SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
12. februārī, 2021
Lasīšanai: 15 minūtes
3
3

Atvieglota uzņemšana militārajā dienestā: Saeimā šonedēļ

FOTO: Ieva Ābele, Saeima

Šonedēļ Saeima 11. februāra plenārsēdē atbalstīja likuma grozījumus, kas atvieglo uzņemšanas prasības militārajā dienestā un zemessardzē, kā arī lēma, ka no 1. jūlija ārpakalpojumu grāmatvežiem būs nepieciešama licence.

Komisijām nodotie likumprojekti

  • Vienkāršota nodokļu nomaksa

Saeima plenārsēdē izskatīšanā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodeva likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumus, kuru mērķis ir vienkāršot nodokļu nomaksu, izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu.

Plānots, ka ar 2021. gada 1. jūliju nodokļu maksātājam, kurš izvēlēsies izmantot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu – SDI kontu –, pašam nebūs jāveic nodokļa aprēķināšana, deklarēšana un nomaksa vispārējā (konkrētā nodokļa likumā noteiktajā) kārtībā, bet to, savstarpēji sadarbojoties, nodrošinās VID un kredītiestādes.

Finanšu ministrija: Ar saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu nodokļu nomaksa mazajiem uzņēmējiem kļūs vienkāršāka

  • Par interešu konfliktu

Deputāti balsoja arī par likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” grozījumu nodošanu izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Ar tiem plānots ieviest funkcionālu mehānismu, lai noteiktu pienākumu politiskām amatpersonām lūgt atļauju savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, tādējādi novēršot iespējamos interešu konfliktus un ieviešot lielāku caurskatāmību politisko amatpersonu darbībā, kā arī novēršot ētikas normu pārkāpumus vai kaitējumu tiešo pienākumu pildīšanai.

  • Tiek risināts jautājums par tiesu izpildītāja biroja izveidi

Tāpat Juridiskajai komisijai tālāk tika nodoti grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, kas izstrādāts, lai sakārtotu jautājumu par zvērināta tiesu izpildītāja biroja izveidi, paredzot birojam viena dalībnieka – sabiedrības ar ierobežotu atbildību – formu. Plānots noteikt saprotamu biroja tiesisko statusu atbilstoši zvērināta tiesu izpildītāja biroja faktiskajai saimnieciskajai darbībai.

Plenārsēdē pieņemtie likumprojekti galīgajā lasījumā

  • Nosacījumi uzņemšanai militārajā dienestā

Saeima trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja grozījumus Militārā dienesta likumā un grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas paredz samazināt nosacījumus uzņemšanai militārajā dienestā un zemessardzē.

Iecerēts, ka aizsardzības ministra izveidota komisija varēs atļaut pieņemt militārajā dienestā Latvijas pilsoni, kurš sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības un kurš par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem notiesāts, atbrīvojot no soda, vai pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Tas būs iespējams tad, ja nav izdarīts tīšs smags vai sevišķi smags noziegums un sodāmība ir dzēsta vai noņemta vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējošā pamata ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi.

Saeima: Saeima lemj atvieglot nosacījumus uzņemšanai militārajā dienestā un zemessardzē

  • Mūsdienīgs regulējums starptautiskajām militārajām operācijām

Tāpat trešajā lasījumā pieņemti likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” grozījumi . Šī likumprojekta mērķis ir modernizēt un precizēt regulējumu Latvijas armijas dalībai militārajās operācijās un aktivitātēs. Proti, līdz ar likuma grozījumiem plānots precizēt starptautiskās miera uzturēšanas un nodrošināšanas definīcijas, liekot uzsvaru uz operācijas mērķi, nevis ģeogrāfisko piesaisti, jo ne vienmēr konflikta zona aprobežojas ar konkrētas valsts teritoriju.

Saeima: Pilnveido likumu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku nosūtīšanai un dalībai starptautiskajās operācijās

  • Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likuma “Par grāmatvedību” grozījumus, kas paredz ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Licencēšanu plānots uzsākt šī gada 1. jūlijā, un to nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests. 

Izmaiņas likumā paredz, ka ārpakalpojumu grāmatveža kvalifikācijai būs jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecinās attiecīgs izglītības dokuments grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, un būs nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā. Tāpat, lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība vai arī jāreģistrējas komercreģistrā.  

Grozījumi paredz arī ieviest publisku ārpakalpojumu grāmatvežu reģistru.

Saeima: Ārpakalpojuma grāmatvežiem vajadzēs licenci

Atbalstītie likumprojekti

  • Regulējums elektroskrejriteņiem

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Ceļu satiksmes likuma grozījumus, kas paredz regulējumā iekļaut elektroskrejriteņus. Plānots noteikt, ka braukt ar skrejriteni varēs vecumā no 14 līdz 17 gadiem, ja personai būs velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai nebūs nepieciešamas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, paredz likumprojekts.

