SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
26. februārī, 2021
Lasīšanai: 9 minūtes
3
3

Paplašina Latvijas Goda ģimenes apliecības programmu. Saeimā šonedēļ

FOTO: Ieva Ābele, Saeima

Galīgajā lasījumā pieņemts likumprojekts, kas paredz paplašināt Latvijas Goda ģimenes apliecības programmu, lai tās ietvaros pieejamais atbalsts būtu pieejams arī vecākiem, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti.

Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanu paredz Bērnu tiesību aizsardzības likuma (BTAL) 26. panta sestā daļa, kurā noteikts tās mērķis – veicināt un atbalstīt pašvaldību, komersantu un citu personu brīvprātīgu iesaistīšanos atbalsta sniegšanā daudzbērnu ģimenēm. Programmas ietvaros Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina "3+ Ģimenes karšu" izsniegšanu daudzbērnu ģimenēm, kuras, uzrādot karti, var saņemt dažādas atlaides valsts, pašvaldību un privātu uzņēmēju sniegtajiem pakalpojumiem.

Līdz šim Goda ģimenes apliecību varēja saņemt ģimenes, kuru aprūpē ir vismaz trīs bērni, tostarp audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni un pilngadīgas personas, kas nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību. 

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kurus Saeima 25. februārī steidzamības kārtā atbalstīja galīgajā lasījumā, paplašina Goda ģimenes programmu, paredzot, ka no 1. maija goda ģimenes apliecību varēs saņemt arī tās ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa.

Līdz šim lielākā daļa atbalsta pasākumu tika piedāvāti daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurām ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss. Līdz ar to daudzas ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti un kuru ienākumi pārsniedz noteikto minimālo slieksni, nevarēja saņemt attiecīgo atbalstu, informē Saeimas Preses dienests.

Minētās programmas īstenošanas kārtību, tai skaitā daudzbērnu ģimenes apliecības piešķiršanas, izmantošanas, kā arī tās anulēšanas gadījumus un kārtību, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 15 "Valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecība "3+ Ģimenes karte"" īstenošanas kārtība". Plašāk par programmu var uzzināt vietnē www.godagimene.lv.

Efektīvāka zemes dzīļu izmantošana

Lai veicinātu efektīvāku zemes dzīļu izmantošanu un plašāku zemes īpašnieku iesaisti to izpētē, Saeima trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par zemes dzīlēm"

Likums papildināts ar jaunu terminu – valsts nozīmes ģeoloģiskā izpēte –, nosakot, ka tās mērķis ir iegūt svarīgu informāciju par teritorijas ģeoloģisko uzbūvi, ģeoloģiskajiem procesiem un derīgajiem izrakteņiem, kam var būt īpaši svarīga nozīme valsts ekonomikas, aizsardzības un citās jomās. 

Izmaiņas likumā paredz valsts nozīmes derīgo izrakteņu klāstu papildināt ar kristāliskā pamatklintāja iežiem. Likuma izmaiņu autori akcentējuši, ka šie ieži var saturēt īpaši vērtīgus metālus, no kuriem daudzi Eiropā atzīti kā kritiskās izejvielas, jo galvenokārt tiek importēti.

Pagājušā gadsimta otrajā pusē veiktā ģeoloģiskā kartēšana liecina, ka Latvijā ir potenciāli pieejami minerālie resursi – ogļūdeņraži, dažādu metālu rūdas un citi, kas atrodas ne tikai nogulumiežos, bet arī kristāliskajā pamatklintājā. Perspektīvajiem minerālajiem resursiem nepieciešama papildu detalizēta izpēte, teikts likumprojekta anotācijā. 

Izmaiņas paredz nosacījumus kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā, tostarp izmantotājam pirms licences saņemšanas būs jāiesniedz Valsts vides dienestā finanšu nodrošinājums. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju un smagu negadījumu seku novēršanu. 

Savukārt, ja komersants par saviem līdzekļiem būs veicis kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģisko izpēti bez valsts atbalsta un pārkāpumiem un vēlēsies saņemt licenci iežu ieguvei valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā, viņam būs iespēja to saņemt bez konkursa. Šādu kārtību vēl noteiks valdība.

Tāpat plānots, ka turpmāk zemes dzīļu izmantošanas licenci varēs saņemt, ja viena vai vairāku virszemes ūdensobjektu ierīkošanas gaitā paredzēts iegūt derīgos izrakteņus vairāk nekā 10 000 kubikmetru apjomā līdzšinējo 20 000 kubikmetru vietā. Apjoma samazināšana nepieciešama, lai ierobežotu iespējamās pretlikumīgās darbības, kas saistītas ar derīgo izrakteņu realizāciju bez licences, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi arī noteic, ka zemes īpašniekam būs tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību, ja tie radušies valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala izmantošanas dēļ. Par atlīdzības apmēru būs jāslēdz rakstveida vienošanās.

Augstskolu reforma

24. februārī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Atbilstoši tiem augstskolas paredzēts iedalīt trijos veidos – zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, kā arī mākslu un kultūras universitātes –, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus. Zinātnes universitātēm būs jāīsteno vismaz trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas. Plānots noteikt, ka tajā jābūt ne mazāk kā 4000 studējošo un vismaz 65% akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam.

KOMISIJU DIENASKĀRTĪBĀ

E-lietu ieviešana tiesās

Saeimas Juridiskā komisija pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvā procesa likumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem iecerēts regulējumu padarīt piemērojamu elektronizētam procesam tiesā.

E-lietu ieviešana tiesās plānota, lai izveidotu vienotu un efektīvu tiesvedības elektronisko procesu, samazinot tiesvedības termiņus un nodrošinot informācijas pieejamību un atklātību.

Grozījumi paredz, ka, izstrādājot elektroniskai dokumentu iesniegšanai, elektroniskai lietas uzturēšanai un elektroniskas piekļuves lietas materiāliem nodrošināšanai nepieciešamo funkcionalitāti, visi lietas materiāli, sākot ar pieteikumu un beidzot ar nolēmumu, tiks glabāti elektroniski un būs pieejami procesa dalībniekiem attālināti, vienlaikus neliedzot iespēju procesa dalībniekiem dokumentus iesniegt tiesā, kā arī saņemt no tiesas papīra formā, teikts likumprojekta anotācijā.

Dzīvojamo telpu īres likumu skatīs 4. martā

Uz nākamo nedēļu pārcelta Dzīvojamo telpu īres likumprojekta skatīšana galīgajā lasījumā. Ar jaunu likumu iecerēts veicināt mājokļu pieejamību, nodrošinot izīrētāja un īrnieka interešu aizstāvību.

Likumprojekts paredz, ka dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, bet apakšīrniekam – apakšīres līgums. Plānots, ka līgumu slēdz izīrētājs un īrnieks un tā noteikumus varēs grozīt, pusēm rakstveidā vienojoties.

Dzīvojamās telpas īres līgums būs jāslēdz uz noteiktu termiņu, un tajā būs jānorāda arī īres maksas apmērs, maksāšanas kārtība un termiņi. Līguma nosacījumus varēs mainīt, pusēm rakstveidā vienojoties. Īres maksu varēs grozīt, ja tas paredzēts īres līgumā un tajā iekļauti principi un kārtība maksas paaugstināšanai. Īres līguma termiņam beidzoties, dzīvojamā telpa būs jāatbrīvo, ja vien netiks noslēgts jauns līgums, paredz likumprojekts.

Īrnieki tāpat kā līdz šim līgumu varēs uzteikt, iepriekš par to brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs – tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Slēdzot īres līgumu, puses varēs vienoties par notariālu līguma apliecināšanu vai ierakstīšanu zemesgrāmatā. Reģistrējot īres līgumu, nebūs jāmaksā kancelejas nodeva par īres tiesību nostiprināšanu un grozīšanu zemesgrāmatā.

Tāpat izīrētājs nedrīkstēs liegt viņa īrēto dzīvojamo telpu deklarēt kā savu un pārējo ģimenes locekļu dzīvesvietu.

Plānotais regulējums paredz pārejas periodu līdz 2036. gada 31. decembrim, un līdz šim datumam būs spēkā tie dzīvojamo telpu īres līgumi, kuri nebūs grozīti līdz 2026. gada 31. decembrim un par kuriem nebūs celta prasība tiesā.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU