Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Valsts augstākajām amatpersonām, par kuru atalgojuma palielinājumu Covid-19 krīzes laikā radusies neizpratne, nav jāpieprasa sev algas palielinājums – tās pieaugumu lielākoties paredz likums.
Saeimas vairākums 30. novembrī lēma likumprojektā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” nepalielināt Valsts prezidenta Egila Levita atalgojumu.
Ar šādu priekšlikumu pagājušajā nedēļā pie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vērsās Valsts prezidenta kanceleja, rosinot nepiemērot Valsts prezidenta atalgojuma ikgadējo indeksāciju un saglabāt to 2020. gadā noteiktajā apmērā, “ņemot vērā pašreizējo situāciju, ko negatīvi ietekmējusi Covid-19 vīrusinfekcijas izplatība”.
Līdzīgu priekšlikumu Saeimai, visticamāk, būs jāskata, arī lemjot par 2021. gada valsts budžeta likumprojektu, LV portāls noskaidroja Saeimas Preses dienestā.
Amatpersonu atalgojuma jautājums raisa plašu sabiedrības rezonansi gandrīz ik gadu, kad tiek skatīts kārtējais valsts budžeta likumprojekts, jo augstām valsts amatpersonām, tostarp Ministru prezidentam, ministriem un Saeimas deputātiem, atalgojums tiek noteikts atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajai kārtībai. Lai atalgojums netiktu mainīts, nepieciešams atsevišķs lēmums.
Piemēram, pērn Saeima, izdarot atbilstošus grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, nolēma “iesaldēt” deputātu algas 2019. gada līmenī līdz 13. sasaukuma beigām. Šogad, skatot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, Saeimas vairākums noraidīja opozīcijas priekšlikumu iesaldēt arī valsts augstāko amatpersonu algas nākamgad.
Likuma par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu 1. pants paredz, ka Valsts prezidenta atalgojumu un reprezentācijas izdevumus nosaka Saeima, pieņemot ikgadējo valsts budžetu. Tas arī paredz, ka “reiz noteikto Valsts prezidenta atalgojumu nedrīkst samazināt laikā, uz kuru Valsts prezidents ievēlēts”. Papildus atalgojumam Valsts prezidents katru mēnesi saņem līdzekļus reprezentācijas izdevumiem 20% apmērā no mēneša atalgojuma. Valsts prezidenta atalgojums un reprezentācijas izdevumi norādāmi atsevišķās valsts budžeta pozīcijās.
Valsts prezidenta atlīdzības ikgadējā indeksācija kancelejas budžeta 2021. gadam pieprasījumā tikusi iekļauta, ņemot vērā, ka valsts galvas mēnešalgas apmērs tiek pieskaņots augstāko amatpersonu – Ministru prezidenta, ministru, Valsts kontroliera, tiesībsarga un citu Saeimas iecelto un ievēlēto amatpersonu – mēnešalgas izmaiņām, kuras jau bija iekļautas nākamā gada budžeta projektā, skaidro Valsts prezidenta kanceleja.
Tādējādi algas palielinājums Valsts prezidentam nākamā gada budžeta likumprojektā bija paredzēts līdz 6260 eiro, bet reprezentācijas izdevumiem – līdz 1252 eiro. Atsakoties no paaugstinājuma, minētās pozīcijas saglabāsies šī gada līmenī – alga 5960 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, bet reprezentācijas izdevumi – 1192 eiro.
Amatpersonu mēnešalgas indeksācija tiek balstīta uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta otro daļu, kurā paredzēts valsts institūciju amatpersonām un darbiniekiem mēnešalgu noteikt, izmainot bāzes mēnešalgas apmēru atbilstoši aprēķinātajam vidējās darba samaksas pieaugumam valstī un piemērojot attiecīgu koeficientu.
Bāzes mēnešalgas apmēru nosaka šādi: saskaita Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu procentos pret iepriekšējo gadu ar aizpagājušā gada inflāciju procentos pret iepriekšējo gadu un attiecīgo summu dala ar divi. Indeksē kārtējā gada bāzes mēnešalgu ar skaitli, kas iegūts saskaņā ar iepriekšminēto. Valsts kancelejai līdz kārtējā gada 1. maijam ir jāpublicē nākamā gada bāzes mēnešalgas apmērs. Bāzes alga 2021. gadam (bruto) ir 1025,29 eiro.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu piemēro šādus koeficientus ar bruto mēnešalgu 2021. gadā, piemēram, šādām amatpersonām:
Rajona (pilsētas) tiesas tiesnešiem un rajona (pilsētas) prokuroriem likumā noteiktais koeficients ir attiecīgi 2,91 un 2,85, kas nozīmē bruto mēnešalgu nākamgad 2984 un 2922 eiro apmērā. Savukārt tiesnešu mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai piemērojot noteiktu koeficientu, kas, piemēram, Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir 1,77, Satversmes tiesas priekšsēdētājam – 2,25. Tikmēr prokuroru mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgai piemērojot attiecīgu koeficientu, kas, piemēram, ģenerālprokuroram ir 1,75.
Ir arī atsevišķas iestādes, kuru vadītājus apstiprina Saeima, bet kuru atalgojumu regulē atsevišķi likumi vai Ministru kabineta noteikumi. Piemēram, lai gan Latvijas Bankas prezidentu apstiprina Saeima, šīs iestādes darbību regulē likums “Par Latvijas Banku”, kurš nosaka, ka Latvijas Bankas prezidenta, padomes un valdes locekļu, kā arī darbinieku darba samaksu nosaka bankas padome. Tā apstiprina arī štatu sarakstus un algas.
Ministru kabinets ne retāk kā reizi četros gados izvērtē valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku, kā arī tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmu un, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai priekšlikumus tās pilnveidošanai, nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.