Likumā arī plānots iekļaut elektrisko skrejriteņu reģistrēšanu – tāpat kā līdz šim velosipēdu, arī skrejriteņu reģistrācija būs brīvprātīga, kā arī tiks atļauts piedalīties ceļu satiksmē ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem. Savukārt par pārkāpumiem elektroskrejriteņu vadītājiem paredzēts piemērot tādus pašus administratīvos sodus kā velosipēdistiem.

Likumprojekts arī paredz, ka turpmāk personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, nebūs vajadzīgas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, lai vadītu velosipēdu. 

  • Pretendentu izslēgšana no dalības publiskajos iepirkumos

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz pilnveidot pretendentu izslēgšanas kritērijus, lai tādējādi veicinātu kandidātu un pretendentu dalību publiskajos iepirkumos.

Grozījumi paredz iekļaut likumā regulējumu par līgumu reģistru. Līdz ar to tiks paplašinātas iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Tostarp plānots, ka kandidātu varēs izslēgt, ja tas ar citiem piegādātājiem būs vienojies un šādas vienošanās būs vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā. Tāpat kandidātu varēs izslēgt, ja tas savā profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu.

Saeima: Publisko iepirkumu jomas regulējumā pilnveidos pretendentu izslēgšanas kritērijus un iekļaus līgumu reģistru

  • Labāka patērētāju tiesību aizsardzība

Tāpat deputāti plenārsēdē konceptuāli atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Izmaiņas paredz Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) papildu tiesības izmeklēt, atklāt un novērst pārkāpumus, kas skar patērētāju kolektīvās intereses.

Iecerēts, ka PTAC varēs pieprasīt un saņemt no fiziskām un juridiskām personām, tostarp publiskām personām, visu lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamo informāciju neatkarīgi no tās veida vai formāta, kā arī neatkarīgi no datu nesēja vai vietas, kurā tā tiek glabāta, tostarp veicot uzraudzību arī tiešsaistē.

Saeima: Pilveidos likumu patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības jomā

  • Vēlētāji ārvalstīs varēs izvēlēties, kurā apgabalā balsot Saeimas vēlēšanās

Saeima konceptuāli atbalstīja arī ierosinājumu vēlētājiem ārvalstīs izvēlēties, kurā apgabalā balsot Saeimas vēlēšanās, un nolēma virzīt pirmajam lasījumam grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā

Ierosinājums paredz, ka vēlētājs ārvalstī Saeimas vēlēšanās var izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kurā pieteiktajiem deputātu kandidātiem grib nobalsot. Ieceres autori norādījuši, ka ārvalstīs dzīvojošajiem vēlētājiem ir liegta iespēja nobalsot par tiem kandidātiem, kuri pārstāv to vēlēšanu apgabalu, no kura attiecīgais vēlētājs ir izceļojis. 

  • Pabalsti nepārvēlētajiem pašvaldību vadītājiem

Saeimai otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredz precizēt pabalsta saņemšanas kārtību bijušajiem pašvaldību vadītājiem, kuri nav pārvēlēti nākamajā sasaukumā.

Likumprojekts paredz, ka tiem pašvaldību domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, kuri amatā bijuši no 1990. gada 4. maija līdz 2021. gada 30. jūnijam, līdzšinējā pabalsta izmaksa saglabāsies arī turpmāk. Šāds nosacījums komisijā atbalstīts, ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu.

Savukārt uz tiem deputātiem, kuri tiks ievēlēti nākamajās pašvaldību vēlēšanās, regulējums par pabalstu bijušajiem pašvaldību vadītājiem neattieksies, paredz likumprojekts.

Saeima: Atbalsta izmaiņas pabalsta saņemšanā bijušo pašvaldību vadītājiem

Komisiju dienaskārtība

  • Stingrākas prasības publiskajos iepirkumos

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz pretendentiem publiskajos iepirkumos noteikt stingrākas prasības nodokļu nomaksas jomā.

Likumprojekts paredz, ka publiskajos iepirkumos nevarēs piedalīties arī pretendenti, kuri noteiktā termiņā nebūs iesnieguši nodokļu deklarāciju. Informācija Valsts ieņēmumu dienesta neiesniegto nodokļu deklarāciju publiskajā datubāzē tiek publicēta, ja noteiktais nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir pārkāpts vairāk nekā par 15 dienām.

Budžeta komisija: Pretendentiem publiskajos iepirkumos būs stingrākas prasības nodokļu nomaksas jomā

  • Advokātu profesijas regulējums

Juridiskā komisija galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Advokatūras likumā, kas paredz regulēt advokāta profesiju.

Likumprojekts paredz, ka advokātu biroju varēs veidot kā personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību, to reģistrējot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā Komerclikumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus grozījumi noteic, ka advokātu birojus kā personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību varēs dibināt tikai profesionālās darbības veikšanai, tas ir, juridiskās palīdzības sniegšanai.

Saeima: Juridiskā komisija galīgajam lasījumam virza grozījumus Advokatūras likumā

  • Augstskolu reforma

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Atbilstoši tiem augstskolas paredzēts iedalīt trīs veidos – zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, kā arī mākslu un kultūras universitātes –, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus. Zinātnes universitātēm būs jāīsteno vismaz trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas. Plānots noteikt, ka tajā jābūt ne mazāk kā 4000 studējošo un vismaz 65% akadēmiskā personāla jābūt ieguvušiem zinātnes doktora grādu.

Saeima: Izglītības komisija otrajā lasījumā atbalsta augstskolu reformu

LV portāls: Strīdīgie Augstskolu likuma grozījumi. Par un pret

  • Izmaiņas profesionālajā izglītībā

Tāpat Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pirmajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas paredz mainīt līdzšinējo pamatprincipu, proti, vērtējot mācību rezultātus, turpmāk plānots novērtēt sasniegto, nevis konstatēt nepietiekamo. Iecerēts arī veidot elastīgu, uz indivīda vajadzībām un spējām orientētu profesionālās izglītības sistēmu, kas vienlaikus pilnībā atbilstu nozaru vajadzībām.

Paredzēts, ka turpmāk valsts atzītu dokumentu varēs izsniegt arī par nepilnu profesionālās vidējās izglītības programmas apguvi, kas ļaus darboties izvēlētajā profesijā. Šobrīd par moduļa apguvi izsniedz apliecību, kas nav valsts atzīts dokuments par izglītības programmas daļas apguvi.

Saeima: Izglītības komisija konceptuāli atbalsta grozījumus elastīgākas profesionālās izglītības sistēmas nodrošināšanai

  • Aizliegums uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izskatīšanai pirms otrā lasījuma tiks skatīti grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz īstenot pilotprojektu attiecībā uz uzturlīdzekļu nemaksātājiem par viņu parāda lietas nodošanu ārpustiesas piedziņai. 

Ar likumprojektu plānots noteikt arī papildu jaunu ierobežojumu uzturlīdzekļu parādniekam – aizliegumu spēlēt azartspēļu un izložu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās azartspēles un interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. Projekts paredz, ka azartspēļu organizētājam būs pienākums azartspēļu organizēšanas vietā pārliecināties, vai persona nav uzturlīdzekļu parādnieks.  

Plašāk: 

Sēdes turpinājums – 18. februārī

  • Negodīgas tirdzniecības prakses aizliegums

Uz nākamo nedēļu pārcelta jauna likumprojekta “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums” skatīšana pirmajā lasījumā. Ar likumprojektu iecerēts apvienot spēkā esošo negodīgas tirdzniecības prakses regulējumu vienā tiesību aktā. Likumā paredzēts iekļaut vairākas prasības ar mērķi novērst negodīgu tirdzniecības praksi, tostarp aizliegt nodrošināt zemāko cenu, ierobežot lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja brīvību vienoties ar citu mazumtirgotāju par zemāku cenu. Tāpat pircējam tiks aizliegts piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, kā arī būs jāievēro citas prasības.

  • Vērienīgi grozījumi Sodu izpildes kodeksā

Tāpat uz nākamo nedēļu pārcelta likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” izskatīšana pirmajā lasījumā. Izmaiņas paredz pilnveidot nosacīti pirms termiņa atbrīvoto, ar probācijas uzraudzību notiesāto un nosacīti notiesāto uzraudzību un piespiedu darba izpildes kārtību, precizējot pienākumus, kuri minētajām personām ir jāievēro uzraudzības laikā, un paredzot kārtību, kādā var tikt pastiprināta elektroniskā uzraudzība.

Piemēram, plānotās izmaiņas kodeksā paredz rīcību gadījumā, ja uz visu mūžu notiesātais tiek atbrīvots nosacīti pirms termiņa, bet izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un nonāk brīvības atņemšanas iestādē.

Grozījumi paredz noteikt arī kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks izvērtē jautājumu par atļaujas došanu notiesātajam saņemt un noteiktu laiku izmantot palīglīdzekli, lai turpinātu studijas augstākā līmeņa izglītības iegūšanai.

Līdz ar grozījumiem paredzēts arī precizēt Sodu izpildes kodeksa pantus, kas regulē iespējas ieslodzītajām personām saņemt un sūtīt naudas pārvedumus un kontaktēties ar tuviniekiem, izmantojot videozvanu.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU