Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Ābele, Saeima
Šonedēļ Saeima konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts turpināt piemērot pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim. Pirmajā lasījumā atbalstu guva pilnīgi jauns Grāmatvedības likuma projekts, ar ko plānots aizstāt līdzšinējo likumu “Par grāmatvedību”, kurš ir spēkā kopš 1993. gada.
4. februārī Saeima konceptuāli – pirmajā lasījumā – atbalstīja jaunu Grāmatvedības likuma projektu. Plānots, ka tas aizstās līdzšinējo likumu “Par grāmatvedību”, kas ir spēkā kopš 1993. gada, ir grozīts 19 reizes un neatbilst mūsdienu prasībām.
Laika posmā, kas pagājis kopš likuma “Par grāmatvedību” pieņemšanas līdz šodienai, ir notikušas ievērojamas izmaiņas juridiskajā tehnikā, kurai 1992. gadā izstrādātais likums neatbilst. Likumā nav skaidroti atsevišķi ar grāmatvedības jomu saistīti jēdzieni, tādēļ to saturs nav viennozīmīgi saprotams.
Saistībā ar informācijas tehnoloģiju attīstību un arvien plašāku grāmatvedības datorprogrammu izmantošanu uzņēmumu grāmatvedībā, ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse. Atsevišķos aspektos pašreizējais regulējums nepietiekami atspoguļo notikušās izmaiņas, teikts projekta anotācijā.
Paredzēts, ka likums noteiks grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
Saeima: Pirmajā lasījumā pieņem jaunu Grāmatvedības likuma projektu
Saeima ceturtdien, 4. februārī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts turpināt piemērot pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības vismaz līdz 2025. gada 31. decembrim. Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” paredz noteikt uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektus, kas nodrošina ar kadastrālo vērtību saistīto valsts nodevu apmēra pārvērtēšanu. Tostarp grozījumi paredz uzdevumu izstrādāt likumprojektus, kas nepieciešami mājokļa atbrīvošanai no nekustamā īpašuma nodokļa, nosaka nekustamā īpašuma nodokļa apmēru piespiedu dalītajam īpašumam, kā arī komercplatībām un lauksaimniecības zemei.
|
Plašāk: |
Lai būtiski samazinātu nelegālo Krievijas satelītu izplatību Latvijā un līdz ar to arī nelegālās televīzijas izplatītāju skaitu, Saeima 4. februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Aizsargāta pakalpojuma likumā.
Likumā precizēts tā mērķis, nosakot, ka šim regulējumam ir jānodrošina aizsargāta pakalpojuma sniedzēja aizsardzība no neatļautas pakalpojuma izmantošanas ne tikai komerciāliem, bet arī personīgiem mērķiem. Līdz šim regulējumā bija noteikts, ka šī aizsardzība ir jānodrošina no neatļautas pakalpojuma izmantošanas tikai komerciāliem mērķiem.
Ar personīgiem mērķiem saprotama prettiesiska sistēmas izmantošana fiziskas personas vajadzībām, tostarp mājsaimniecībām bez mērķa gūt peļņu, bet ar komerciāliem mērķiem – prettiesiskas sistēmas izmantošana ar mērķi gūt ieņēmumus, tostarp peļņu. Dati liecina, ka 2018. gadā ap 62 000 mājsaimniecību izmantojušas nelegālo televīzijas apraides nodrošinātāju pakalpojumus, norādījuši likumprojekta autori.
Likumprojekta izstrādātāji anotācijā arī akcentējuši, ka pagaidām sods par prettiesisku sistēmu izmantošanu privātiem mērķiem nav paredzēts.
Saeima: Precizē likumu, lai samazinātu nelegālās televīzijas izplatītāju skaitu
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Militārā dienesta likumā un grozījumus Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas paredz samazināt nosacījumus uzņemšanai militārajā dienestā un zemessardzē.
Iecerēts, ka aizsardzības ministra izveidota komisija varēs atļaut pieņemt militārajā dienestā Latvijas pilsoni, kurš sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības un kurš par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem notiesāts, atbrīvojot no soda, vai pret kuru kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Tas būs iespējams tad, ja nav izdarīts tīšs smags vai sevišķi smags noziegums un sodāmība ir dzēsta vai noņemta vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējošā pamata ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi.
Saeima: Aizsardzības komisija lemj atvieglot nosacījumus uzņemšanai militārajā dienestā un zemessardzē
Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Izmaiņas paredz Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) papildu tiesības izmeklēt, atklāt un novērst pārkāpumus, kas skar patērētāju kolektīvās intereses.
Regulējumu plānots papildināt ar jaunu nodaļu par patērētāju kolektīvo interešu uzraudzību, ņemot vērā Eiropas Savienības regulu patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Grozījumi likumā arī nepieciešami, jo būtiski pieaudzis pārkāpumu skaits pret patērētājiem internetā.
Iecerēts, ka PTAC varēs pieprasīt un saņemt no fiziskām un juridiskām personām, tostarp publiskām personām, visu lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamo informāciju neatkarīgi no tās veida vai formāta, kā arī neatkarīgi no datu nesēja vai vietas, kurā tā tiek glabāta, tostarp veicot uzraudzību arī tiešsaistē.
Likumprojektā arī paredzēts, ka Veselības inspekcija varēs ierobežot tiešsaistes saskarni, lai novērstu pārkāpumus zāļu jomā.
Saeima: Pilveidos likumu patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības jomā
Uz nākamo nedēļu pārcelta likuma “Par grāmatvedību” grozījumu izskatīšana trešajā – galīgajā – lasījumā. Likumprojekts paredz licencēt ārpakalpojumu grāmatvežus. Licencēšanu plānots uzsākt šī gada 1. jūlijā, un to nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests. Grozījumi paredz arī ieviest publisku ārpakalpojumu grāmatvežu reģistru.
Izmaiņas likumā paredz, ka ārpakalpojumu grāmatveža kvalifikācijai būs jāatbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, ko apliecinās attiecīgs izglītības dokuments grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, un būs nepieciešama vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā. Tāpat, lai sniegtu grāmatvedības pakalpojumus ārpakalpojumā, personai būs jāreģistrē sava saimnieciskā darbība vai arī jāreģistrējas komercreģistrā.
Tāpat uz nākamo nedēļu pārcelta likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” grozījumu izskatīšana pēdējā – trešajā – lasījumā. Šī likumprojekta mērķis ir modernizēt un precizēt regulējumu Latvijas armijas dalībai militārajās operācijās un aktivitātēs. Proti, līdz ar likuma grozījumiem plānots precizēt starptautiskās miera uzturēšanas un nodrošināšanas definīcijas, liekot uzsvaru uz operācijas mērķi, nevis ģeogrāfisko piesaisti, jo ne vienmēr konflikta zona aprobežojas ar konkrētas valsts teritoriju.
Nākamnedēļ Saeimai otrajā lasījumā būs jāvērtē arī grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredz precizēt pabalsta saņemšanas kārtību bijušajiem pašvaldību vadītājiem, kuri nav pārvēlēti nākamajā sasaukumā.
Likumprojekts paredz, ka tiem pašvaldību domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, kuri amatā bijuši no 1990. gada 4. maija līdz 2021. gada 30. jūnijam, līdzšinējā pabalsta izmaksa saglabāsies arī turpmāk. Šāds nosacījums komisijā atbalstīts, ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu.
Savukārt uz tiem deputātiem, kuri tiks ievēlēti nākamajās pašvaldību vēlēšanās, regulējums par pabalstu bijušajiem pašvaldību vadītājiem neattieksies, paredz likumprojekts.
