Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Ābele, Saeima
Vienā no pēdējām spraigajām Saeimas plenārsēdēm šajā rudens sesijā pieņemti vairāki būtiski likumprojekti.
Saeimā lēma, ka obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polisi varēs iegādāties 30 dienām: trešajā, galīgajā, lasījumā tika pieņemti grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā.
Vienlaikus grozījumi arī paredz, ka no nākamā gada jūlija OCTA polisi par 40% lētāk varēs iegādāties viens no vecākiem, aizbildnis vai viena persona no audžuģimenes, ja tiek aprūpēts bērns ar invaliditāti. Polisi lētāk varēs iegādāties par vienu vieglo transportlīdzekli, kura pilna masa ir līdz 3,5 tonnām.
Ceturtdien deputāti galīgajā lasījumā apstiprināja steidzamības kārtībā virzītos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz līdz 2022. gadam saglabāt līdzšinējo veselības pakalpojumu pieejamību neatkarīgi no personas veiktajām sociālajām iemaksām.
Likumprojekts papildina Veselības aprūpes finansēšanas likumu ar jaunu 16. pantu, nosakot kritērijus veselības aprūpes pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā.
Likumprojekts paredz noteikt uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2021. gada 30. aprīlim izstrādāt un iesniegt Saeimā likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.
Saeimā galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas vairākos likumos, kas reglamentē izdienas pensiju piešķiršanu, precizējot kārtību, kādā tiek aprēķināta vecuma pensija personām, kuras iepriekš saņēmušas izdienas pensiju.
Izmaiņas skar, piemēram, Tiesnešu izdienas pensiju likumu, Militārpersonu izdienas pensiju likumu, Diplomātu izdienas pensiju likumu, Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumu u. c.
Izmaiņas attieksies uz vecuma pensijas aprēķināšanas kārtību gadījumos, kad persona par uzkrāto otrā līmeņa pensijas kapitālu no dzīvības apdrošināšanas sabiedrības izvēlēsies iegādāties tā dēvēto mūža pensijas polisi. Izmaiņas paredz, ka vecuma pensijas aprēķināšanā ņems vērā otrā līmeņa pensijas kapitālu arī tad, ja par to tiek iegādāta mūža pensijas polise.
Likumos paredzēts saglabāt principu, ka gadījumā, ja aprēķinātā vecuma pensija ir mazāka par izdienas pensiju, faktiskais personai izmaksājamās pensijas apmērs netiek samazināts un paliek izdienas pensijas līmenī.
Saeimas plenārsēdē trešajā lasījumā apstiprināja arī grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, ar kuriem paredzēts īstenot nepilngadīgo kriminālatbildības reformu.
Nepilngadīgo kriminālatbildības reformas mērķis ir samazināt to gadījumu skaitu, kad nepilngadīgajiem piemēro kriminālatbildību, un veicināt veiksmīgāku pārkāpumus izdarījušo nepilngadīgo integrāciju sabiedrībā un darba tirgū. Likumā paredzēts noteikt, ka primārais soda mērķis attiecībā uz nepilngadīgo būs resocializācija.
Turpmāk brīvības atņemšanu nepilngadīgajam vienmēr piemēros kopā ar probācijas uzraudzību, tā nodrošinot, ka pēc soda izciešanas tiks turpināts darbs pie nepilngadīgā resocializācijas, domāšanas un uzvedības maiņas.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par autoceļiem”, kas no nākamā gada rudens paredz atvērt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgu.
Darbu veicēju no 2021. gada 1. oktobra atbilstoši regulējumam par publiskajiem iepirkumiem izvēlēsies valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību (VSIA) "Latvijas Valsts ceļi" (LVC). Plānots, ka LVC varēs jau no nākamā gada 1. janvāra uzsākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publisko iepirkumu. Patlaban autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".
Savukārt grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, ko 17. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Saeima, ļaus nodrošināt labākus, pieejamākus un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus sabiedriskā transporta pakalpojumus visā Latvijā, informē Satiksmes ministrija.
Piemēram, izmaiņas likumā paredz valsts garantētu sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību visā valstī, valsts dotēto un komerciālo maršrutu sadalījumu, mūsdienīgas vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas izveidi un bezmaksas sabiedriskā transporta pakalpojumus mazapdzīvotās vietās.
Iedzīvotāju ērtībām valsts dotētajā reģionālajā autobusu un vilcienu maršrutu tīklā tiks ieviesta vienota biļešu sistēma, kas pasažieriem dos iespēju ikvienā biļešu tirdzniecības vietā, arī internetā, iegādāties biļeti braucienam jebkurā reisā, un tā būs derīga braucienam ar pārsēšanos citā autobusā vai vilcienā. Internetā varēs iegādāties arī abonementa biļeti un rezervēt vēlamo sēdvietu. Vienotās biļešu sistēmas izstrādi un uzturēšanu veiks Autotransporta direkcija.
Likuma grozījumi paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra pasažieri, kuriem valsts kompensē braukšanu sabiedriskajā transportā, varēs izmantot personas apliecības (eID kartes) ar speciālu funkcionalitāti, lai elektroniski identificētu katru braucienu. No nākamā gada Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informēs par iespēju saņemt speciālās personu apliecības un kārtību, kā ar lietotni papildināmas tās apliecības, kas saņemtas, sākot ar 2019. gada septembri.
Lai uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantotu plašākā apjomā, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbinieki varēs savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. To paredz galīgajā lasījumā pieņemtie Komerclikuma grozījumi.
Līdz šim komerctiesību regulējums paredzēja iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai darbiniekiem akciju sabiedrībās, tomēr attiecībā uz SIA, jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kuri darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā un kuru izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, tas nebija paredzēts.
Priecīga ziņa visiem Latvijas pilsoņiem ārzemēs. Saeima pieņēma grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, paredzot kārtību, kā vēlētājs, kurš uzturas ārvalstī, varēs piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, balsojot pa pastu.
Likumprojektā ietvertais regulējums nepaplašina vēlētāju loku, bet paredz tehniskas iespējas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, esot arī ārpus Latvijas.
Vēlēšanu tiesības šī likuma izpratnē ir Latvijas pilsoņiem, kā arī Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi, bet ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu, ir reģistrēti vēlētāju reģistrā un kuriem vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvieta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī personām, kurām attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.
Ceturtdien Saeima skatīja arī grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz, ka Ministru prezidenta, ministru un ministriju parlamentāro sekretāru atalgojums nākamgad nepaaugstināsies un paliks 2020. gada līmenī.
Amatpersonu atalgojuma jautājums raisa plašu sabiedrības rezonansi gandrīz ik gadu, kad tiek skatīts kārtējais valsts budžeta likumprojekts, jo augstām valsts amatpersonām, tostarp Ministru prezidentam, ministriem un Saeimas deputātiem, atalgojums tiek noteikts atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajai kārtībai. Lai atalgojums netiktu mainīts, nepieciešams atsevišķs lēmums.
18. decembrī Saeima galīgajā lasījumā turpinās skatīt grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā un grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma grozījumi paredz arī nākamgad turpināt līdzšinējos atbalsta pasākumus valsts tautsaimniecības un sabiedrības ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai. Piemēram, pagarināt līdz nākamā gada 30. jūnijam termiņu, kādā ikviens nodokļu maksātājs varēs pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt pagarināt termiņu nokavēto nodokļu maksājumu samaksai.
Savukārt no likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” ir izslēgts pretrunīgi vērtētais priekšlikums piemērot sodu arī saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam, ja tas sniedz pakalpojumus personām, kuras neievēro epidemioloģiskās drošības noteikumus vai iekštelpās ielaiž personas, kas nelieto mutes un deguna aizsegu.
Likumprojeks paredz precizēt tiesu, bāriņtiesu un zvērinātu tiesu izpildītāju darbu ārkārtējā situācijā un citus jautājumus.
Saeimas šī gada rudens sesiju plānots slēgt 23. decembrī, bet ziemas sesiju sākt 7. janvārī.
