“Pašlaik noteiktās prasības uzņemšanai militārajā dienestā un zemessardzē pārsniedz tās, kas noteiktas likumā “Par valsts noslēpumu” attiecībā uz to, lai persona varētu saņemt pieeju valsts noslēpumam. Tādēļ nepieciešams lemt par to samērību. Mūsu interesēs ir tas, lai vairāk cilvēku varētu dienēt,” iepriekš norādījis Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.
Iecerēts, ka aizsardzības ministra izveidota komisija varēs atļaut pieņemt militārajā dienestā par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības sodītu Latvijas pilsoni, kas par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Tas būs iespējams gadījumā, ja nav izdarīts tīšs smags vai sevišķi smags noziegums un sodāmība ir dzēsta vai noņemta vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējošā pamata ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi. Plānots, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā aizsardzības ministra izveidotā komisija izvērtēs minētās atļaujas sniegšanu.
Plānots, ka militārajā dienestā nevarēs iesaukt un pieņemt Latvijas pilsoni, kura iesaukšana un pieņemšana dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu.
Komisija trešajā lasījumā atbalstīja līdzīgas izmaiņas arī Latvijas Republikas Zemessardzes likumā.
Lai izmaiņas likumos stātos spēkā, tās vēl trešajā lasījumā jāatbalsta Saeimā.
