“Līdz šim noteiktās prasības uzņemšanai militārajā dienestā un zemessardzē pārsniedza tās, kas noteiktas likumā “Par valsts noslēpumu” attiecībā uz to, lai persona varētu saņemt pieeju valsts noslēpumam. Tādēļ bija nepieciešams lemt par to samērību. Mūsu interesēs ir tas, lai vairāk cilvēku varētu dienēt,” iepriekš norādījis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.
Noteikts, ka aizsardzības ministra izveidota komisija varēs atļaut pieņemt militārajā dienestā par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības sodītu Latvijas pilsoni, kas par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Tas būs iespējams gadījumā, ja nav izdarīts tīšs smags vai sevišķi smags noziegums un sodāmība ir dzēsta vai noņemta vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējošā pamata ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi. Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā aizsardzības ministra izveidotā komisija izvērtēs minētās atļaujas sniegšanu.
Militārajā dienestā nevarēs iesaukt un pieņemt Latvijas pilsoni, kura iesaukšana un pieņemšana dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu.
Saeima trešajā lasījumā atbalstīja līdzīgas izmaiņas arī Latvijas Republikas Zemessardzes likumā.
