Ņemot vērā, ka Saeimas vēlēšanās drīkst balsot jebkurā iecirknī pēc izvēles un arī citās vēlēšanās pēc šādas iespējas pastāv augsts sabiedrības pieprasījums, grozījumi paredz, ka turpmāk pašvaldību vēlēšanās vēlētāji varēs balsot jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
2021. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paplašina vēlētāju iespējas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, paredzot, ka vēlētāji var balsot jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī.
Līdz šim Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums (turpmāk – domes vēlēšanu likums) noteica, ka vēlētājs drīkst balsot tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā viņš iekļauts. Proti, atšķirībā no Saeimas vēlēšanām pašvaldību vēlēšanās vēlētājs varēja balsot tikai jau iepriekš noteiktā iecirknī, savukārt iecirkņa noskaidrošana pašvaldību vēlēšanās bija vēlētāja atbildība. Vienlaikus pastāvēja iespēja vēlēšanu iecirkni nomainīt, izvēloties jebkuru citu iecirkni savā pašvaldībā vai pašvaldībā, kurā vēlētājam pieder nekustamais īpašums.
Kā norādīts Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma grozījumu (turpmāk – grozījumi) anotācijā, ņemot vērā, ka Saeimas vēlēšanās drīkst balsot jebkurā iecirknī pēc izvēles un arī citās vēlēšanās pastāv augsts sabiedrības pieprasījums pēc šādas iespējas, grozījumi paredz, ka turpmāk pašvaldību vēlēšanās vēlētāji varēs balsot jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī.
Domes vēlēšanu likuma 28. panta pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā: “Balsošana vēlēšanās ir aizklāta. Vēlētājs, uzrādot derīgu personu apliecinošu dokumentu, balso pēc izvēles jebkurā vēlēšanu iecirknī tajā vēlēšanu apgabalā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. Katrs drīkst balsot tikai vienu reizi.”
Minētā panta otrā daļa turpmāk arī noteic, ka vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un ka tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu un izdara vēlētāju reģistrā atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās. Vēlētājam būs jāparakstās balsotāju sarakstā.
Kā norādīts grozījumu anotācijā, izvēlētais risinājums paredz vēlētāja reģistrēšanu tiešsaistē jebkurā viņa pašvaldības iecirknī, kurā tas ieradies balsot. Katrai pašvaldībai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sagatavos elektronisku vēlētāju sarakstu. Iecirknī vēlēšanu komisijas pārstāvis noskenēs vēlētāja pasi vai personas apliecību vai ievadīs lietotnē personas kodu manuāli un pārliecināsies, ka vēlētājs ir iekļauts attiecīgās pašvaldības vēlētāju sarakstā un ka vēlētāju reģistrā jau nav atzīmes par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās.
Sistēma reģistrēs balsotāju elektroniskajā vēlētāju sarakstā, vēlēšanu iecirkņa komisijas darbinieks ierakstīs ziņas par vēlētāju balsotāju sarakstā, kur vēlētājs parakstīsies par vēlēšanu materiālu saņemšanu. Vēlētāji, kas balsos savā atrašanās vietā, tiks reģistrēti tādā pašā veidā, teikts anotācijā.
Ja tehnisku iemeslu dēļ, piemēram, elektroapgādes vai interneta darbības traucējumu dēļ, nebūs iespējams vēlētāju reģistrēt tiešsaistē, tad balsošana notiks reģistrācijas aploksnēs. Kā skaidrots anotācijā, anonīma vēlēšanu aploksne ar vēlētāja balsojumu tiks ievietota reģistrācijas aploksnē, uz kuras tiks uzrakstīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods. Savukārt, kad tiešsaistes sistēma atkal kļūs pieejama, vēlētāja datus ievadīs sistēmā un balsotāju sarakstā atzīmēs, ka šī vēlētāja balsojums balsu skaitīšanā ir līdzskaitāms. Ja sistēmā jau būs iekļautas ziņas, ka vēlētājs nobalsojis citā iecirknī, balsotāju sarakstā atzīmēs, ka šī vēlētāja balsojums nav līdzskaitāms.
Domes vēlēšanu likums ir papildināts ar jaunu 5.1 nodaļu “Balsošana, izmantojot reģistrācijas aploksnes”. Minētā likuma 36.2 panta otrajā daļā paredzēts, ka iecirkņa komisija pēc vēlēšanu beigām, atverot vēlēšanu kastes, sašķiro reģistrācijas aploksnes divās grupās: derīgajās un nederīgajās aploksnēs. Reģistrācijas aploksne pašvaldību vēlēšanās būs nederīga, ja:
Vienlaikus grozījumu anotācijā norādīts, ka vēlētāju tiešsaistes reģistrāciju pēc ieviešanas pašvaldību vēlēšanās būs iespējams izmantot arī Saeimas vēlēšanās, papildinot Iedzīvotāju reģistra vietā gatavotā Fizisko personu reģistra funkcionalitāti.
LV portāls atgādina, ka 2021. gada 28. jūnijā spēkā stāsies Fizisko personu reģistra likums, kas aizstās pašreizējo Iedzīvotāju reģistru. Jaunais reģistrs taps uz pašreizējā reģistra bāzes, un tajā būs plašāks ierakstāmo subjektu loks. Vairāk par to var lasīt LV portāla publikācijā “Iedzīvotāju reģistru aizstās Fizisko personu reģistrs”.
Domes vēlēšanu likuma 25. panta pirmajā daļā skaitlis 10 aizstāts ar skaitli 8. Proti, turpmāk pašvaldību vēlēšanu dienā vēlēšanas notiks no pulksten 7.00 rītā līdz pulksten 20.00 vakarā, nevis 22.00 vakarā.
Kā skaidrots grozījumu anotācijā, tā kā vēlētāju aktivitāte laikā no plkst. 20.00 līdz 22.00 ir zema, Saeima jau grozījusi Saeimas vēlēšanu likumu un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu, par divām stundām saīsinot šo darba laiku. Līdz ar to vēlēšanu iecirkņu komisijas var agrāk sākt balsu skaitīšanu un noteikt vēlēšanu iznākumu. Arī sabiedrības pieprasījums pēc drīzākas provizorisko rezultātu paziņošanas ir augsts, tāpēc grozījumi noteic, ka vēlēšanu dienā vēlēšanas notiek no plkst. 7.00 līdz 20.00, teikts anotācijā.
Domes vēlēšanu likumā jaunā redakcijā izteikts arī 26. panta pirmās daļas pirmais un otrais teikums, proti, ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš varēs nobalsot iepriekš. Iecirkņu darba laiks iepriekšējās balsošanas dienās noteikts šāds:
“Lai dotu iespēju nobalsot vēlētājiem, kuri vēlēšanu nedēļā izceļos uz ārvalstīm, un laikus novērstu varbūtējos trūkumus pirmajā tiešsaistes reģistrācijas dienā, grozījumos rosināts pirmo iepriekšējās balsošanas dienu pārcelt no trešdienas plkst. 17.00–20.00 uz pirmdienu plkst. 17.00–20.00. Ievērojot 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu pieredzi un vēlētāju atsauksmes, pēdējā iepriekšējās balsošanas dienā, piektdienā, balsošanas laiks pārcelts no plkst. 10.00–16.00 uz plkst. 13.00–19.00, tādējādi dodot iespēju vēlētājiem nobalsot arī pēc darba,” skaidrots grozījumu anotācijā.
2021. gada 1. janvārī stājās spēkā arī grozījumi Vēlētāju reģistra likumā. Minēto grozījumu anotācijā skaidrots, ka izmaiņas likumā bija nepieciešamas saistībā ar domes vēlēšanu likuma grozījumiem, kas atvieglo balsošanu pašvaldību vēlēšanās.
Ņemot vērā, ka izmaiņas Domes vēlēšanu likumā izbeidz vēlētāja piesaisti noteiktam iecirknim, tās ne tikai nodrošina lielāku brīvību vēlētājiem, bet arī ļauj atteikties no visai dārgās un nedrošās paziņojumu sūtīšanas vēlētājiem par viņiem piesaistīto iecirkni, kā arī vienkāršo Vēlētāju reģistra procedūras un saīsina reģistra sagatavošanas laiku no 4 līdz 3 mēnešiem, teikts grozījumu anotācijā.
Tāpat tajā norādīts, ka, nodrošinot reģistra procedūru vienveidīgumu, vēlētāju tiešsaistes reģistrēšana attiecināta arī uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām.