SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
14. decembrī, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Satiksme
9
9

Plāno samazināt OCTA polises izmaksas ģimenēm, kas aprūpē bērnu ar invaliditāti

FOTO: Zane Bitere, LETA

Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, ko Saeima gatavojas skatīt trešajā – galīgajā – lasījumā, paredz, ka no nākamā gada 1. jūlija obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polisi varēs iegādāties uz īsāku termiņu – 30 dienām. Uz šādu periodu līgumu varēs slēgt arī par transportlīdzekli, kuram ir piešķirts vēsturiskā spēkrata statuss. Savukārt ģimenes, kurās ir bērni ar invaliditāti, polisi varēs iegādāties par 40% lētāk.

īsumā
  • Paredzēts samazināt apdrošināšanas prēmijas maksājumu par 40% transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri ir vecāki, aizbildņi vai audžuģimene nepilngadīgam bērnam ar invaliditāti.
  • Ja transportlīdzeklim saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas Rīgas Motormuzeja ekspertu komisijas lēmumu piešķirts vēsturiskā spēkrata statuss, OCTA standartlīgumu varētu slēgt uz 30 dienām.
  • Likumprojekts piedāvā paredzēt OCTA standartlīguma termiņu arī uz 30 dienām.
  • Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs uzskata, ka grozījumi ir pretrunā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumos paustajām atziņām.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 9. decembrī atbalstīja izmaiņas Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā.

Izņēmums – militārā tehnika

Likuma grozījumus Saeimā šīgada februārī iesniedza Aizsardzības ministrija (AM), lai paredzētu obligātās apdrošināšanas izņēmumu Nacionālo bruņoto spēku reģistrā reģistrētajai speciālajai militārajai tehnikai, proti, tās lietošana ceļu satiksmē nebūtu jāapdrošina.

Likumprojekta sākotnējais mērķis bija piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 5. panta 2. punktā paredzēto rīcības brīvību dalībvalstij noteikt izņēmumu un atbrīvot no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas Nacionālo bruņoto spēku speciālo militāro tehniku.

AM izstrādātie grozījumi arī paredzēja zaudējumu atlīdzināšanu, kurus speciālā militārā tehnika nodarījusi Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, kā arī ārpus šīm teritorijām.

Nacionālie bruņotie spēki līdz šim veica speciālās militārās tehnikas apdrošināšanu, norādīts likumprojekta anotācijā. Šim mērķim 2018. gadā tika piešķirts finansējums 142 000 eiro apmērā. Savukārt, ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku speciālās militārās tehnikas skaita pieaugumu, 2019. gadā piešķirts finansējums apdrošināšanas iegādei līdz 300 000 eiro.

Atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku apkopotajai statistikai pēdējos piecos gados nav bijuši negadījumi, kuru izraisīšanā būtu vainojama speciālā militārā tehnika, kas reģistrēta Latvijā.

40% atlaide ģimenēm, kas audzina bērnu ar invaliditāti

Taču, kad grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā tika skatīti otrajā lasījumā, deputāti Krišjānis Feldmans un Anita Muižniece Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai iesniedza savus priekšlikumus.

Pašlaik Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 14. panta otrā daļa paredz, ka apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums par 40% tiek samazināts transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri ir:

  • I un II grupas invalīdi;
  • III grupas invalīdi, kam ir apgrūtināta pārvietošanās [to apliecina attiecīgs Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinums (apdrošinot vieglo automobili)].

Viens no abu deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem paredzēja papildināt likuma 14. panta otro daļu ar 3. punktu, saskaņā ar kuru apdrošināšanas prēmijas maksājums par 40% tiktu samazināts transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri ir vecāki, aizbildņi vai audžuģimene, kas audzina nepilngadīgu bērnu invalīdu.

Priekšlikumā tika piedāvāts arī papildināt likuma 14. pantu, kas paredzētu, ka noteiktais apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājums piemērojams vienam īpašnieka (fiziskās personas) vai – transportlīdzekļa līzinga gadījumā – transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja (fiziskās personas) vieglajam transportlīdzeklim, kura pilna masa ir līdz 3,5 tonnām.

Lai novērstu netaisnīgu attieksmi

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 32 “Noteikumi par sociāli mazaizsargāto personu grupām” 2.14. punktu ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, ir iekļautas sociāli mazaizsargāto personu grupā. Likumprojekta autori uzskata, ka iesniegtajam likumprojektam ir leģitīms mērķis – sniegt atbalstu ne tikai pilngadīgajām personām, kurām piešķirta invaliditāte, bet arī vecākiem, aizbildņiem vai audžuģimenēm, kas aprūpē nepilngadīgas personas ar invaliditāti.

Konkrētie priekšlikumi izstrādāti, lai novērstu netaisnīgu attieksmi pret ģimenēm, tostarp ģimenēm, kuras audzina ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu ar invaliditāti, norādījuši priekšlikuma autori.

Konkrētie priekšlikumi izstrādāti, lai novērstu netaisnīgu attieksmi pret ģimenēm, tostarp ģimenēm, kuras audzina ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu ar invaliditāti.

Ņemot vērā Labklājības ministrijas sniegto informāciju, 2018. gada decembrī Latvijā bija 8262 bērni ar invaliditāti, no kuriem 2290 noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība, ko pēc būtības varētu pielīdzināt I grupas invaliditātei. Ņemot vērā, ka daļa šo bērnu (01.03.2019. – 202) atrodas Valsts sociālās aprūpes centros vai citās ilgstošas aprūpes un rehabilitācijas centros (01.03.2019. – 87), var secināt, ka vairākums – aptuveni 8000 bērnu – aug ģimenēs.

Lai arī nav iespējams noteikt, tieši cik Latvijas ģimeņu audzina bērnus ar invaliditāti, jāņem vērā, ka saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju 2019. gada februārī piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti izmaksāta 327 personām par diviem un vairāk bērniem. Līdz ar to iespējams prezumēt, ka Latvijā varētu būt aptuveni 7000 ģimeņu, kas audzina bērnus ar invaliditāti.

Tāpat 2018. gada decembrī Latvijā tika reģistrētas 629 audžuģimenes, taču šobrīd nav zināms, cik ģimeņu aprūpē bērnu ar invaliditāti.

Atbilstoši apdrošinātāju sniegtajiem datiem 2018. gadā 68% gadījumu personai ar invaliditāti pieder viens transportlīdzeklis, 28% gadījumu – 2–3 transportlīdzekļi, 4% gadījumu – vairāk nekā trīs transportlīdzekļi.

Vēsturiskajam spēkratam – polise uz 30 dienām

Otrs K. Feldmana un A. Muižnieces priekšlikums paredzēja papildināt likuma 9. panta pirmo daļu ar 7. punktu, nosakot, ka OCTA standartlīgumu slēdz uz 30 dienām, ja transportlīdzeklim saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas Rīgas Motormuzeja ekspertu komisijas lēmumu piešķirts vēsturiskā spēkrata statuss.

Patlaban likuma 9. pants paredz, ka standartlīgumu slēdz uz trim, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem, paredzot atsevišķus izņēmumus.

Pamatojot savu priekšlikumu, deputāti norādīja: lai arī beidzamajos gados veiktās izmaiņas normatīvajā regulējumā sekmējušas vēsturisko spēkratu spēju iesaistīties ceļu satiksmē, joprojām daudzu īpašnieku senos spēkratus plašāka sabiedrība neredz. Ievērojama daļa vēsturisko spēkratu īpašnieku ir gados vecāki cilvēki, kuru galvenais pastāvīgo ienākumu avots ir pensija, un viņi izvēlas nepiedalīties pasākumos, izbraucienos, izstādēs un citos pasākumos tieši izmaksu dēļ. Daļa no šīm izmaksām ir saistīta ar OCTA iegādi.

Lai sekmētu seno spēkratu piedalīšanos ceļu satiksmē un pasākumos, tādā veidā veicinot sabiedrības interesi par senajiem spēkratiem, iespējami jāsamazina OCTA izmaksas šādiem spēkratiem, uzsver priekšlikuma autori. Īsāka minimālā OCTA termiņa noteikšana ļaus vēsturisko spēkratu īpašniekiem iegādāties OCTA uz periodu, kad tas faktiski nepieciešams.

Standartpolise uz 30 dienām un iebildes no LTAB puses

Savukārt uz likumprojekta trešo lasījumu tika iesniegts deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums, kas paredzēja, ka arī OCTA standartlīguma termiņš varētu būt 30 dienas. Tas guva komisijas deputātu atbalstu.

Vienlaikus Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins iebildis gan pret iespēju visiem transportlīdzekļu īpašniekiem iegādāties OCTA polisi arī uz mēnesi, gan pret normu par 30 dienu OCTA polisēm transportlīdzekļiem ar vēsturiskā spēkrata statusu.

Jo īsāks OCTA derīguma termiņš, jo lielāka iespēja, ka transportlīdzekļa īpašnieks savlaicīgi neiegādāsies jaunu polisi.

“Priekšlikumi par OCTA polises iegādes termiņa samazināšanu nav jauna ideja, un daudzu iepriekšējo gadu laikā tā tikusi apspriesta un noraidīta jau vairākkārt. LTAB apkopotā statistika un līdzšinējā pieredze rāda – jo īsāks OCTA derīguma termiņš, jo lielāka iespēja, ka transportlīdzekļa īpašnieks savlaicīgi neiegādāsies jaunu polisi. Līdz ar to šādi ierosinājumi ir pretrunīgi un nav balstīti uz reālu faktu izvērtējumu,” paziņojumā presei norādījis LTAB vadītājs.

Pārejas periods līdz 1. jūlijam

LTAB sākumā iebilda pret to, ka grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā varētu stāties spēkā 1. februārī. LTAB vadītājs Saeimas komisijas sēdē skaidroja, ka ir jāpielāgo apdrošināšanas kompāniju sistēmas un to nevar izdarīt no 1. februāra, tāpēc termiņu vajadzētu pagarināt.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 9. decembrī noteica, ka pārejas termiņš būs līdz 2021. gada 1. jūlijam.

LTAB vēstulē Saeimas komisijai arī norādījusi, ka šobrīd, kad pārsvarā OCTA pakalpojumi tiek sniegti attālināti, nav izstrādāta kārtība, kādā apdrošinātāji (pirms OCTA līguma noslēgšanas) un LTAB (kompensējot no OCTA Garantijas fonda piešķirtās atlaides) varēs pārliecināties par to, ka bērnam ir noteikta invaliditāte un ka vecāki, aizbildņi vai audžuģimene, kura audzina nepilngadīgu bērnu ar invaliditāti, ir attiecīgā bērna apgādnieki. Tāpat nav skaidrs, kā noteikt, kuri dokumenti pamatos vecāku, aizbildņu vai audžuģimenes saistību ar konkrēto bērnu ar invaliditāti.

LTAB uzsver, ka iepriekšminēto informāciju nepieciešams saņemt no valsts reģistriem, kuros šāda informācija ir apkopota, lai vecākiem, aizbildņiem vai audžuģimenei, kas audzina nepilngadīgu bērnu ar invaliditāti, būtu iespējams OCTA līgumu noslēgt attālināti un viņi nebūtu spiesti iesniegt apdrošinātājiem, brokeriem un LTAB dokumentus papīra formā.

Pārejas noteikumos arī paredzēts, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. septembrim iesniedz Saeimai izvērtējumu par pašreizējo Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 14. pantā noteikto tiesisko regulējumu attiecībā uz apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu un iespējamo šā maksājuma samazinājuma pakāpenisku atcelšanu un turpmāko risinājumu.

Likuma grozījumi Saeimai vēl jāskata trešajā – galīgajā – lasījumā.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU