumus kā skaistumkopšanas pakalpojumus, tirdzniecības izstādes, atrakcijas ārpus telpām turpmāk var sniegt tikai epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, ievērojot papildu nosacījumus, kas uzskaitīti rīkojuma 5.12. apakšpunktā:

  • vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās iekštelpas platības (ja telpa ir mazāka par 15 m2, tajā vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs);
  • tiek nodrošināta 2 metru distances ievērošana starp individuāliem apmeklētājiem vai dažādu mājsaimniecību locekļiem;
  • izstāžu norises vietās eju platums starp izstāžu stendu rindām vai distance starp vairākām vienā telpā esošām pakalpojuma sniegšanas vietām ir vismaz trīs metri.

! Saimniecisko pakalpojumi sniedzēji vairs nevar strādāt “individuālajā režīmā” jeb epidemioloģiski nedrošā vidē.

Aizliegts sniegt saimnieciskos pakalpojumus telpās, kas saistīti ar izklaidi, azartspēlēm, derībām un atrakcijām, tostarp akvaparkos, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos (5.11. apakšpunkts).


Ja pakalpojums nepieciešams bērnam

Pilnībā vakcinētu vai pārslimojušu vecāku pavadībā pakalpojumus, tai skaitā skaistumkopšanas pakalpojumus, var saņemt arī bērni līdz 12 gadu vecumam bez Covid-19 sertifikāta un bērni no 12 gadu vecuma ar sertifikātu vai izglītības iestādē veiktu Covid-19 testu, kas nav vecāks par 72 stundām.

Ierobežots darba laiks

Saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 21.00 (izņemot pirmās nepieciešamības pakalpojumiem, kuri ir atļauti "sarkanajā" režīmā, atbilstoši 5.13. apakšpunktam).

Avots:

Privāta pulcēšanās un publiski pasākumi

Rīkojuma 5.12.4 apakšpunkts paredz, ka nedrošajā jeb “sarkanajā” režīmā ir atļauts pulcēties privātos pasākumos un aizsargātas miermīlīgas pulcēšanās brīvības izpausmēs (sapulcēs, gājienos un piketos), ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

  • iekštelpās pulcējas ne vairāk kā 10 personas;
  • ārpus telpām pulcējas ne vairāk kā 20 personas;

Publiski pasākumi

Valdības rīkojuma 5.24. apakšpunkts nosaka, ka publiskus pasākumus rīko tikai epidemioloģiski drošā jeb “zaļajā” vidē, ja papildus tiek nodrošināts, ka: 

  • apmeklētāji pasākuma norises laikā atrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās; 
  • pasākuma vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 500 apmeklētāji;
  • blakus sēdvietās atrodas ne vairāk kā divas personas;
  • starp katrām blakus esošajām divām sēdvietām tiek nodrošināta ne mazāk kā divu sēdvietu distance vai aizsargbarjera, sēdvietas dažādās rindās tiek izkārtotas pamīšus (šaha laukuma veidā);
  • apmeklētāji, kas atrodas dažādos norobežotos telpas sektoros, savstarpēji nesatiekas; 
  • pasākuma norises laikā apmeklētāju plūsma tiek organizēta tā, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos un nodrošinātu 2 metru distances ievērošanu ārpus sēdvietām;  
  • pasākuma rīkotājs nodrošina biļešu personalizāciju vai pasākuma apmeklētāju reģistrāciju. Personalizācija ietver šādu informāciju par apmeklētāju: vārds (vārdi), uzvārds, kontakttālrunis, konkrētā sēdvieta pasākumā. Informāciju pasākuma rīkotājs glabā vienu mēnesi un nodod centram pēc tā pieprasījuma.

Apmeklētājiem jālieto mutes un deguna aizsegs gan pasākumos, kas notiek telpās, gan pasākumos ārpus telpām.

Pasākumu norisei atvēlēts ierobežots laiks – no plkst. 6.00 līdz plkst. 21.00. Kultūras pasākumu norisei ir jābeidzas ne vēlāk kā plkst. 23.00 (5.14. apakšpunkts).

Ja pasākumā piedalās bērni

Kultūras pasākumus “zaļajā režīmā” varēs apmeklēt pieaugušie ar Covid-19 vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātiem, ņemot līdzi arī savus nepilngadīgos bērnus. Bērniem līdz 12 gadu vecumam nav jāveic Covid-19 testi, savukārt bērniem, kuri sasnieguši 12 gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kas veikts izglītības procesa ietvaros.

Pasākuma rīkotājam jānodrošina atsevišķs sektors, kurā ierādāmas vietas vecākiem ar bērniem līdz 12 gadu vecumam, kuriem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.

Valsts un pašvaldība var īstenot svētku  aktivitātes 

24. novembrī stājās spēkā grozījumi valdības rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", papildinot to ar 5.25.1 apakšpunktu, kas paredz atļaut valsts un pašvaldību iestādēm atļaut īstenot aktivitātes likumā "Par svētku, atceres un atzīmējām dienām" noteikto svētku un atceres dienu svinīgai atzīmēšanai (izņemot publiskus pasākumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma izpratnē, tai skaitā uguņošanu un salūtu), nodrošinot, ka minētās aktivitātes neveicina cilvēku nekontrolētu pulcēšanos.

skaidro Kultūras ministrija, regulējums mainīts, ņemot vērā to, ka tuvojas vairākas svētku un piemiņas dienas – Ziemassvētki, gadu mija un citas. Tāpēc valsts un pašvaldību iestādes drīkst īstenot aktivitātes šo dienu atzīmēšanai, piemēram, izgaismojot pilsētvidi, izvietojot svētku dekorācijas, veidojot ārtelpu izstādes un ekspozīcijas u.tml., vienlaikus nosakot par pienākumu nodrošināt, lai ar šīm aktivitātēm netiktu veicināta cilvēku nekontrolēta pulcēšanās. 

Vienlaikus ir aizliegts rīkot salūtus, uguņošanas priekšnesumus un performances, kas notiek noteiktā laikā un vietā, un kur varētu būt paredzams liela cilvēku skaita pulcēšanās risks, kā arī grūtības ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, tajā skaitā 2 metru distanci.

Laulību ceremonija un kāzu svinību rīkošana

Arī šādu pasākumu rīkošanā ierobežojumu stingrība ir atkarīga no tā, vai dalībniekiem ir Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti.  Tāpat ir jāņemt vērā, ka laulību ceremonija uzskatāma par publisku pakalpojumu, bet kāzu svinības pēc tam – privātu pasākumu.

Laulību ceremonija "sarkanajā" vai "zaļajā" vidē

Ja visas personas ir vakcinētas pret Covid-19 vai pārslimojušas Covid-19 un ir sadarbspējīgs sertifikāts, tad no 15. novembra laulību noslēgšana dzimtsarakstu nodaļās vai pie garīdznieka var notikt zaļajā režīmā jeb epidemioloģiski drošā vidē:

  • iekštelpās – lietojot sejas masku, ievērojot 2 metru distanci, nodrošinot katrai personai ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības. Pieļaujamais personu skaits nosakāms vadoties no katras dzimtsarakstu nodaļas telpu platības;
  • ārtelpās – var reģistrēt laulību, lietojot sejas masku, ievērojot 2 metru distanci. Pieļaujamais personu skaits nav ierobežots.

Savukārt daudz striktāki epidemioloģiskie ierobežojumi laulību reģistrācijas pakalpojuma saņemšanai ir jāievēro "sarkanajā" režīmā jeb epidemioloģiski nedrošā vidē (ja kāda no personām nav vakcinēta pret Covid-19 vai nav pārslimojusi Covid-19, kā arī tai nav sadarbspējīga sertifikāta):

  • iekštelpās – var reģistrēt laulību klātesot tikai abiem laulātajiem, 2 lieciniekiem un dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai vai garīdzniekam, lietojot sejas maskas un ievērojot 2 metru distanci, nodrošinot katrai personai ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības;
  • ārtelpās – var reģistrēt laulību, klātesot tikai abiem laulātajiem, 2 lieciniekiem un dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai vai garīdzniekam, lietojot sejas maskas un ievērojot 2 metru distanci.

Kāzu svinības – privāts pasākums

Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka laulības reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka ir publisks pakalpojums, un tas ir jānodala no kāzu pasākuma kā privāta pasākuma.

Privātā pasākumā, tajā skaitā kāzu svinībās, bēru un kristību ceremonijās, var piedalīties ne vairāk kā 10 cilvēku iekštelpās un ne vairāk kā 20 cilvēku ārtelpās, lietojot sejas maskas (gan iekštelpās, gan ārtelpās) un ievērojot distanci.

Kultūrvietu darbība – tikai “zaļajā” vidē*

*  kultūrvieta muzejs un muzejam radniecīga mākslas un vēstures priekšmetu eksponēšanas vieta (muzejisko priekšmetu krātuve vai ekspozīcija, piemiņas vieta u. c. kultūrvietas, kuras veido un piedāvā sabiedrībai mākslas un vēstures ekspozīcijas un izstādes), bibliotēka, arhīvs, kultūras centrs, mākslas galerija vai izstāžu zāle, brīvdabas estrāde, teātra ēka un tās ārtelpa, koncertzāle un tās ārtelpa, arī vieta, kur tiek organizēts amatiermākslas kolektīvu mēģinājums (MK noteikumu Nr. 662 2.10. apakšpunkts).

Saņemt un sniegt pakalpojumus kultūrvietās var tikai epidemioloģiski drošajā – “zaļajā” vidē, ievērojot  rīkojuma 5.10. apakšpunkta nosacījumus:

  • tiek veikta vakcinācijas un pārslimošanas sertifikātu verifikācija;
  • tiek lietotas sejas maskas;
  • apmeklētāju ar bērniem plūsmas tiek nodalītas laikā vai telpā u. c.

Apmeklētāju skaits kultūrtelpās jānosaka, paredzot vienam apmeklētājam vai vienas mājsaimniecības pārstāvjiem 15m2 no publiski pieejamās telpas platības.

Kultūrvietām ir noteikts ierobežots darba laiks. Rīkojuma 5.14. punkts paredz, ka tās darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 21.00.

Amatiermākslas mēģinājumi – “zaļajā” vidē

Rīkojuma 5.26. apakšpunkts paredz, ka amatiermākslas kolektīvu mēģinājumi klātienē tiek organizēti epidemioloģiski drošā jeb “zaļajā” vidē ar nosacījumu, ja:

  • grupā ir ne vairāk kā 20 personas (neskaitot kolektīva vadītājus);
  • vienai personai tiek nodrošināts ne mazāk kā 15 m2 no mēģinājumam paredzētās telpas platības;
  • izmantojot ģērbtuves, to aizpildījums vienlaikus nepārsniedz 25%;
  • amatierkolektīva grupas plūsmas nepārklājas ar citu personu plūsmām, proti, dažādi kolektīvi neorganizē kopīgus mēģinājumus;
  • mēģinājuma laikā tiek nodrošināta divu metru distance, izņemot deju nodarbību laikā.

Telpās var nelietot sejas maskas, dziedot, spēlējot pūšaminstrumentus un dejojot.

Epidemioloģiskās drošības prasības reliģiskās darbības veikšanas vietās

Ārkārtējās situācijas laikā reliģiskās organizācijas darbību sāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 21.00.

No 15. novembra, organizējot dievkalpojumus, reliģiskajām organizācijām jāievēro šādas prasības:

  • dievkalpojumi notiek “zaļajā” režīmā, proti, dievkalpojumus klātienē var apmeklēt, uzrādot sadarbspējīgus Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātus;
  • visi apmeklētāji pareizi lieto sejas maskas;
  • visi apmeklētāji atrodas vai nu individuālajās sēdvietās vai arī individuālajās stāvvietās, novēršot apmeklētāju nekontrolētu drūzmēšanos (pulcēšanos);
  • katram apmeklētājam, kurš atrodas ierādītajā individuālajā stāvvietā, nodrošina vismaz 15 m2 telpas;
  • individuālajās sēdvietās blakus drīkst atrasties ne vairāk ka 2 personas, ievērojot, ka distance starp katrām 2 blakus sēdošajām personām ir divas sēdvietas;
  • rindās sēdvietas izkārtotas pamīšus.

Visām personām, kas nodrošina pasākumu “zaļajā” režīmā organizēšanu, tai skaitā garīdzniekiem un kalpojošajam personālam, ir jābūt sadarbspējīgam Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam.

Kamēr dievnamos nenotiek pulcēšanās drošajā vai “zaļajā” režīmā, tie joprojām ir atvērti individuālajiem apmeklējumiem, ievērojot stingras epidemioloģiskās prasības, proti, ticīgie pareizi lieto sejas maskas, uzturas dievnamos ne ilgāk par 15 minūtēm, vienai personai dievnamā tiek nodrošināti vismaz 15 m2.

Tieslietu ministrija atgādina: svarīga ir ikviena cilvēka izlēmīga rīcība, lai samazinātu Covid-19 izplatību. Katram rūpīgi jāpārdomā, kā būtiski samazināt klātienes kontaktus, jāievēro higiēnas prasības, esošie drošības pasākumi un ierobežojumi.

Vairākums reliģisko organizāciju nodrošina dievkalpojumu translāciju tiešsaistē sociālajos tīklos, lai samazinātu sociālo kontaktu.

Sabiedriskais transports

Ārkārtējās situācijas laikā, nodrošinot un izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus, jāievēro Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 3.7. apakšnodaļa “Transporta pakalpojumu sniegšanas nosacījumi”.

Tas nozīmē, ka transporta pakalpojumi arī turpmāk tiek sniegti epidemioloģiski nedrošajā jeb “sarkanajā” vidē, nekontrolējot pasažieru epidemioloģisko statusu.

Lai primāri nodrošinātu skolēnu, studentu un izglītības iestāžu mācībspēku nokļūšanu uz un no mācību iestādēm, pasažieru skaits transportlīdzeklī paliek tāds pats, kā noteikts iepriekš, – tas nedrīkst pārsniegt 80% no transportlīdzekļa ietilpības (MK noteikumu Nr. 662 100. punkts).

Pieturvietās ārpus reģionālās nozīmes maršrutu galapunktiem, ja nepieciešams uzņemt pasažierus, ietilpība noteikta 85% apmērā. Lai mazinātu epidemioloģiskos riskus, pārvadātājam ir jānodrošina regulāra transportlīdzekļa dezinfekcija un salona vēdināšana.

Ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, pasažieriem vietas jāizvēlas tā, lai transportlīdzekļa salons būtu vienmērīgi piepildīts un būtu iespējami ievērotas distancēšanās prasības.

Lai mazinātu epidemioloģiskos riskus, pārvadātājam ir jānodrošina regulāra transportlīdzekļa dezinfekcija un salona vēdināšana.

Prasība lietot sejas maskas

Pasažieriem paliek spēkā obligāta prasība brauciena laikā lietot sejas maskas.

MK noteikumu 94. punkts paredz: “Pasažieri lieto sejas maskas transportlīdzeklī, taksometrā vai vieglajā automobilī, ar kuru veic pasažieru komercpārvadājumus. Sejas maskas lieto sabiedriskā transporta darbinieki, kuri nonāk saskarsmē ar pasažieriem (piemēram, kontrolieri, konduktori, transporta vadītāji).”

Transportlīdzekļa vadītājs var nelietot sejas masku, ja atrodas no pasažieriem pilnībā nodalītā kabīnē.

Braukšanas atlaides pasažieriem

Valdības rīkojuma 5.27. apakšpunkts paredz, ka pašvaldības un sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji, kuri saņem dotācijas no pašvaldībām, nepiemēro braukšanas maksas atvieglojumus pilngadīgām personām, kurām nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.

Taču pašvaldības var lemt par braukšanas maksas atvieglojumu noteikšanu vai faktiskās braukšanas maksas kompensēšanu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem.

Savukārt valsts noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus arī turpmāk varēs saņemt visi pasažieri, braucot reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos. Nemainīga paliek kārtība, ka braukšanas maksas atvieglojumi personām ar I un II grupas invaliditāti un viņu pavadoņiem tiks nodrošinātas arī valstspilsētu organizētajā sabiedriskajā transportā.

Pārvadājumi “zaļajā” režīmā

MK noteikumu 662. 92. punktā paredzēta arī iespēja, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītājs valstspilsētās var noteikt, ka pārvadājumi pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek veikti personām ar derīgu sadarbspējīgu sertifikātu. Tādā gadījumā netiek piemērota prasība par maksimālo salona piepildījumu. 

Izglītība klātienē – ar sejas maskām un paštestu izmantošanu

No 15. novembra izglītības process visās izglītības pakāpēs atkal notiks klātienē. Izglītības iestādēm jāievēro visi jau līdz šim īstenotie drošības pasākumi – skolēniem un nodarbinātajiem jānēsā sejas maskas, jāievēro distancēšanās un higiēnas prasības, jāvēdina telpas, kā arī jāveic regulāra skolēnu testēšana.

Sejas masku lietošana

Rīkojuma “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.30. apakšpunkts paredz, ka izglītības procesa īstenošanā telpās, kurās atrodas vairāk par vienu personu, tiek lietotas sejas maskas, izņemot:

  • bērnus līdz septiņu gadu vecumam;
  • bērnus, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi;
  • ja tas nav iespējams logopēdijas nodarbībā specifiska vingrinājuma izpildei;
  • ja personai ir acīmredzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi, kuru dēļ tai trūkst spēju vai iemaņu lietot sejas masku;
  • fizisko aktivitāšu un sporta treniņu laikā;
  • mūzikas instrumentu spēles, vokālās mākslas un dejas procesā.

Attālinātas mācības

Savukārt attālināto mācību īstenošana pieļaujama tikai un vienīgi stingri normatīvajos aktos noteiktos gadījumos, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Lēmumu par attālinātām mācībām jāpieņem katras izglītības iestādes vadītājam, savukārt izglītības iestādes dibinātājam ir jāpieņem lēmums par tā saskaņošanu. Dibinātajam (pašvaldībām) nav tiesību lemt par attālināto mācību noteikšanu visās tās dibinātajās izglītības iestādēs kopumā.

Izglītības iestādei jāīsteno mācības attālināti, ja:

1)      Slimību profilakses un kontroles centrs konstatējis izglītības iestādē ļoti augstu Covid-19 infekcijas izplatības risku;

2)      pirmsskolas (obligātajā vecumā esošajiem izglītojamiem), pamata un vidējās izglītības pakāpes izglītojamam noteikta mājas karantīna;

3)      izglītības programmas īstenošanas vietā ir izsludināta karantīna.

Mācības attālināti VAR organizēt:

  • tā mācību priekšmeta (kursa) izglītojamiem, kura pedagogam noteikti obligāti pretepidēmijas (mājas karantīna, izolācija) pasākumi;
  • tā mācību priekšmeta (kursa) izglītojamiem, kura pedagogs nevar īstenot mācību procesu klātienē citu izglītības iestādes vadītāja vai dibinātāja noteiktu pamatotu iemeslu dēļ;
  • individuālās konsultācijas mācību priekšmetos (kursos), kuros izglītojamiem 2021./2022. mācību gadā ir paredzēti valsts pārbaudes darbi izglītības pakāpes noslēgumā;
  • individuālās konsultācijas izglītojamiem, kuri ir pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē;
  • ja vismaz 1/3 no attiecīgās klases izglītojamiem  atrodas mājas karantīnā.

Ārkārtējās situācijas laikā izglītības iestāde mācību procesu var īstenot attālināti arī:

  • rotācijas kārtībā – ne vairāk kā piecas darba dienas mēnesī tikai 7. – 12.klases izglītojamiem.

Šī iespēja paredzēta, lai skolas izvairītos no dažādu klašu plūsmu pārklāšanās, bet nevis pārietu attālinātājā režīmā visās šajās klašu grupās.

Rotācijas principu nepiemēro 1. – 6.klases izglītojamiem.

  • ja ir apgrūtināta attiecīgās klases (grupas, kursa) mācību priekšmetu pedagogu un citu izglītības iestādē nodarbināto pieejamība kvalitatīva mācību procesa īstenošanai un nodrošināšanai klātienē.

Paštestu izmantošana

Lai turpinātu epidemioloģiski droša izglītības procesa īstenošanu klātienē, skolās tiek uzsākta Covid-19 ātro antigēna paštestu izmatošana. Plānots, ka izglītības iestādēs tos pakāpeniski ieviesīs jau no nākamās nedēļas, 15. novembra.

Bērnudārzi un bērnu uzraudzības pakalpojums

Bērnudārzos (pirmsskolās) izglītības process tiek organizēts klātienē, kā tas ir ierasts. Tā nodrošināšanā piedalās personas, kurām ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Bērnudārza darbiniekiem izglītības procesā ir pareizi jālieto sejas maskas.

Bērni bērnudārzā netiek testēti un nelieto sejas maskas.

Ir pieļaujama pirmsskolas izglītības programmas īstenošana apvienotās grupās no vienas izglītības iestādes, pēc iespējas nodrošinot apvienotās grupas izglītojamo sastāva nemainību (rīkojuma 5.36. apakšpunkts).

MK noteikumu Nr. 662. 103. punkts paredz, ka bērnu uzraudzības pakalpojumu klātienē sniedz persona (aukle) ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kuru uzrāda pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma.

Augstākā izglītība, koledžas

Augstskolās un koledžās studiju procesā klātienē piedalās, tiek nodarbinātas un sniedz pakalpojumus tikai personas, kurām ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Personas, kurām ir ārstu konsilija sniegts atzinums par vakcinācijas atlikšanu, līdz vakcinācijas kursa pabeigšanai studiju procesā piedalās tikai attālināti (5.34. apakšpunkts).

Interešu izglītība un darbs ar jaunatni

Valdības rīkojuma 5.33. apakšpunkts paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās klātienē bez ierobežojumiem var piedalīties tie skolēni, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Tiem, kuri nav pilnībā vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19, interešu izglītības un profesionālās ievirzes programmas notiek attālināti vai klātienē ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu (izņemot pirmsskolas izglītojamos):

  • vienas grupas, klases vai kursa ietvaros (ja izglītojamie vienlaikus nav citu klašu izglītojamie);
  • individuāli (izņemot bērnus, kuri dzīvo vienā mājsaimniecībā);
  • ārpus telpām ne vairāk kā 20 izglītojamajiem no dažādām grupām, klasēm, kursiem.

Darbs ar jaunatni

Rīkojuma 5.37.1  apakšpunkts paredz, ka darbā ar jaunatni klātienes aktivitātes, uz kurām nav attiecināmi citi šo noteikumu nosacījumi, īsteno epidemioloģiski drošajā "zaļajā" vidē.

Ārtelpās var piedalīties darbinieki un jaunieši, kuriem ir vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, kā arī izglītojamie, kuri ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros, ja vienā grupā pulcējas ne vairāk kā 20 personas (neskaitot darbiniekus).

Ja nepieciešams krīzes atbalsts, aktivitātes var tikt organizētas epidemioloģiski nedrošā vidē. Tādā gadījumā aktivitāšu organizācijā iesaistītajām personām, kuras nonāk saskarsmē ar jauniešiem, ir jābūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam (5.13.2. apakšpunkts).

Sporta treniņi interešu izglītībā un sporta skolās

Šis jautājums tiek regulēts valdības rīkojuma 5.42. apakšpunktā.

  • Sporta treniņi un peldētapmācības telpās

Sporta treniņos grupā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu norisē var piedalīties:

darbinieki un izglītojamie, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts;

vienas pamata vai vidējās izglītības pakāpes izglītības iestādes vienas klases (kursa) izglītojamie vienas treniņgrupas ietvaros, kuri ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros.

Nevakcinēti bērni telpās var sportot individuāli (izņemot izglītojamos, kuri dzīvo vienā mājsaimniecībā), viens pret vienu ar sporta treniņa vadītāju, kuram ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Tādā gadījumā vienā telpā nevarēs norisināties vairāki individuālie treniņi vai atrasties citas personas (5.42.1.4. apakšpunkts).

Bez papildu drošības prasībām arī turpmāk būs pieejamas peldētapmācības programmas bērniem līdz 12 gadiem, ja vienam izglītojamajam nodrošina ne mazāk kā 6 m2 no peldētapmācības peldbaseina ūdens virsmas platības (bet ne sporta peldēšanas treniņi).

  • Sporta treniņi ārpus telpām

Sporta treniņos grupā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmā ārpus telpām var piedalīties:

darbinieki un izglītojamie, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, kā arī izglītojamie, kuri ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros (izņemot pirmsskolas izglītības iestādes izglītojamos), ja vienā treniņgrupā pulcējas ne vairāk kā 20 personas (neskaitot sporta speciālistus un sporta darbiniekus) un netiek izmantotas ģērbtuves;

vienas pamata vai vidējās izglītības pakāpes izglītības iestādes vienas klases (kursa) skolēni vienas treniņgrupas ietvaros, ja  tie ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros un tas ir negatīvs.

Sports

Sporta jomā procesi turpmāk var notikt tikai epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, ievērojot vēl papildu drošības nosacījumus par telpu platību, ģērbtuvju noslodzi u. c.

Individuālas fiziskas aktivitātes bez trenera ārpus telpām var notikt bez ierobežojumiem. 

Sporta treniņi telpās – “zaļajā” vidē

Valdības rīkojuma 5.40. apakšpunktā ir noteikts, ka sporta treniņi iekštelpās individuāla apmeklējuma ietvaros vai grupā notiek epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, ievērojot šādus nosacījumus:

  • vienai personai ir nodrošināti ne mazāk kā 15 m2 no treniņa norises telpas platības (publiskas lietošanas peldbaseinā - 10 m2 no ūdens virsmas platības).
  • Ja treniņu apmeklē vienas pamata vai vidējās izglītības pakāpes izglītojamie (vienas klases ietvaros), kuri ir veikuši Covid-19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros, tad minētais ierobežojums par telpas vai ūdens virsmas platību netiek piemērots.
  • Prāta sporta veidos, kur persona treniņa laikā atrodas sēdvietā, vienai personai ir nodrošināti ne mazāk kā 3 m2 no pieejamās platības, kā arī tiek lietotas sejas maskas.
  • Grupu treniņos vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 20 personu.
  • Ja dažādu treniņgrupu plūsmas nepārklājas, kā arī tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība, vienlaikus var norisināties vairāku treniņgrupu darbs.
  • Sporta norises vietas apmeklējuma laikā  iekštelpās ievēro divu metru distanci (izņemot sporta treniņa telpu, kurā notiek treniņprocess).
  • Piepildījums ģērbtuvēs vienlaikus nepārsniedz 25%.
  • Sporta treniņā nepiedalās personas, kuras nav tieši iesaistītas tā organizēšanā un norisē, tai skaitā izglītojamo likumiskie pārstāvji (piemēram, vecāki).

Sporta treniņi ārpus telpām – “zaļajā” vidē

Sporta treniņi ārpus telpām grupā notiek epidemioloģiski drošajā “zaļajā” vidē, ievērojot nosacījumus, ka:

  • vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 20 personu (neskaitot sporta speciālistus un sporta darbiniekus);
  • piepildījums ģērbtuvēs nepārsniedz 25%.

Ja to pieļauj attiecīgās sporta norises vietas ārtelpas platība, vienlaikus var norisināties vairāku treniņgrupu darbs, ja dažādu treniņgrupu plūsmas nepārklājas un tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība (5.41. apakšpunkts).

Prasību par darbību epidemioloģiski drošā vidē (“zaļajā” režīmā) attiecināta arī uz Latvijas izlases (tai skaitā jauniešu un junioru), Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu sportistu, kā arī Murjāņu sporta ģimnāzijas un augstas klases sportistu sagatavošanas centru izglītojamo sporta treniņu norisi.

Vienīgais izņēmums, kad sporta sacensības drīkstēs norisināties epidemioloģiski daļēji drošā vidē (“dzeltenajā” režīmā), turpmāk būs tikai attiecībā uz starptautiskiem sporta pasākumiem, turklāt tikai gadījumā, ja tiks nodrošināta to norise t. s. „burbuļa formātā”, kas paredz visu sacensību organizēšanā un norisē iesaistīto personu pilnīgu nošķiršanu no pārklāšanās ar sacensību organizēšanā un norisē neiesaistītām personām (tai skaitā paredzot uzturēšanos viesnīcā), regulāru visu personu (arī personu ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu) testēšanu, un citu sacensību drošības protokolā Covid-19 infekcijas izplatības novēršanai noteikto prasību izpildi, turklāt prasība ievērot „burbuļa formātu” ir attiecināma arī uz Latvijas sportistiem, kā arī ikvienu sacensību organizēšanā un norisē iesaistīto personu no Latvijas.

Darba organizācijas principi

Par noteikumu neievērošanu ir paredzēts sods

Ārkārtējās situācijas laikā spēkā esošo drošības pasākumu ievērošanu un kontroli sadarbībā ar pašvaldības policiju primāri īstenos Valsts policija, kas ir pārorientējusi savus resursus tā, lai nodrošinātu vēl stingrākas pārbaudes tai uzticētajās jomās, liecina Valsts kancelejas sagatavotā informācija. Galvenokārt uzmanība tiks pievērsta mutes un deguna aizsega pareizai lietošanai publiskās vietās, īpaši sabiedriskajā transportā un tirdzniecības vietās, kā arī pulcēšanās ierobežojumu ievērošanai. Tāpat policija pastiprinās pašizolācijā esošo personu kontroli, kā arī orientēs resursus sadarbspējīgo sertifikātu pārbaudei pierobežā. Arvien biežāk tiks īstenotas pēkšņas masveida pārbaudes vienlaicīgi visā Latvijā. Iedzīvotājiem jārēķinās, ka ārkārtējās situācijas laikā, Covid-19 saslimšanai paplašinoties, policijas kontroles intensitāte un piemēroto sodu biežums būtiski pieaugs.

Likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 21. pants paredz, ka par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu:

  • fiziskajai personai no 10 līdz 2000 eiro;
  • juridiskajai personai — no 140 līdz 5000 eiro.

Šī likuma 22. pants paredz arī sodu par informācijas nesniegšanu. Proti, ja ārkārtējās situācijas laikā persona nesniedz informāciju, ka ir inficējusies ar attiecīgo infekcijas slimību, ir bijusi kontaktā ar inficētu personu vai ir bijusi infekcijas slimības perēklī, ja no personas šāda informācija tiek pieprasīta, piemēro naudas sodu no 10 līdz 2000 eiro.

Valdības rīkojuma 11. punktā ir noteikts, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem ārkārtējās situācijas laikā veic arī pašvaldības administratīvā inspekcija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Veselības inspekcija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts robežsardze un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Labs saturs
33
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU